Foto: Unplash.com

2020.gada nogalē 81,9% no 2017.gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem (trīs gadus pēc izglītības iegūšanas) bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 4,4% absolventu, bet ekonomiski neaktīvi – 6,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavotie augstskolu absolventu monitoringa dati.

Salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, 2020.gada beigās nodarbināto 2017.gada absolventu īpatsvars ir samazinājies par 0,9% (2019.gada beigās nodarbināti bija 82,8%), bet bezdarbnieku īpatsvars pieaudzis par 0,7% (2019.gada beigās – 3,7%). Atbilstoši darbaspēka apsekojuma datiem vidēji valstī neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa 20-29 gadu vecumā nodarbinātības līmenis 2020.gada 4. ceturksnī bija krietni zemāks – vien 68,6%, liecinot par augstākās izglītības priekšrocībām darba tirgū.

Būtisks priekšnosacījums augstākās izglītības iegūšanai ir vecāku, īpaši mātes iegūtajam izglītības līmenim – vairāk nekā pusei 2017.gada bakalaura, maģistra un doktora studiju absolventu mātēm bija augstākā izglītība – attiecīgi 52%, 56% un 61%. “Absolventu monitoringa dati ir papildu informācijas avots topošiem studentiem, pieņemot datos balstītu lēmumu par tālāko izglītību”, norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Nodarbinātības līmenis sievietēm bija nedaudz augstāks nekā vīriešiem

Trīs gadus pēc studiju beigšanas nodarbināti bija 82,6% 2017.gada absolvenšu un 81,0% absolventu. Savukārt 4,8% sieviešu un 3,6% vīriešu bija bezdarbnieki.

Pirms pandēmijas 2019.gada nogalē bija nodarbināti 90,4% no doktora studiju absolventiem, 82,9% no maģistra studiju absolventiem, 81,4% no bakalaura studiju absolventiem un 85,9% no koledžas studiju absolventiem (attiecīgi 2020.gada nogalē – 88,6%, 82,2%, 81,0% un 83,9%). Nodarbinātības līmenis ir samazinājies visu studiju līmeņu absolventiem, tomēr tas ir augstāks nekā vidēji valstī augstskolu absolventu visplašāk pārstāvētajā vecuma grupā 20-29 gadi.

Lielākā daļa augstskolu absolventu kļūst par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem vai speciālistiem

Lielākā daļa (81,1% 2017.gada absolventu) ir nodarbināti trīs augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti. Salīdzinot absolventu nodarbinātību gadu, divus un trīs gadus pēc absolvēšanas, pieaug vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.

Jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāki ienākumi

2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, bruto ienākumi pieauga visu līmeņu absolventiem. 2020.gadā vidējie ienākumi mēnesī pirms nodokļu nomaksas 2017.gada koledžas studiju absolventiem bija 1,4 tūkstoši eiro (2019.gadā – 1,3 tūkstoši eiro), bakalaura studiju absolventiem – 1,5 tūkstoši eiro (2019.gadā – 1,3 tūkstoši eiro). Būtiski augstāki ir maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi – attiecīgi 2,1 un 2,9 tūkstoši eiro (2019.gadā attiecīgi 1,9 un 2,6 tūkstoši eiro).

Absolventu monitoringa analīze tapusi, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju, atbilstoši 2019.gada 25.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”. Sagatavotie dati tiek nodoti tālāk analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai. Augstskolu absolventu monitoringa rezultāti Latvijā pirmo reiz tika publicēti 2020.gadā.

Turpmāk katra gada absolventus monitorēs 10 gadus, kas ļaus pilnveidot augstākās izglītības procesu, kā arī sniegs papildu informāciju topošajiem studentiem par izvēlētiem studiju virzieniem un tālākām perspektīvām darba tirgū. Datus par 2017., 2018., 2019.gada augstskolu absolventu aktivitāti un nodarbinātību var iegūt Atvērto datu portālā.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube