Foto: Unplash.com

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši rezolūciju, kurā prasa apsekot Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara izgāzto ķīmisko ieroču stāvokli un kaldināt plānus to izcelšanai.

Rezolūcijā, kas pieņemta otrdien, 27.aprīlī, ar 660 balsīm par, 8 pret un 25 atturoties, Eiropas Parlaments pauž nopietnas bažas par Baltijas jūrā izmestajiem ķīmiskajiem ieročiem un norāda uz to klātbūtnes un korozijas nopietno ietekmi uz vidi.

Eiropas Parlamenta deputāti aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt visus iespējamos finansējuma avotus, lai kartētu piesārņojuma apjomu, izstrādātu attīrīšanas plānu un arī sagatavotības shēmas iespējamai ārkārtas situācijai.

Eiropas Parlaments aicina izmantot 2021.-2027.gada INTERREG programmu “Baltijas jūras reģions”, lai turpinātu finansēt projektus CHEMSEA, DAIMON un DAIMON 2, kas palīdzējuši izpētīt pašreizējo situāciju Baltijas jūrā.

Eiropas Parlaments atzīmē, ka NATO jau ir rīkojusies attiecībā uz Baltijas jūrā izmesto munīciju, un aicina ES dalībvalstis un iestādes atbalstīt šos centienus nacionālā un starptautiskā līmenī.

Otrā pasaules kara beigās Baltijas jūrā tika izmests vismaz 50 000 tonnas bīstamu vielu (piemēram, neiroparalītiskas vielas un asaru gāze), un tās turpina lēnām degradēties un radīt draudus cilvēkiem (ar piesārņotu pārtiku) un jūras ekosistēmai. Lēnās ūdens plūsmas dēļ slēgtajai Baltijas jūrai ir ierobežota pašattīrīšanās spēja, un tā jau tagad ir viena no visvairāk piesārņotajām jūrām pasaulē.

Rezolūcija izstrādāta, reaģējot uz Latvijas pilsoņa Jāņa Kuzina un Portugāles pilsones Nelijas Pintu iesniegtajiem lūgumrakstiem.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube