Rīta kafija sarunājas | Kā ziemas peldēšana var izmainīt tavu dzīvi?

Autore: Gunta Kūla

Ūdens ir cilvēka dzīves pamats, piekritīsiet? Tāpat ūdens kalpo arī kā labs relaksācijas veids un sports gan vasarā, gan ziemā. Latvijā vairāki simti cilvēku peldas ziemā; vēl pirms pandēmijas norisinājās arī ziemas peldēšanas čempionāti, kā arī Latvijā aktīvi darbojas vairāki ziemas peldēšanas klubi. Ritakafija.lv šajā nedēļā sarunājās ar ziemas peldēšanas entuziastu Artūru Aukonu, kurš dos padomus iesācējiem un pastāstīs, kas jāņem vērā, dodoties ziemas peldē.

Jāpiemin, ka ziemas peldēšanas sezona tradicionāli ilgst no oktobra pirmās svētdienas līdz marta pēdējai svētdienai.

Par Artūru varētu teikt tā – sportisks, azartisks, zinošs 48 gadus vecs vīrietis, kurš savulaik studējis gan sporta pedagoģiju, gan medicīnu, iegūstot izglītību kā masāžas un hidroterapijas speciālists. Artūrs sporto visa gada garumā – lien stindzinoši aukstā āliņģī un brīvo laiku pavada Grīziņkalna dabas sporta zālē, kur, starp citu, var sportot visos gadalaikos. Viņš arī ir biedrības “Lucavsalas Ledus Lāči” viens no dibinātājiem, aktīvs biedrs un valdes loceklis. Viens apbrīnas vērts cilvēks, kurš iedvesmo aktīvi dzīvot arī citus!

Artūrs vairāk pastāstīs par ziemas peldēšanu, ar ko pats nodarbojas regulāri jau četrus gadus. Jautājot, kāds ir Artūra stāsts par lēmumu sākt peldēt ziemā, viņš stāsta, ka studējot pētījis aukstā ūdens ietekmi uz cilvēku. Šķitis visai loģiski eksperimentēt uz sevi. Ziemas peldēšanā Artūru atbalsta viņa ģimene, sieva un viņa trīs burvīgie bērni – divi dēli un meita. Jautājot, vai arī ģimenes locekļi peldas ziemā, viņš min, ka nevienam neuzspiež, visi piekopj aktīvu dzīvesveidu, bet katrs izvēlējies savu lietu, kas aizrauj. Bet visa ģimene vienmēr atbalsta Artūru sacensībās, šķiet, ka ne velti Artūrs ir čempions!

Lai gan Artūrs piemin, ka ziemas peldēšanā nav gluži veterāns, tomēr zināšanu bāze par šo ekstrēmo nodarbi ir uzteicama. Viņš ir arī vairākkārtējs čempions ziemas peldēšanas sacensībās savā vecuma grupā.

Atgriežoties pie pirmsākumiem, sporta entuziasts Artūrs norāda, ka viņa ceļš peldēšanai ziemā bijis pakāpenisks – teju gada garumā.

Jā, līdz manam pirmajam āliņģim pagāja gandrīz gads, proti, es sāku rūdīties ap Ziemassvētkiem pirms četriem gadiem. Sākotnēji es laistīju kājas līdz ceļgaliem, tad gāju kontrastdušās, tad pusvannās (iesēsties līdz nabai aukstā vannā), aukstā vannā, kā arī regulāri sportoju laukā. Stāvēju pat uz lodžijas, atverot logus vaļā, veicu elpošanas vingrinājumus pirms gulētiešanas vienos šortos.

“Es iesaku arī citiem peldēt gribētājiem ieviest šāda veida rituālus ikdienā, kaut piecas līdz desmit minūtes, lai norūdītos. Tas ir darbs ar sevi.”

Jāteic, ka ziemas peldēšanu varētu likt jaungada apņemšanos sarakstā.

Ziema jau teju pusē, vai būtu labi sākt tagad?

“Protams, ka mēs visi esam dažādi, jaunam, veselam cilvēkam nekas īpašs nenotiktu, ja spontāni ielīstu ūdenī. Tomēr jāliek aiz auss, ka tā ir ekstremāla nodarbošanās, ekstremāli zema temperatūra, ūdens ļoti ātri paņem ķermeņa siltumu, tāpēc es ieteiktu tomēr pamazām norūdīties.”

!Artūrs uzsver, ka, ja cilvēkam ir šaubas par savu veselības stāvokli, vai, ja ir kontrindikācijas, obligāti nepieciešams konsultēties ar speciālistu.

Tomēr pirms domām par ziemas peldēšanas uzsākšanu, jānostiprina pamatlietas, kas ir labs, veselīgs miegs, regulāras fiziskās aktivitātes, pilnvērtīga pārtika, elpošana, tikai tad var domāt par norūdīšanos un termoregulācijas spēju izmantošanu.

Nu nevar ēst nedēļu čipšus, dzerot aliņu, sēžot pie televizora un tad izdomāt – iešu peldēt. Iepriekšminētie punkti ir komplekss un regulārs darbs ar sevi. Grūtam darbam vienu reizi var noskaņoties jebkurš, bet, ja runājam par regulāru darbu, tas ir pavisam kas cits.

Artūrs gan min, ka jaunu Ameriku neizdomās, bet atsauks atmiņā visiem zināmo ieteikumu par ziemas peldēšanas sākumpunktiem.

– sāc peldēt vasarā, neatkarīgi no laikapstākļiem katru dienu;

– rudenī nepārtraukt peldi, jo ūdens temperatūra mazinās salīdzinoši pakāpeniski, apmēram divas reizes nedēļā;

Ja tomēr gribi sākt tagad? Vai aizliegts pavisam?

Artūrs min, ka visa pamatā ir kājas – ziema vai vasara. Ne velti cilvēki tiek mudināti vasaras laikā iet ar basām kājām, tas ir ļoti veselīgi. Arī ziemā viens no norūdīšanās veidiem ir – “aizejiet līdz tuvākajam parkam, līdzi ņemot dvieli, paceliet augšā bikses, pastaigājiet 30 sekundes pa sniegu ar basām kājām – tādas sajūtas apmēram ir, ielienot ūdenī.”

Un vēl – mums ir jāiekustina dabīgā termoregulācija. Tā var būt kontrastduša, auksta duša, pēc pirts pelde ūdenī vai izvārtīšanās sniegā, šortos un krekliņā var 15 minūtes iziet pavingrot.

“Būtiski pieminēt vēl par ūdeni – vai mazgā rokas, traukus, vai ej dušā, vienmēr nobeidz jebkuru no šīm nodarbēm ar aukstu ūdeni.” Šie paņēmieni organismu pamazām pieradināsies pie stresa, ko rada aukstais ūdens,” atzīmē ziemas peldētājs.

Svarīgi būtu iemācīties atbrīvot elpošanu, jo parasti cilvēkiem, kuri nerūdīti iekāpj aukstā ūdenī, elpa aizraujas. Ļoti laba vieta, kur mācīties, kā atbrīvot elpošanu, būs auksta duša.

Jaunākā laikapstākļu prognoze liecina, ka turpmākajās dienās vietām Latvijā termometra stabiņš varētu noslīdēt līdz pat –20° grādiem pēc Celsija. Vai tādā aukstumā ieteicams turpināt ziemas peldēšanu?

Lasi arī: Brīvdienās sola stipru salu, gaisa temperatūra pazemināsies līdz -24° pēc Celsija

Artūrs skaidro: “Tiem, kuri to dara regulāri, nekādas problēmas ielīst ūdenī arī šādos mīnusos nebūs, bet, ja runājam par iesācējiem, tad es neieteiktu, tas būtu pārāk liels stress organismam.”

Dodos peldēt!

Esam pietuvojušies jau tam momentam, kad runājam par to, kam jābūt līdzi uz peldi, kas būtu vispiemērotākais apģērbs šai nodarbei?

Artūrs uzsver, ka svarīgi ir pat peldšorti, minot konkrētu situāciju. “Reizēm pirksti ir tā pārsaluši, ka man sieviņai bijis jālūdz palīdzēt novilkt peldšortus, jo pirksti no aukstuma neklausa, nevaru atšņorēt peldšortu striķus, jāģērbjas ir ātri, tāpēc vērts piedomāt arī par šādām niansēm.”

Tātad līdzi uz peldi jābūt – cepurei, citi dod priekšroku arī cimdiem, noteikti halātam, putuplasta gabalam vai piemērotām čībām, tikko izlienot no ūdens, tējai ar medu, ērtam, brīvam apģērbam.

Izmantojot izdevību, Artūram vaicājām, vai arī bērniem rekomendēts līst aukstā ūdenī? “Lucavsalā peldas bērni, arī mazi. Mums pat ir ģimenes, kuros mazais divgadnieks peldas kopā ar tēti. Tas gan ir rets gadījums. Es teiktu, ka līdz skolas vecumam gan vajadzētu pagaidīt. Laistīšanās ar aukstu ūdeni un kontrastduša gan būtu iederīga arī mazajiem, tie taču arī ir vieni no norūdīšanās veidiem. Tomēr pirmsskolas bērniem es līst āliņģī gan neieteiktu. Atceramies izvērtēt jebkuru situāciju.”

Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem iesācējiem – rekordisti

“Es jau iepriekš vairākkārt esmu vērsis uzmanību – nu. neskaitiet tās minūtes, tas nav tik būtiski.”

Jāsaprot, ka šis nav tas sporta veids, ar kuru vajag kādam kaut ko pierādīt. Nu nevajag uzstādīt mērķi nosēdēt ledus klucī stundu. Jāsaprot, ka visam var būt sekas.

Artūrs stāsta, ka ūdenī, kas ir tuvu 0° grādiem, pirmajā gadā minūte ūdenī ir pilnīgi normāli, iespējams, vēl līdz trīs minūtēm ir labi. Rūdītam cilvēkam ar stāžu piecas minūtes būtu pieņemami. Viss, kas ir pāri šīm piecām minūtēm, ir savu spēju robežu pārbaude.

Sarunā Artūrs atklāj nedaudz šokējošu ziņu par diviem roņiem no Ledus Lāču saimes. “Kungs un dāma šogad, esmu teju pārliecināts, uzstādīja Latvijas rekordu, visilgāk sēžot ūdenī. Puisis – 40 minūtes, bet dāma – 30 minūtes. Bet es vēlreiz uzsveru, ka to nevajag atkārtot. Ar veselības uzlabošanu tam nav nekādas saistības, tā ir cilvēka ekstremāla spēju pārbaude. Ja 100 cilvēkus iemestu aukstā ūdenī uz 40 minūtēm, es domāju, ka vairāk nekā puse neizdzīvotu.”

Cik reizes nedēļā peldi būtu vēlams atkārtot?

“Domāju, ka iesākumam ar divām līdz trim reizēm būtu gana un vairāk pat neieteiktu. Nevar aizmirst arī par to, ka jāļauj organismam atjaunoties. Tāpat ziemas entuziasts iesaka iesācējiem neiet vienatnē,” atzīmē ziemas peldētājs.

“Šobrīd ir ļoti daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar ziemas peldēšanu, nebūs problēmu atrast tādu jebkurā pilsētā Latvijā.”

Jautājot par ziemas peldes pozitīvajām iezīmēm, Artūrs min, ka tā ir ne vien norūdīšanās pret apkārtējiem apstākļiem, papildus tas ir arī labs sirds, asinsrites, termoregulācijas treniņš un endokrīnās sistēmas treniņš, protams, šis viss ietver darbu ar sevi, kas tik ļoti vajadzīgs katram no mums.

Mīts vai patiesība – vai ziemas peldēšanai ir kāda saistība ar svara samazināšanu?

“Lieta tāda, ka, ja jūs peldat regulāri aukstā ūdenī, un tauki ir viens no veidiem, kā aizsargāt organismu no ārējās vides, it īpaši tad, ja neko citu nedarāt, var gadīties tieši otrādi, kilogrami var nākt klāt, uzkrājot tauku kārtiņu, lai tik viegli to siltumu neatdotu. Ja cilvēks grib nomest svaru ar aukstu ūdeni, diez vai tas sanāks, tikai ejot aukstā dušā vai āliņģī. Tam taču ir jābūt kompleksā ar uzturu, sportiskām aktivitātēm.”

Papildinot vēl par svara tēmu, Artūrs min, ka

cilvēki vienmēr meklē burvju tableti vai līdzekli, kuru apēdot vai ielecot ūdenī uz 30 sekundēm, iznāks ārā ar skaistu figūru, tā nebūs nekad. Ja jūs gribat labi izskatīties, tas prasīs darbu un ieguldījumu.

Runājot par ieguvumiem, kas nākuši par labu tieši Artūram, viņš atzīmē, ka tā ir vispārīga veselības uzlabošanās, pieminot, ka nopietnu saslimšanu četru gadu laikā nav bijis, kā arī jau vairākkārt pieminētais darbs ar sevi. Vienmēr esmu teicis, ka arī raksturs ir muskulis, kas jātrenē. Sports vispār ir liels motivators cilvēka izaugsmei, tas dod pašpārliecinātību it visā, ko dari, pie tā arī pieturos un iesaku citiem.

Vēl runājot par ieguvumiem, Artūrs saka:

Mēs iepazītam tik daudz jaunu cilvēku, dažādu profesiju pārstāvjus, ar kuriem, visticamāk, dzīves ceļi nekrustotos. Ziemas peldētājus var uzreiz atpazīt – visi kā viens, izlienot no ūdens, smaida. Liels ieguvums ir būt kopā ar cilvēkiem, kuru starpā valda pozitīva atmosfēra.

Šī saruna ir vēl viens apliecinājums tam, ko pandēmija iemāca cilvēkam. Šobrīd, kad izklaides iespējas ir tik ierobežotas, cilvēki atrod jaunus veidus, kā pavadīt savu brīvo laiku, turklāt uzlabojot savu mentālo un fizisko veselību. “Arī bērni ir jādzen ārā, lai brauc pa kalniņiem, slēpo, izbauda ziemas priekus. Mēs ļoti daudz runājam par vakcīnām un saslimušajiem, bet maz par to, kas ir šie saslimušie. Ja nedaudz papēta to, tad jebkuras kaites vairāk pieķersies tiem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids, divas vai trīs hroniskas ielaistas saslimšanas. 90% gadījumu veseli cilvēki jauno vīrusu pārslimo viegli, šī būtu viela pārdomām katram mums pašam.”