Foto: Unplash.com

Latvijā 2020.gada 3.ceturkšņa beigās bija 20,8 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 3.ceturksni, to skaits ir samazinājies par 8,4 tūkst. jeb 28,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 7,9 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā – 12,9 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 8,4 tūkst. jeb 39,5%, savukārt sabiedriskajā sektorā tas nedaudz palielinājās – par 0,1 tūkst. jeb 0,7%.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 3,8% jeb 0,8 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 8,3% jeb 1,0 tūkst., savukārt sabiedriskajā samazinājās – par 2,9% jeb 0,2 tūkst.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,3% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,7%, bet privātajā sektorā – 2,1%.

2020.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 3.ceturksni, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 19,5 tūkst. jeb 2,1%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 19,2 tūkst. jeb 3,0%, savukārt sabiedriskajā– par 0,3 tūkst. jeb 0,1%.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto darbvietu skaits palielinājās par 16,2 tūkst. jeb 1,8%. Privātajā sektorā tas palielinājās par 12,3 tūkst. jeb 2,1%, bet sabiedriskajā sektorā – par 3,8 tūkst. jeb 1,4%.

No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,7%, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,5%.

2020.gada 3.ceturksnī pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, speciālistiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.

2020.gada 3.ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,5%, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 3%, transporta un uzglabāšanas nozarē 2,9%, kā arī būvniecības nozarē – 2,7%.

Reģionos 2020.gada 3.ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,8% jeb 14,1 tūkst., savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1,1% jeb 0,8 tūkst.

Salīdzinot Baltijas valstis, 2020.gada 3.ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars (2,3%) bija Latvijā.

Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs bija zemāks – 1,4%, bet vidēji Eiropas Savienībā – 1,7%.gada laikā brīvo darbvietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par 28,7%, Igaunijā – par 26,9%, savukārt Lietuvā tas pieauga – par 0,8%.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube