Foto: Gunta Kūla

Latvija patiesi ir maģisku un fantastisku ainavu ieskauta, viena no šādām vietām ir Engures ezera dabas parks, kur apmeklētājiem bez maksas ir iespēja satikt vairāk nekā divdesmit draudzīgos savvaļas zirgus un govis, te var sastapt arī retas un izzūdošas putnu sugas, kā arī vasaras mēnešos baudīt orhideju taku.

Pārgājieniem dabā pandēmijas laikā piemīt cits spožums un vērtība, tā tas patiesi ir. Tam piekrīt arī Engures ezera dabas parka fonda valdes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš, kurš min, ka nedēļas nogalēs dabas parkā apgrozās vairāki tūkstoši cilvēku.

Sarunā ar Rīta kafiju R. Šiliņš pastāstīs par to, cik ilgi jau dzīvnieki dzīvo dabas parkā, par to, vai barot vai nebarot savvaļas zvērus, kā arī par to, vai dzīvnieki var būt bīstami cilvēku dzīvībai.

Izrādās, ka dzīvnieki tur jau ir vairāk nekā 20 gadu. Engures ezera dabas parka fonda valdes priekšsēdētājs stāsta, ka pirmos savvaļas zirgus no Nīderlandes atveda 2002.gadā, pēc pāris mēnešiem atveda arī pirmās govis. Šobrīd govīm esot sadzimuši deviņi telēni, tāpēc kopējais govju skaits ar telēniem ir ap 20, bet zirgi ir pieci.

“Dzīvnieku skaitu mēs regulējam, neļaujam bezgalīgi vairoties, jo ir zināms daudzums dzīvnieku uz hektāru, ko var turēt. Ja dzīvnieku ir vairāk, tad tas atkal nav labi,” stāsta R. Šiliņš.

Jā, ikviens dabas parka apmeklētājs piekritīs, ka savvaļas dzīvnieki patiesi ir ļoti draudzīgi, taču vai viņus tā maz drīkst barot?

Mēs kategoriski lūdzam savvaļas dzīvniekus nebarot ar maizi. Pieredze rāda, ka pēc daudzu gadu skaidrošanas cilvēki šo lūgumu ir iemācījušies.

Turpinot viņš saka: “Nav jau obligāti kaut kas jādod, tas nav absolūti nekāds uzstādījums, jo dzīvnieki nav badā pēc definīcijas. Protams, lielai daļai cilvēku gribas to darīt, it īpaši tiem, kuri uz parku dodas ar bērniem, tad nu mēs iesakām iedot kādu burkānu vai ābolu. Un nevajag nest kilogramiem, pietiek, ja atnes piecus burkānus, piemēram.”

Ņemot vērā to, ka šobrīd došanās dabā ir teju vai vienīgā cilvēku izklaide, Engures dabas parkā apgrozās milzīgas cilvēku masas. Brīvdienās tie pat esot vairāki tūkstoši cilvēku. “Ja katrs cilvēks atnes kilogramu našķu, tad iedomājieties, cik kilogramu ir dzīvnieku vēderos, un tas jau vairs nav veselīgi.”

Ar draudzīgajiem dzīvniekiem kopā uzņemtas brīnišķīgas bildes, arī pašiņi, taču dzīvnieks paliek dzīvnieks. Jautājums – vai dzīvnieki ir bīstami?

“Jā, dzīvniekus var pat saukt par uzbāzīgiem, jo cilvēki jau ar viņiem gan fotogrāfējas, gan viņus arī baro, gan pat ar viņiem bučojas. Un it īpaši šajā laikā dzīvnieku interese pēc kāda burkāna ir lielāka nekā vasarā. Vasarā dzīvniekiem ir zāle pāri pārēm, bet ziemā dzīvniekus baro ar sienu, taču dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, gribas vēl kādu našķi, tāpēc arī viņi nāk vairāk klāt, un, ja jāizvēlas starp sienu vai kādu našķi, loģiski, ka arī dzīvnieks izvēlēsies gardumu,” stāsta dabas parka valdes priekšsēdētājs.

Agrāk ziemas periodā neesot bijušas tik lielu cilvēku masas, taču nu cilvēki parkā apgrozās visos gadalaikos.

Runājot par bīstamību, R. Šiliņš teic: “Tomēr es gribu teikt, ka tā ir paša cilvēka atbildība. Tiem, kuriem ir bail no dzīvniekiem, tiem nekādā gadījumā nevajadzētu to darīt, tiem arī vajadzētu apzināties, ka dzīvnieks ļoti labi jūt, ka no viņa baidās. Dzīvnieks arī reizēm to mazliet mēdz izmantot, ar tādu mērķi – nedaudz padzenāt cilvēku, bet, ja dzīvnieku ignorē, tad arī viņš neliekas ne zinis.”

Jautājot, kā dzīvnieki pārlaida pēdējo gadu bargāko ziemu, parka pārzinis stāsta: “Patiesībā ziema nekādā mērā dzīvniekiem netraucē, liels sals pat ir labāk, nekā ap +1 vai –1 grādu un slapju laiku, jo zvēram uz ziemu uzaug ziemas kažoks, un, kā zināms, sausā kažokā ir daudz siltāk, nekā slapjā. Tā kā, ja ir –10 vai –15 grādi pēc Celsija – nav nekādu problēmu! Ir bijuši arī gadi, kad termometra stabiņš noslīdējis pat zem –25 grādiem pēc Celsija, tāpat dzīvo un nekāda vaina.”

Parkā arī pulks kļūst kuplāks, jo arī dzīvnieki ir gaidībās. Uz jautājumu, vai šajā procesā tiek piesaistīti veterinārārsti, Roberts stāsta, ka nē: “Tas ir dabisks process.”

Taču reizi trijos gados dzīvnieki tomēr tiekot pārbaudīti, “reizi trīs gados tiek ņemtas analīzes uz leikozi un brucelozi, bet visādi citādi neviens dzīvniekus nepārbauda, dzemdībās nepalīdz, un viņiem pašiem ar sevi ir jātiek galā”.

Putnu vērošana Engures ezera dabas parkā, kā arī šajā nedēļas nogalē Putnu dienas 2021

Turklāt pie Engures ezera uzcelti vairāki putnu vērošanas torņi. Jāpiemin, ka nedēļas nogalē, 10. un 11.aprīlī, norisināsies Putnu dienas 2021. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ne tikai pieslēgties videotiešraidēm no dažādām Latvijas vietām, bet arī doties dabā pašiem, lai par saviem putnu novērojumiem ziņotu arī pētniekiem.

“Līdz ar pavasara atnākšanu, atgriežas arī gājputni. Šogad aicinām Putnu dienu dalībniekus doties dabā ne tikai uz ierastajām putnu vērošanas vietām, bet pievērst uzmanību arī tuvējai apkārtnei. Ornitologi šogad īpaši gaida zosu novērojumus. Šos putnus visbiežāk var ieraudzīt kādā ceļmalā, piemēram, pulcējoties uz labības laukiem. Savukārt bērnus un jauniešus īpaši aicinām ziņot, ja redzēti pirmie baltie stārķi, dzirdēta dzeguze vai pamanītas pirmās bezdelīgas,” stāsta Putnu dienu 2021 koordinators ornitologs Agnis Bušs.

 Plašāka informācija būs atrodama www.putnudienas.lv.

Orhideju taka

Vēl jāpiezīmē par pieminēto orhideju taku – vislabākais tās apskates laiks ir vasarā – no jūnija beigām līdz jūlija pirmajai pusei. Orhideju takas garums ir 3,5 km. Tā sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra. Tā līkumo cauri zāļainiem purviem un mitriem mežiem, un atklāj 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām.

Nobeigumā vēlamies vērst uzmanību un lūgt interesentus nepārbarot dzīvniekus, nebarot viņus ar maizi, kā arī ievērot drošu distanci citam no cita, nepulcēties un sargāt savu un citu veselību!

Latvijā ir milzum daudz brīnišķīgu vietu, vairāk par kādu no tām pastāstīsim citā reizē!