Foto: Unplash.com

Latvijā 2020.gadā saskaitīti 69 tūkstoši ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,96 miljonus hektāru (ha) lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Desmit gadu laikā lauku saimniecību skaits samazinājies par 14,4 tūkstošiem jeb 17,2%, bet kopējā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 163,7 tūkstošiem ha jeb 9,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.

Kā liecina CSP veikto lauksaimniecības skaitīšanu rezultāti, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies vairāk par divām reizēm. Straujākās izmaiņas notikušas laikā no 2001. līdz 2010.gadam, kad saimniecību skaits samazinājās par 40,8%. Šajā periodā par 8% palielinājās apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība. Pēdējos četros gados šī platība palielinājusies tikai par 29,2 tūkstošiem ha jeb 1,5%, bet saimniecību skaits samazinājies par 0,9 tūkstošiem jeb 1,3%.

Pēdējo 20 gadu laikā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies 2,4 reizes.

2020.gadā tā vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās līdz 28,4 ha, kas ir par 6,8 ha jeb 31,8% vairāk nekā 2010.gadā.

2020.gadā lauksaimniecībā bija 156,5  tūkstoši pastāvīgi nodarbināto jeb par 13,5% mazāk nekā 2010.gadā. Vidēji vienā lauku saimniecībā nodarbināto skaits palielinājies no 1,9 nodarbinātajiem 2001.gadā līdz 2,3 nodarbinātajiem 2020.gadā.

Kopš 2001.gada kopējā lauksaimniecības kultūraugu (graudaugi, pākšaugi, tehniskie kultūraugi, kartupeļi, dārzeņi, lopbarība u.c.) sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi piecas reizes – no 6,7 ha 2001.gadā līdz 34 ha 2020.gadā.

Pēdējo desmit gadu laikā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 15,1 ha jeb par 79,9%.

Salīdzinot 2020., 2010. un 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātus, vērojama tendence, ka graudaugu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2020.gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 37,6 ha graudaugu jeb par 87,1% vairāk nekā 2010.gadā un 5,5 reizes vairāk nekā 2001.gadā.

Tehnisko kultūraugu (ziemas un vasaras rapsis, lini, ārstniecības augi u.c.) audzētāju saimniecībās šo kultūraugu sējumu platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 hektāriem 2010.gadā līdz 52,5 hektāriem 2020.gadā. Salīdzinot ar 2016.gadu, 2020.gadā tehnisko kultūraugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā pieauga par 12,6%. Īpaši palielinājušās ir rapša platības – no 50,2 hektāriem 2016.gadā līdz 58,3 hektāriem 2020.gadā vidēji vienā rapšu audzētāju saimniecībā.

Lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka veidojas lielas lauku saimniecības, kas specializējas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā.

2020.gadā 1.jūlijā lauksaimniecības dzīvniekus audzēja 25 tūkstoši lauku saimniecību. Liellopu audzētāju saimniecību skaits ir samazinājies divkārt no 35,1 tūkstoša 2010.gadā līdz 16,3 tūkstošiem 2020.gadā, bet ganāmpulka lielums ir pieaudzis 2,3 reizes – no 11,2 līdz 25,5 liellopiem vidēji vienā saimniecībā.

Līdzīga tendence vērojama arī slaucamo govju un cūku skaita izmaiņās vidēji vienā audzētāju saimniecībā – 2020.gadā bija 11,7 slaucamās govis un 41,6 cūkas, kas ir divreiz vairāk, salīdzinot ar 2010.gadu. Dējējvistu audzētāju saimniecībās ir izteikta specializācija, jo 90% no dējējvistu kopskaita audzē lielajās putnkopības saimniecībās (0,1% no visām mājputnu saimniecībām), kurās putnu skaits pārsniedz 10 tūkstošus mājputnu. Pārējās dējējvistu audzētāju saimniecībās bija vidēji 28,3 vistas.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi desmit gados un sniedz detalizētu informāciju par lauku saimniecību struktūru ne tikai reģionu, bet arī novadu un pagastu līmenī.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā veiktas trīs lauksaimniecības skaitīšanas – 2001., 2010. un 2020.gadā. Reizi trijos gados starp skaitīšanām notiek lauku saimniecību struktūras apsekojumi.