Publicitātes foto

Ventspils ostā strādājošais specializētais akmeņogļu pārkraušanas terminālis AS Baltic Coal Terminal (BCT) turpina ogļu kravu pārkraušanu Eiropas un citu pasaules reģionu ogļu patērētājiem, un paredzams, ka nākamajā gadā pārkraujamo akmeņogļu kravu apjoms turpinās pieaugt. Pēc pašreizējām prognozēm 2022.gadā kravu apgrozījums varētu sasniegt 3 miljonus tonnu, vēsta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Pagājušajā gadā kā ģeopolitisko faktoru, tā arī Covid-19 krīzes ietekmē Latvijas lielajās ostās, kā arī visā kravu pārvadājumu segmentā, dramatiski samazinājās visu svarīgāko pārkraujamo kravu apjomi. Īpaši smagi tas skāra ogļu pārkraušanas apjomu, kurš saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem kritās par 79,6%. Salīdzinājumam var minēt, ka naftas produktu nosūtīšana samazinājās par 27,5%, bet kokmateriālu kravu apjoms – par 10,2%. Starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājums VAS Latvijas dzelzceļš samazinājās par 45%.

Visām kompānijām, kuras nodarbojas ar ogļu pārkraušanu, 2020.gads bija ļoti grūts un izaicinājumu pilns, kuru smagi izjuta arī AS Baltic Coal Terminal.

Tomēr, kā laikrakstam Ventspilnieks.lv jau iepriekš norādīja BCT valdes locekle Ilze Bērziņa, uzņēmums aktīvi strādājis pie ogļu plūsmas atjaunošanas un pielicis visas pūles, lai saimnieciskā darbība tiktu īstenota atbilstoši termināļa profilam. Rezultāti neizpalika – oktobra beigās ar kuģi Navios Sphera Eiropas patērētājiem tika nosūtīta Kazahstānas akmeņogļu krava 80 500 tonnu apjomā. Uzņēmumā pauž gandarījumu, ka arī pēc īslaicīga saimnieciskās darbības pārtraukuma izdevies visīsākajā laika posmā atjaunot un nodrošināt efektīvus un augsti kvalitatīvus pakalpojumus akmeņogļu pārkraušanai.

Sadarbība ar Kazahstānu turpinās un šobrīd jau var droši prognozēt, ka ogļu kravas Eiropas valstīm BCT tiks pārkrautas arī turpmāk.

Kas notiek ogļu tirgū pasaulē?

Situāciju pasaules un Eiropas ogļu tirgū mainīja straujais dabasgāzes cenas pieaugums, kā rezultātā Eiropā ievērojami pieauga pieprasījums pēc fosilā kurināmā, tai skaitā oglēm. Pasaules kopējais ogļu patēriņš 2020. gadā bija 7,242 miljardi tonnu, un stabils līderis ogļu patēriņa ziņā ir Ķīna. Šajā valstī pērn tika izlietoti 3,814 miljardi tonnu ogļu jeb 52,7%, kamēr visās Eiropas valstīs kopumā patērēti vien 0,386 miljardi tonnu jeb 5,3% no kopējā pasaules patēriņa. Jāatzīmē, ka Krievija ar vairāk nekā 210 miljoniem tonnu gadā ietilpst pasaules vadošo ogļu eksportētāju trijniekā – pirmā ir Austrālija (366 milj.t), otrā – Indonēzija (341 milj.t).

Caur ziemeļrietumu ostām, tai skaitā arī Rīgu, Ventspili un Liepāju, Krievija 2020. gadā kopumā eksportēja 58,5 miljonus tonnu. Šķiet, lieki piebilst, ka šī apjoma lauvas tiesa – 55,8 miljoni tonnu gāja caur pašas Krievijas ostām, bet caur visām Latvijas ostām kopumā eksportētas tika vien 2,7 miljoni tonnu ogļu. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn Krievijas akmeņogļu eksporta kritums Latvijā bija 81,7%.

Pēdējie divi gadi – force majeure apstākļos

 AS Ventspils Tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs un AS Baltic Coal Terminal valdes loceklis Valērijs Pašuta uzsver: «Diemžēl pagājušajā gadā un arī šogad kā ģeopolitisko apstākļu, tā pandēmijas ietekmē BCT nācies strādāt force majeure jeb nepārvaramas varas apstākļos. Ja 2019.gadā BCT kravu apgrozījums bija 3,9 miljoni tonnu, tad 2020. gadā tas bija vien 398 tūkstoši tonnu. Kā rezultātā mēs bijām spiesti šķirties no daudziem darbiniekiem, bet pārējiem darbiniekiem varējām nodrošināt tikai nepilnu slodzi. Tiesa, šajā gadā, sākot ar pēdējo ceturksni, vērojama ogļu kravu plūsmas atgriešanās un plānots, ka līdz gada beigām tas pārsniegs 500 tūkstošus tonnu. Attiecībā uz nākamo gadu mums ir pamats pārliecībai, ka situācija uzlabosies un mēs atkal plānojam paplašināt savas rindas ar jaunpieņemtiem darbiniekiem. Uzņēmuma vadība izsaka pateicību savam personālām par šīs grūtas situācijas pārvarēšanu kopīgiem spēkiem. Uzņēmums ieguldījis lielu darbu jaunu klientu piesaistē, par ko liecina Kazahstānas akmeņogļu kravu nosūtīšana gan uz Eiropu, gan arī patērētājiem citur pasaulē. Tā, piemēram, novembrī ar kuģi MG Hammond tika nosūtīta krava uz Dienvidameriku – uz Čīli. Tuvākajās dienās Ventspilī pie BCT piestātnes iekrautais kuģis sasniegs savu galamērķi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gadā kravu apgrozījums varētu pieaugt līdz 3 miljoniem tonnu.»

Runājot par nākotnes prognozēm, Valērijs Pašuta norāda, ka BCT darbību joprojām ietekmē tādi politiskie un ārējie faktori kā Krievijas Federācijas ilgtermiņa stratēģija, kura vērsta uz kravu novirzīšanu uz savām ostām, situācija pasaules tirgos, kā arī Eiropas Zaļais kurss.

Proti, vairāk nekā četrdesmit pasaules valstis ANO klimata konferences laikā vienojās nākotnē atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ieguvē. Piemēram, viens no galvenajiem Eiropas patērētājiem – Vācija – plāno pēc 2038.gada atteikties no ogļu izmantošanas. ES arī pieņemts lēmums par CO2 un smalko daļiņu izmešu samazinājumu.

BCT jau šobrīd atbilst «zaļā kursa» prasībām

Valērijs Pašuta uzsver, ka AS Baltic Coal Terminal kā moderns, efektīvs un ekoloģiski tīrs terminālis jau šobrīd atbilst Eiropas Zaļā kursa prasībām. Piemēram, ja atklātās pārkraušanas tehnoloģijās smalko daļiņu PM10 (daļiņu izmēri ar diametru <10µm) emisija, pārkraujot vienu miljonu tonnu ogļu, ir 12,778 tonnas, tad BCT šīs skaitlis ir 0,278 tonnas. Savukārt PM2.5 (daļiņu izmēri ar diametru <2.5µm) daļiņu emisija slēgtā tipa terminālī ir 0,05 tonnas, bet atvērtā pārkraušanā – 2,267 tonnas.

Kā norāda medijam Ventspilnieks.lv Valērijs Pašuta, uzņēmumā jau kopš termināļa atklāšanas brīža tiek izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas, kuras maksimāli samazina apkārtējās vides piesārņojumu. BCT vides politika balstās uz vides pārvaldības sistēmu, kas veidota atbilstoši vides standarta ISO 14001 prasībām.

Arī paaugstināta pieprasījuma apstākļos BCT uzsver nepieciešamību rūpēties par ekoloģiju, un uzņēmums pieliek visas pūles, lai samazinātu ogļu pārkraušanas procesa ietekmi uz apkārtējo vidi. BCT nodrošina pilnu slēgtu pārkraušanas ciklu un ir viens no modernākajiem šāda veida termināļiem Eiropā, kā arī videi draudzīgākais ogļu pārkraušanas terminālis Baltijas jūras reģionā.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube