Foto: Unplash.com

Aizvien pieaug to vēlētāju skaits, kuri neplāno piedalīties vēlēšanās, jo uzskata, ka tam nav jēgas un nekas nemainīsies. Ja 2018.gadā pirms 13. Saeimas vēlēšanām šādi domāja 20% respondentu, tad šogad jau 36% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada februārī veiktā vēlētāju aptauja.

Pētījumā tika skaidroti iemesli, kas mudina vai kavē vēlētājus piedalīties Saeimas vēlēšanās. Šajā jautājumā vēlētājiem netika piedāvāti atbilžu varianti, bet viedokli varēja paust brīvā formā un minēt vairākus iemeslus.

Respondentu atbildes pētnieki izanalizēja un apkopoja lielākās tematiskās grupās. Tāpat kā citus iemeslus, kāpēc plāno nepiedalīties 1.oktobra Saeimas vēlēšanās, vēlētāji norāda, ka nav ticības nekam (25%), nezina, par ko balsot (20%), bet 9% atzina, ka viņus vispār neinteresē politika un ir vienaldzīgi šie jautājumi. Uzskatu, ka viņu balss neko neietekmēs, pauda 3,4% vēlētāju, bet 5% apšauba vēlēšanu godīgumu. Salīdzinājumam 2018.gadā to, ka nav ticības nekam pauda 21%, bet to, ka nav par ko balsot, vien 8% aptaujāto, kuri neplānoja piedalīties vēlēšanās.

Tikmēr visbiežāk minētie iemesli dalībai vēlēšanās bija pilsoņa pienākums (43%), cerības uz labāku nākotni, pārmaiņām (29%). Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām piedalīties vēlēšanās pilsoņa pienākuma vadīti plānoja 38% respondenti, bet ar cerībām uz labāku nākotni vien 16%. Šā gada aptaujā 10% norādīja, ka plāno piedalīties, jo vēlas atbalstīt noteiktu partiju vai kandidātu, bet 9% aptaujāto atzina, ka vienmēr piedalās vēlēšanās. Savukārt 7% aptaujāto ar dalību vēlēšanās vēlas paust savu viedokli un 3,6% – piedalīsies, jo uzskata, ka katrai balsij ir nozīme.

“Aptaujas dati atkārtoti apliecina, ka daļa vēlētāju Latvijā ir zaudējuši ticību, ka viņu balss spēj kaut ko ietekmēt, kas nozīmē, ka diemžēl arī šā gada Saeimas vēlēšanās ar lielu varbūtību var saglabāties tendence vēlētāju līdzdalībai samazināties. Apzinoties šo situāciju, CVK 2022.gada budžetā bija lūgusi piešķirt papildu finansējumu vēlētāju informēšanai, lai īstenotu mērķtiecīgas aktivitātes dažādām vēlētāju grupām. Diemžēl budžeta veidošanas gaitā CVK prasītais finansējums piešķirts netika. Līdz ar to šis vēlētāju sūtītais signāls būtu jāsadzird politiskajām partijām, kuras plāno piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās, un vienlaikus ar priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēm partijām ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai pārliecinātu savus vēlētājus doties vēlēt,” uzskata CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Atbilstoši aptaujas datiem 1.oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās plāno piedalīties 66% vēlētāju, kas ir mazāk nekā 2018.gadā, kad 77% respondentu pauda, ka plāno piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās. No tiem 30% ir pārliecināti, ka vēlēšanās piedalīsies, bet 36% norādīja, ka vairāk ticams, ka vēlēšanās piedalīsies. Savukārt pārliecināti par to, ka 14. Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies, bija 12,6% respondentu, tikmēr 13,6% atzīmēja, ka vairāk ticams, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Vienlaikus 7,8% iedzīvotāju vēl nav izlēmuši, vai vēlēšanās piedalīsies.

Aptaujā tika vaicāts arī par to, kad aptaujātie parasti pieņem lēmumu, ka piedalīsies vēlēšanās. Vēlēšanu dienā savu izvēli izdara 7% aptaujāto, 8,4% šo lēmumu pieņem divas līdz trīs dienas pirms vēlēšanām, bet 15,1% – pēdējās nedēļas laikā. Savukārt divas līdz trīs nedēļas pirms vēlēšanām lēmumu par dalību pieņem 9,5% vēlētāju, pēdējā mēneša laikā – 13,4% aptaujāto, bet 35,1% to izdara agrāk nekā mēnesi pirms vēlēšanām.

Aptauja tika veikta no 2022.gada 11. līdz 22.februārim visā Latvijā, un tajā piedalījās 888 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Plašāk ar aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties CVK mājaslapas sadaļā “Pētījumi”.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube