Foto: Unplash.com

Var droši apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji ar mežu ir visai tuvās attiecībās, jo ogošana un sēņošana teju vai ierakstīta mūsu DNS. Tāpēc arī aktuālais “shinrin-yoku” jeb meža peldes trends, kas pie mums atceļojis no Japānas, arī itin labi būs saprotams mūsu platuma grādos dzīvojošajiem ļaudīm.

Kas īsti ir šī meža terapija, un ar ko tā atšķiras no parastas pastaigas, un kāpēc to nepieciešams ieviest savās ikdienas gaitās, skaidro Fjällräven aktīvās atpūtas eksperts Lauris Piņķis.

Kas ir “shinrin-yoku” jeb meža peldes?

“Shinrin” japāņu valodā nozīmē mežs un “yoku” vannošanās jeb pelde. Šī ideja radās Japāna, 1980.gados, un izrādījās ļoti efektīvs līdzeklis, lai pārvarētu ikdienas burzmas un darbā radītā stresa sekas.

Meža peldes nav sportiskas aktivitātes mežā vai joņošana tam cauri.

Tā ir apzināta atrašanās dabā un “savienošanās” ar mežu, izmantojot visas cilvēka maņas – smaržu, dzirdi, redzi, garšu un tausti. Meža peldes laikā ir jāļauj savām maņām uzņemt meža enerģiju, kā rezultātā varam pietuvināmies dabai arvien tuvāk.

Meža bagātība ir daļa no latviešu identitātes pamata. Tā ir vēlme “ienirt” meža svaigajā gaisā. Pēc garām pastaigām cilvēka prāts ir atvērts un gatavs nākamai dienai. Stress pazudis un ir iekšēja miera sajūta.

Caur meža peldēm ir iespējams uzņemt tik ļoti nepieciešamo enerģiju. Ne velti vecmāmiņas liek apķert lielākos kokus mežā, lai pozitīvi uzlādētos. Mežs der ikvienam. Jaunam, vecam, sievietei vai vīrietim. Tā ir vieta, kur katrs spēj uzlādēties un pabūt ar sevi.

Kā notiek meža peldes?

Sākotnēji nepieciešams atrast sev tīkamu vietu mežā – galvenais, lai kamera, telefons un citas tehnoloģijas netraucē relaksācijas procesam. Pēc tam sāc nesteidzīgu pastaigu, paļaujoties uz saviem iekšējiem instinktiem, kas teiks priekšā ceļu, kurp doties. Tev nav noteikts galamērķis, seko smaržām un skaņām, ieklausies savā ķermenī un ļaujies laikam. Nekas, ja aizej tikai 100 m tālāk vai uz riņķi. Tu izbaudi un uzņem sevī mežu. Visas smaržas, skaņas un apkārt redzamo.

Pats svarīgākais ir izmantot visas piecas maņas. Redzēt gaismu, dzirdēt putnu čivināšanu un spārnu kustināšanu, ieelpot meža smaržu, sagaršot svaigo gaisu pie katra elpas vilciena un sajust koka enerģiju caur pieskārieniem. Apgulies uz zemes un ļauj visām maņām apvienoties. Atbrīvojies un ļaujies mežam.

Svaiga gaisa ietekme uz veselību

Svaigs gaiss un pastaigas dabā būtiski ietekmē cilvēka fiziskās un garīgās spējas. Tas uzlabo smadzeņu darbību un darba ražīgumu. Samazina asinsspiedienu, stresu, uzlabo imūnsistēmu, liek organismam ražot hormonus, kas palīdz labāk iemigt, kā arī uzlabo garastāvokli. Ilgas pastaigas svaigā gaisā uzlabo prāta un domāšanas spējas, kā rezultātā smadzenes sāk darboties daudz ātrāk. It sevišķi tagad, kad lielākoties visi strādā no mājām, kur lielākoties gaiss ir sauss, pastaigas laukā ir vēl vairāk nepieciešamas, lai darba produktivitāte nesamazinātos.

Savukārt koki atbrīvo gaisā bioloģiski aktīvas vielas jeb fitoncīdus, kuru daļiņas var būt daļēji atbildīgas par asinsspiediena samazināšanu, dabisko antivielu ražošanu, stresa samazināšanu un kopējās imūnsistēmas uzlabošanu.

Arī Latvijas Valsts mežu aizvadītā gada pētījums liecina, ka mežā un svaigā gaisā iedzīvotāji vidēji uzturas 1,5 līdz 2 stundas. Tas ir tieši tik daudz, cik ir nepieciešams, lai piedzīvotu meža doto relaksāciju.