Tu neesi viens. Krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 67 222 922, pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, ir ar Tevi, pat ja reizēm šķiet, ka esi viens – Tu neesi! Tev ir iespēja vērsties pēc profesionālas palīdzības krīzes brīžos. Reizēm ir par maz ar līdzcilvēku atbalstu grūtā brīdī, ir nepieciešams skats no malas.

Sarunā ar Rīta kafiju biedrības Skalbes tiešsaistes psiholoģiskā atbalsta un konsultāciju sniegšanas projektu vadītāja Astra Ozola vērš ikviena iedzīvotāja uzmanību: “Zvanot uz bezmaksas krīzes tālruni 67222922, cilvēkam ir iespēja saņemt atbalstu, un galvenais saprast – kā risināt krīzes situāciju. Viss ir atrisināms, tikai reizēm mums ir nepieciešams kāds, kurš uzklausa un palīdz meklēt resursus, kurus varam izmantot grūtā brīdī.”

“Protams, ka ieilgusī situācija, kas valda ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, tā ir nospiedoša. To sajūt arī tie, kuri iepriekš ir labi tikuši galā ar savām emocijām. Šobrīd viena no iedzīvotāju kategorijām, ko jūtam pie krīzes tālruņa, ir cilvēki, kuri ir ļoti erudīti un izglītoti, kuri arī ir sākuši zvanīt un runāt par savām problēmām,” par novērojumiem stāsta projekta vadītāja.

Vienlaikus A. Ozola norāda, ka kopējā statistika, protams, ir augusi. Ja mēs salīdzinām datus ar vidējo zvanītāju skaitu 2020.gadā, šobrīd, kopš ir sācies projekts sadarbībā ar Veselības ministriju, zvanu pieaugums ir vairāk nekā par 100%.

Cilvēkus ir nogurdinājuši esošie apstākļi. Tas ir fakts.

Ko cilvēks var iegūt, piezvanot?

Cilvēks, zvanot uz krīzes tālruni, var saņemt pirmreizēju psiholoģisko palīdzību. Lūdzām Astru izskaidrot, ko tas īsti nozīmē. “Noteikti gribu uzsvērt, ka tas ir anonīms zvans, mēs nefiksējam zvanītāja datus, Jūsu vārds, nodarbošanās, dzīvesvieta netiek prasīta. Turklāt var zvanīt jebkurā diennakts stundā.”

Atbildot uz jautājumu, kādu palīdzību cilvēks saņem, viņa stāsta – “cilvēks krīzes brīdī sajūt negatīvas emocijas – tas var būt apmulsums, dusmas, izmisums, bailes, tas var būt arī šoks vai sēras pēc zaudēta tuvinieka, proti, cilvēks piezvanot saņem pirmreizēju psiholoģisku palīdzību jeb krīzes intervenci. Tā ir sertificēta programma, ar kuru konsultanti ir speciāli apmācīti strādāt, un viņi pirmām kārtām uzklausa cilvēku, ļauj cilvēkam izstāstīt savu problēmu, palīdz tikt galā ar emocijām, un svarīgākais – palīdz meklēt resursus, kā šo problēmu varētu sākt risināt.”

Turpinot viņa saka: “Ne vienmēr mēs paši spējam šos resursus ieraudzīt. Cilvēks sarunas laikā ierauga problēmu no malas, saprot, kādas ir iespējas to risināt, un tas faktiski ir arī sarunas mērķis – atrast cilvēkam veidu, kā ar šo situāciju tikt galā.”

Astra atklāj, ka visai bieži ir tā, ka cilvēks piezvanot nezina, ko teikt, taču par to nevajag satraukties. Piezvanīt – tas jau ir solis, konsultants palīdz cilvēkam uzsākt sarunu līdz brīdim, kad zvanītājs ir gatavs atvērties un runāt. “Mēs neiedziļināmies un nejautājam par cilvēka problēmām vairāk par to, cik viņš pats ir gatavs pastāstīt.”

Zvanītājam nav jāuztraucas par to, ka nepaspēs izstāstīt savu sāpi – nav noteikts konkrēts sarunas laiks, cilvēkam dots tik ilgs laiks, cik nepieciešams, kas arī ir ļoti būtiski. “Neviens neskatās pulkstenī. Laika ierobežojumu nav. Vidēji saruna ilgst apmēram 20 minūtes, bet var būt arī garāka un īsāka. Mūsu novērojumi liecina, ka 40 minūtēs būtu jāspēj ieraudzīt problēmas risinājumu, bet, protams, ir gadījumi, kad saruna ilgst arī ilgāk.”

Bezmaksas psihologa konsultācija

Tomēr, ko ir svarīgi saprast: “Zvans uz krīzes tālruni, tā nav terapija, tas ir zvans, kurā tiek izrunāta pirmreizēja sāpe, tiek saprasti turpmākie ceļi, protams, ka viens no iespējamiem tālākiem risinājumiem ir apmeklēt terapiju.”

Šī projekta ietvaros ir iespējams saņemt arī attālinātas tiešsaistes psihologa konsultācijas bez maksas, vienam iedzīvotājam tās var būt līdz desmit konsultācijām. “Man diemžēl jāsaka, ka piesaistīto psihologu daudzums šī projekta ietvaros ir diezgan niecīgs, tāpēc var nākties pagaidīt, bet tāda iespēja ir, un iespēju robežās psihologi strādā. Mūsu mērķis ir maksimāli palīdzēt.”

Runājot par nākotni, A. Ozola vēl ir neziņā par projekta turpinājumu: “Kā šis projekts virzīsies tālāk, man ir grūti teikt, jo mums ir zināms, ka tas būs aktīvs līdz šī gada jūnija beigām. Kā tālāk būs, prognozēt nevaru, taču mēs strādājam pie tā, lai iedzīvotājiem būtu alternatīva pēc projekta beigām saņemt arī turpmāk šādu pakalpojumu.”

“Un vēl par iespējām – bieži vien cilvēki pat nezina, ka savas pašvaldības sociālajā dienestā ir iespēja vērsties un jautāt par iespēju saņemt desmit bezmaksas psihologa konsultācijas. Arī tā ir alternatīva, ko var izmantot!

Jāsaka, ka sabiedrībā joprojām ir iesakņojies Padomju laika mantojums par to, ka vēršanās pie psihologa nozīmē, ka ar mani kaut kas nav kārtībā – tā nebūt nav! Šis projekts, pēc maniem novērojumiem, ir devis iespēju kļūt atvērtākiem, runāt, izrunāt savu problēmu un sāpi, it īpaši, ja šis process nodrošina anonimitāti.

Nebaidies runāt par savām problēmām”

“Nav vajadzības gaidīt un turēt negatīvās emocijas sevī līdz brīdim, kad vienīgā izeja, ko cilvēks saredz, ir pašnāvība. Vēršanās pie psihologa ir arī vēlme dzīvot labāk,” teic A. Ozola.

Es aicinu nebaidīties un zvanīt, meklēt risinājumus, tie vienmēr ir atrodami.

Astra piekrīt, ka šis ir emocionāli ļoti smags laiks, jautājot, vai iezīmējas vienotas zvanītāju tēmas, viņa stāsta: “Tas, kas izkristalizējas, ir ar Covid-19 radušās krīzes netiešās sekas. Ne tik daudz par to, ka cilvēki ir saslimuši ar vīrusu vai kā citādi cietuši no Covid, bet netiešās sekas, kas ir gan attiecību problēmas, gan ienākumu izmaiņas, gan bieži vien darba zaudēšana, gan arī problēmas ar bērniem, jo ļoti daudziem vecākiem tas ir liels izaicinājums šajā attālinātajā mācību režīmā.”

Šobrīd pasaule mainās, nenoliedzami, tas savukārt ieviesis korekcijas mūsu dzīvēs, un ne visi ir gatavi pieņemt un saskatīt risinājumu, kā dzīvot tālāk.

Atgādinājumam – zvanīt var par jebkuru situāciju, kurā sajūtaties slikti, ja sastrīdaties ar partneri, un nezināt, kā tikt galā ar emocijām, droši zvaniet, izrunāsim, meklēsim risinājumus. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka tā var būt jebkāda situācija, kurā jūtaties satraukts, ja sajūtat kādu no jau iepriekš minētajām emocijām, pamēģiniet piezvanīt un parunāt par to!

Lasiet arī: Veselības ministrs vēršas arī pie vīriešiem, atgādinot, ka palīdzības lūgšanu nevajag jaukt ar vājumu

Svaigs skats no malas 

Kā zināms, viens no resursiem cilvēkam ir līdzcilvēki, ar kuriem viņi savās krīzes situācijās var aprunāties, ja tas palīdz, un ja nav tā, ka ar savu problēmu arī līdzcilvēki tiek nomākti, tad viss ir kārtībā, bet, ja līdzcilvēki sāk novērsties, jūs jūtat, ka viņi nevēlās uzklausīt, vai, ja jūtat, ka pašam ir negatīva sajūta, runājot ar tuvākajiem par savām problēmām, tad, protams, krīzes konsultants, neko par jums nezinot, šo situāciju redzēs “skaidrāk”, jo šeit nebūs nekādas iepriekšējas pieredzes un informācijas, ko viens par otru zinām un jau velkam paralēles pat nesadzirdot sarunu biedru. Šeit ir skats no malas, bez piemaisījumiem, tāpēc reizēm patiešām ir vērtīgāk piezvanīt apmācītam krīzes konsultantam.

“Turklāt sarunā ar konsultantu jūs noteikti varat nebaidīties par to, ka, iespējams, kādreiz nākotnē jums tiks atgādināts par kādu krīzes situāciju jūsu dzīvē, kā arī piezvanot, jums nebūs jājūtas vainīgiem, ka “uzgrūžat” līdzcilvēkiem savas problēmas. Mūsu darbs ir uzklausīt un palīdzēt tikt galā ar negatīvām emocijām,” tā A. Ozola.

Bezmaksas krīzes tālrunis 67222922. Papildus informācija šeit.

Veselību un izturību ikvienam šajā grūtajā pārmaiņu periodā!

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube