Foto: Pexels

Kaut arī pandēmijas laikā cilvēki daudz biežāk uzturējušies mājās, tas nav atturējis garnadžus no zādzībām mājokļos. Kā liecina AAS BALTA privātā īpašuma atlīdzību dati, zādzību skaits joprojām saglabājas augsts, turklāt vidējās izmaksātās atlīdzības apjoms šogad pieaudzis par 31%.

Visaktīvāk tiek zagti velosipēdi – pērn atlīdzībās par velosipēdu zādzībām vien BALTA izmaksājusi 40 000 eiro.

Ja 2020. gadā vidējā apdrošinātāja izmaksātā atlīdzība par zādzības rezultātā nodarītiem zaudējumiem privātīpašumā bijusi 546 eiro, tad šī gada astoņos mēnešos tā jau tuvojas 800 eiro. Kā norāda BALTA Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ainārs Puķe, viens no iemesliem vidējās atlīdzības pieaugumam varētu būt tas, ka šogad vērojams straujš cenu kāpums gan elektroiekārtām, gan instrumentiem un materiāliem.

Gan no dzīvojamām ēkām, gan no dzīvokļiem pārsvarā tiek zagtas dažādas elektroiekārtas – telefoni, datori, planšetdatori, kā arī nauda un vērtslietas. No piemājas teritorijām zagļi visbiežāk aiznes zāles pļāvējus, dažādus instrumentus, makšķerēšanas piederumus, t. sk. laivas, kā arī auto riepas un diskus. Diemžēl zagļi ir tik nekaunīgi un prasmīgi, ka zādzības nereti notiek naktī, kamēr saimnieki saldi guļ turpat blakus citā mājokļa istabā.

“Lai pasargātu sevi no apzagšanas, jāsāk ar vienkāršām un it kā pašsaprotamām lietām, kas bieži vien ikdienas steigā piemirstas: slēdziet ciet durvis, logus un balkonus, kā arī neatstājiet vērtīgus priekšmetus redzamās vietās, piemērām, uz palodzes. Protams, pavisam labi, ja mājoklī iespējams ierīkot mūsdienīgas apsardzes ierīces, signalizāciju vai video novērošanu,” norāda A. Puķe.

Turpinot viņš saka: “Tomēr ne visos gadījumos arī tās spēs atturēt zagļus no plānu īstenošanas. Vienkāršākie un efektīvākie preventīvie līdzekļi, kas brīdinās īpašnieku par draudiem un, ļoti ticams, izjauks garnadžu plānus, joprojām ir suns mājas teritorijā vai durvju signāls, kas nostrādā, cilvēkam ienākot mājoklī. Pat ja nozagtās mantas vērtība ir niecīga, rūgtums par to, ka mājā pabijuši svešinieki, ir liels. Tāpēc labāk savlaicīgi parūpēties par savu sirdsmieru un mājokļa drošību.”

Pārlūkojot pēdējo gadu pieteikto atlīdzību statistiku, BALTA eksperti lēš, ka aptuveni 40% zādzību tiek veiktas privātmājās, 35% – dzīvokļos, 15% – palīgēkās, bet 10% – ārpus noteiktas adreses. Ārpus dzīvojamām telpām garnadžu iekārotākais priekšmets jau gadiem ir velosipēds.

Lasiet arī: Pērkot velosipēdu, pārbaudi, vai tas nav zagts

Divriteņus zog gan no piemājas palīgbūvēm (šķūņiem, pagrabiem, saimniecības ēkām, garāžām u. tml.), gan no kāpņu telpām, kā arī teritorijām ārpus mājas, piemēram, pie veikala atstātus velosipēdus.

Diemžēl velosipēdu zagļus neattur pat tas, ka velosipēds bijis pieslēgts ar drošības slēdzeni. Tas gan nenozīmē, ka par velosipēdu drošību nav vērts rūpēties – kārtīga atslēga savā reizē var zaglim apgrūtināt darbiņu un liegt viņam īstenot savu nodomu. Vienlaikus noteikti vajadzētu reģistrēt savu braucamrīku, lai zādzības gadījumā policijai būtu vieglāk to atrast, un noteikti ir vērts parūpēties par atbilstošu apdrošināšanas polisi, lai vismaz finansiālā ziņā kompensētu zagļa nodarījumu,” aicina apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs A. Puķe.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube