Foto: Pexels

Autore: Ilona Bērziņa

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome lēmusi no 19.septembra organizēt izglītības un zinātnes darbinieku beztermiņa streiku. Vēl gan ir izredzes no streika izbēgt, jo LIZDA ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) mēģinās panākt kompromisu izlīgšanas komisijā. Tomēr ja pedagogu prasības netiks sadzirdētas un nostiprinātas ar reāliem valdības lēmumiem, streiks būs.

Divas galvenās LIZDA prasības ir iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošana un darba slodzes sabalansēšana ātrāk nekā sešu gadu periodā. Par šīm prasībām no 24.augusta līdz 7.septembrim gaidāmas LIZDA un IZM pārrunas. Ja tās nevainagosies panākumiem, 19.septembrī sāksies izglītības un zinātnes nozaru darbinieku beztermiņa streiks. Plānots, ka streiku vienlaikus uzsāks visu pakāpju pedagogi visos Latvijas reģionos. Streika vieta būs pēc katra streikotāja ieskatiem. Savukārt LIZDA, pamatojoties uz Streika likuma 28.pantu, prasīs streikojošajiem izmaksāt gan darba samaksu, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Kāpēc pedagogi streikos?

Tradicionāli jau pierasts, ka galvenais pedagogu streiku iemesls ir zemais skolotāju atalgojums un valdību nevēlēšanās vai nespēja pildīt pašas solīto. Taču šoreiz situācija ir nedaudz citādāka. Pedagogu algu paaugstināšanas grafiks līdz šim ticis ievērots un LIZDA to vērtē pozitīvi. No šā gada 1.septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta par 8,4% – no 830 eiro līdz 900 eiro, savukārt pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā likme paaugstināta par 11,2% – no 872 eiro līdz 970 eiro.

Galvenie klupšanas akmeņi šoreiz ir valdībā vēl neapstiprinātais pedagogu algu zemākās likmes pieauguma grafiks turpmākajiem gadiem, neskaidrība par pedagogu slodzes sabalansēšanu un IZM izstrādātais samaksas modelis “Skolēns pašvaldībā”.

Nav tā, ka pedagogu algu pieauguma grafiks nav izstrādāts. To var redzēt IZM publiskai apspriešanai nodotajā Informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2027.gada 1.septembrim”. No šī dokumenta izriet, ka 2023.gada 1.septembrī pedagoga zemākā likme būtu 976 eiro, 2024.gada 1.septembrī – 1 058 eiro, 2025.gada 1. septembrī – 1 147 eiro, 2026.gada 1.septembrī – 1 243 eiro, bet 2027.gadā 1 347 eiro. Savukārt pirmskolas izglītības iestādēs (5-6 gadus vecu bērnu izglītošana) attiecīgi ik pēc gada tie būtu 1 141 eiro, 1 312 eiro, 1 483 eiro, 1 656 eiro un 1 795 eiro. Tiesa, šis grafiks vēl nav apstiprināts valdībā.

Tāpat LIZDA vēlas panākt klātienes stundu un sagatavošanās stundu attiecību proporcijā 60:40, savukārt IZM uzskata, ka šādā veidā pedagogu slodzi iespējams sabalansēt vien līdz 2028.gadam. Savukārt IZM piedāvātais jaunais darba samaksas modelis paredz valsts finansējumu pedagogu algām pārskaitīt pašvaldībām, kuras tad to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm. Lai arī IZM uzskata, ka jaunā sistēma liks pašvaldībām aktīvāk ķerties pie sava skolu tīkla sakārtošanas, vairāku vietvaru pārstāvji pauduši bažas, ka jaunā pieeja varētu uzlikt lielāku slodzi pašvaldību budžetiem. Arī skolotāju algu pieaugums varētu nebūt tāds, kā cerēts, jo ne vienā vien pašvaldībā vienu priekšmetu pasniedz vairāki nepilnas slodzes laiku strādājoši skolotāji. Vairāk kā 3000 pedagogi 16.jūnijā pret to protestēja pie Saeimas, taču dzirdīgas ausis nerada. LIZDA ieskatā daudz optimālāks modelis būtu metode “skolēns/skolotāja likme”.

Algu dēļ streikots ne reizi vien

Ja 2015.gadā skolotājs saņēma 600 eiro, tad 2020.gadā tie bija jau 790 eiro, bet šajā mācību gadā būs 900 eiro. IZM ministre Anita Muižniece (Konservatīvie) uzrunā LIZDA padomei pat norādīja, ka 99% Latvijas pedagogu jau patreiz saņemot atalgojumu stipri virs zemākās likmes. VID dati par šā gada maiju liecinot, ka pedagogi vidēji saņem 1 111 eiro mēnesī, kas 40 darba stundu ekvivalentā esot 1 348 euro.

Tomēr algu jautājums jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas bijis IZM “Ahilleja papēdis”, – pēdējos trīsdesmit gados bijušas aptuveni desmit skolotāju protesta akcijas.

Lielākais pedagogu streiks notika 1994.gadā. Toreiz izglītības darbinieki streikoja piecas dienas, pirmajā dienā streikā piedalījās 73% skolu, un pedagogi panāca algu paaugstinājumu par 16%. Tomēr piecus gadus vēlāk notika nākamais streiks – 1999.gada 16.novembrī protesta akcijās piedalījās gandrīz 53 tūkstoši darbinieku no 1 550 izglītības iestādēm. Tā kā valdība atteicās pildīt LIZDA prasības, 1. decembrī izglītības darbinieku streikā piedalījās ap 48 tūkstošiem darbinieku no 1 534 izglītības iestādēm. Streikojošie prasīja pietuvināt algas divām minimālajām mēnešalgām un savu panāca.

Nākamās LIZDA rīkotās protesta akcijas par pedagogu darba algu paaugstināšanu  bija 2005.gada rudenī un tās rezultējās ar algu celšanu par 50 latiem. 2007.gadā skolotāji atkal pulcējās protesta akcijā, pedagogu darba samaksu par likmi paaugstināja vēl par 50 latiem, un skolotāju vidējā darba algas likme sasniedza  344 latus vai nedaudz vairāk kā 489 eiro.

2006.gadā IZM izstrādāja darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006.-2010.gadam. Ar labo nodomu īstenošanu neveicās, un 2008. gada septembrī piketos pie Saeimas pedagogi prasīja šīs programmas īstenošanu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Godmaņa valdība skolotājiem apsolīja 70 latu vai 100 eiro piemaksu par likmi, tomēr solītā paaugstinājuma vietā 2009.gada budžeta grozījumos tika iestrādāts pedagogu darba samaksas samazinājumu par vairāk nekā 40%. LIZDA draudēja ar ilglaicīgu streiku, tomēr tas nenotika. Ar streiku LIZDA draudēja arī 2013. gadā, tomēr arodbiedrībai izdevās vienoties ar valdību par pedagogu atalgojuma palielināšanas pamatprincipiem.

Gadu vēlāk – 2014.gada 12.maijā skolotāji atkal pulcējās protesta mītiņam pret zemajām algām nozarē strādājošajiem. Vairāk kā 7 000 skolotāju no visas Latvijas devās uz Doma laukumu, kur viņus uzrunāja arī ministru prezidente.

Laimdotas Straujumas teiktais skolotājus neapmierināja, un, skaļi svilpjot, viņi solīja streikot. Vēl pēc gada – 2015.gada 27.novembrī norisinājās pedagogu vienas dienas brīdinājumu streiks, kurā tika protestēts kā pret skolotāju atalgojuma modeli, tā zemajām algām. Aptuveni 2 000 pedagogi pie Saeimas piketēja arī 2019.gadā. Toreiz sanākušie turēja rokās plakātus ar uzrakstiem “Pedagogiem ne mazāk par 750 eiro”.

Tagad esam pedagogu beztermiņa streika priekšā, un būtībā valsts līmenī neatrisinātie jautājumi ir tie paši. Visām pusēm pieņemams pedagogu darba apmaksas modelis, prasības palielināt darba samaksu, nesamērīgās slodzes un skolotāja darba prestižs sabiedrībā. Jācer, ka LIZDA, IZM un arī valsts maka turētāja Finanšu ministrija spēs vienoties par kompromisu. Jo, lai arī skolēni varbūt būs sajūsmināti par neplānotām brīvdienām, tomēr beztermiņa streiks nav tas labākais risinājums, kā pusēm sadzirdēt citai citu.

Lasiet arī: Muižniece Twitter profila bildē parāda radziņus