Foto: Unplash.com

Eiropieši par pasaulē nozīmīgāko problēmu atzinuši klimata pārmaiņas, liecina publicētā Eirobarometra aptauja.

Klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu uzskata vairāk nekā deviņi no desmit aptaujātajiem (93%), bet par ļoti nopietnu problēmu – gandrīz astoņi no desmit respondentiem (78%). Uz jautājumu, kura problēma pasaules mērogā, viņuprāt, ir pati nozīmīgākā, vairāk nekā ceturtdaļa respondentu (29 %) izvēlējās kādu no šiem variantiem: klimata pārmaiņas (18%), dabas degradācija (7%) un piesārņojuma izraisītas veselības problēmas (4%).

Rīcībpolitisko pasākumu ziņā deviņi no desmit eiropiešiem (90%) piekrīt, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina līdz minimumam un vienlaikus būtu jākompensē atlikušās emisijas, lai līdz 2050. gadam padarītu ES klimatneitrālu.

Gandrīz deviņi no desmit eiropiešiem (87%) uzskata, ka ir svarīgi, lai ES izvirzītu vērienīgus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu izmantošanas palielināšanai, un tikpat daudz aptaujāto – ka ir svarīgi, lai ES nodrošinātu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai.

Lasiet arī: Eiropas Parlaments prasa risināt ķīmisko ieroču piesārņojuma problēmu Baltijas jūrā

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss: “Neraugoties uz pandēmiju un ekonomiskajām grūtībām, ar ko saskaras eiropieši, joprojām vērojams liels atbalsts klimatrīcībai. Eiropieši apzinās ilgtermiņa riskus, ko rada klimata un bioloģiskās daudzveidības krīze, un sagaida, ka industrija, valdības un Eiropas Savienība rīkosies. Šīs Eirobarometra aptaujas rezultāti ir signāls politiķiem un uzņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisiju tie vēl vairāk motivē pabeigt tiesību aktu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55%”, ar kuru iepazīstināsim šomēnes un kas ļaus nodrošināt klimata mērķrādītāju sasniegšanu.”

Lielākā daļa (64%) ES iedzīvotāju jau tagad individuāli kaut ko dara klimata labā un savā ikdienā apzināti izdara ilgtspējīgas izvēles. Atbildot uz jautājumu, kurš ir atbildīgs par klimata pārmaiņu novēršanu, aptaujātie uzsvēra, ka līdztekus individuālai rīcībai vajadzīgas arī strukturālas reformas, kas būtu jāīsteno valstu valdībām (63%), uzņēmumiem un industrijai (58%) un ES (57%). Vairāk nekā astoņi no desmit aptaujātajiem eiropiešiem (81%) piekrīt, ka tīrai enerģijai būtu jāsaņem lielāks publiskais finansiālais atbalsts pat tad, ja tas nozīmētu mazākas subsīdijas fosilajam kurināmajam. Trīs ceturtdaļas eiropiešu (75 %) uzskata, ka investīcijām ekonomikas atveseļošanā galvenokārt vajadzētu būt vērstām uz jauno zaļo ekonomiku.

Lasiet arī: Egils Levits Austrijā tiekas ar Arnoldu Švarcenegeru

Nav šaubu, ka cīņa pret klimata pārmaiņām paver iespējas ES iedzīvotājiem un Eiropas ekonomikai. Gandrīz katrs astotais respondents (78%) domā, ka rīcība klimata jomā veicinās inovāciju, kas savukārt palielinās Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

Tāpat teju katrs astotais respondents (78%) piekrīt, ka tad, ja ES speciālās zināšanas par tīrām tehnoloģijām popularizēsim valstīs ārpus ES, tas palīdzēs radīt jaunas darbvietas Eiropas Savienībā. Septiņi no desmit eiropiešiem (70%) uzskata, ka ES ekonomika būs ieguvēja no fosilā kurināmā importa samazināšanas. Vairāk nekā septiņi no desmit eiropiešiem (74%) ir pārliecināti, ka klimata pārmaiņu radītā kaitējuma izmaksas ir daudz augstākas nekā investīcijas, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai.


Konteksts

Eirobarometra speciālaptaujā Nr. 513 “Klimata pārmaiņas” tika aptaujāti 26 669 respondenti no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām visās 27 ES dalībvalstīs. Šī aptauja norisinājās no 2021. gada 15. marta līdz 14. aprīlim. Respondentus pēc iespējas intervēja klātienē, bet Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ daļa respondentu aizpildīja tiešsaistes anketu.

Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Komisijas galvenā politiskā prioritāte. Eiropas Parlaments un dalībvalstis, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, ir apņēmušies līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu un līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Šīs saistības tagad nostiprinātas Eiropas Klimata aktā, kas oficiāli tika parakstīts 2021. gada 30. jūnijā. Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija 2021. gada 14. jūlijā nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Šī visaptverošā ES klimata un enerģētikas rīcībpolitikas instrumentu kopuma reforma ietvers spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu un vairākus jaunus instrumentus.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube