Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2020.gada jūnijā veidoja 2,1 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,4%, bet importa vērtība par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 978,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,16 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,8% līdz 45,8%.

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,92 miljardus eiro – par 1,14 miljardiem eiro jeb 8,1% mazāk nekā 2019.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,05 miljardus eiro (samazinājums par 230,4 milj. eiro jeb 3,7%), bet importa – 6,87 miljardus eiro (samazinājums par 905,9 milj. eiro jeb 11,7%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,5% un importa par 9% mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 8,6% un importa vērtība – par 11,2%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020.gada jūnijā, salīdzinot ar 2019.gada jūniju:

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 26,8 milj. eiro jeb 16,3%,
– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 14,1 milj. eiro jeb 18,7%,
– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 14 milj. eiro jeb 21,1%,
– augu valsts produktu eksports mazāks par 13,2 milj. eiro jeb 21,1%,
– koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 13 milj. eiro jeb 7,3%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2020.gada jūnijā, salīdzinot ar 2019.gada jūniju:

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 27,1 milj. eiro jeb 11,2%,
– tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu imports lielāks par 13,2 milj. eiro jeb 33,5%,
– minerālproduktu imports mazāks par 68,1 milj. eiro jeb 45,5%,
– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 47,4 milj. eiro jeb 36,4%,
– pārtikas rūpniecības ražojumu imports mazāks par 6,1 milj. eiro jeb 5,2%.

2020.gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju mutes un deguna aizsardzības līdzekļu imports pieaudzis par 1,2 milj. eiro jeb 12,3%. Tie galvenokārt tika importēti no Ķīnas (74,5% jeb 8,1 milj. eiro vērtībā). Kopš COVID-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes sākuma joprojām saglabājas augsts pieprasījums pēc šīm precēm. Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, imports pieaudzis par 10,4 milj. eiro.

Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9%), Zviedrija un Vācija (6,6%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,4% no importa kopapjoma), Polija (9,9%), Vācija (9,5%) un Igaunija (8,4%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 8,6%, bet importā – 6,5%.

2020.gada jūnijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palika nemainīgs (12,7% no kopējās eksporta vērtības), bet importā samazinājās par 1,6 procentpunktiem.

2021.gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar  121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 42 valstīm.

Farmācijas produktu eksporta kāpumu 2020.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju visvairāk ietekmēja medikamentu eksporta pieaugums par 3,6 milj. eiro jeb 10,9%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 6,3 milj. eiro jeb 38,3%.

Elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2020.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 10,2 milj. eiro jeb 35,8%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 24,1 milj. eiro jeb 67,7%.

Foto: Unplash.com

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube