Foto: Normunds Mežiņš (Jaunsardzes un informācijas centrs)/Flickr

Prokuratūra pabeigusi izmeklēšanu un novembrī tiesai nodevusi lietu par apjomīgu dažādu preču piesavināšanos no armijas noliktavām teju desmit gadu garumā, atsaucoties uz “Latvijas Televīzijas” raidījumu “De facto”, ziņo portāls lsm. Starp pazudušajām mantām bija arī nakts redzamības ierīces, kuras Latvijas armijai bija dāvinājušas ASV.

2017. gada agrā pavasarī ASV Latvijas armijai uzdāvināja preces, kuru vidū bija arī nakts redzamības iekārtas. Aptuveni pēc gada amerikāņu partneri interesējušies par šīm iekārtām un to izmantošanu, un tieši tad atklājies, ka to noliktavā nemaz nav.Turklāt, kā noskaidrojās vēlāk, nakts redzamības ierīces nepilnu 160 tūkstošu ASV dolāru vērtībā gada laikā tā arī nebija ņemtas uzskaitē un nevienam nebija nodotas atbildīgā glabāšanā.

Militārā policija roku rokā ar prokuratūru sāka izmeklēšanu, un atklāja visai neglītu ainu – teju desmit gadu garumā no armijas bija pazudušas ne tikai šīs iekārtas, bet šaujamieroču munīcija, durkļi, magazīnas, patronas – kopumā 339 663 eiro vērtībā.

Kā raidījumam stāstīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma, viss sācies ar to, ka tika pārkāptas munīcijas uzskaites prasības – struktūrvienībā, kas deva iespēju šo munīciju neuzskaitīt. Tālāk radās iespēja slēptā veidā šo munīciju un aprīkojumu – tai skaitā durkļus, magazīnas, patronas, tēmekļus – prettiesiskā veidā no šīm noliktavām izgūt un tālāk arī tad nodot citām personām.

Tiesai nosūtītajā lietā četrus nu jau bijušos karavīrus apsūdz par šaujamieroču munīcijas piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Raidījums noskaidrojis, ka starp apsūdzētajiem ir Deniss Artamonovs, ilggadējs Militārās policijas karavīrs, kurš agrāk, vēl pirms šiem notikumiem, vadījis arī vienu no apbruņojuma noliktavām, bet pēdējos gadus strādājis Apvienotajā štābā. Vēl viens no apsūdzētajiem – apbruņojuma noliktavas speciālists, Konstantīns Firsovs, kurš Nodrošinājuma pavēlniecībā dienēja kopš 2012. gada. Viņš strādā uzņēmumā, kas darbojas ar kara vēstures rekonstrukciju. Lietā nav faktu par to, ka armijas preces būtu nonākušas šeit.

Apsūdzētajiem karavīriem par preču “sagādāšanu” no armijas noliktavas ticis maksāts, tāpēc amatpersonas sauktas pie atbildības par mantisku noziedzīgu nodarījumu. Tikai viens no karavīru četrotnes kontaktējies ar ieroču un munīcijas pārdevēju, privātpersonu Andreju Staņiševski.

Staņiševski apsūdz noziegumu organizēšanā, šaujamieroču munīcijas iegūšanā un arī to nelikumīgā vešanā pāri Latvijas robežām. Tirgots lielākoties uz Eiropas Savienības valstīm, bet ne tikai. Taču virsprokurore  konkrētas piegādes valstis neatklāja un uz “De facto” jautājumu, vai kaut kas varētu būt nonācis arī nedraudzīgā kaimiņvalstī, neatbildēja.

Preces tika pārdotas, mainot to nosaukumu – pircējiem tie bija priekšmeti ar nosaukumu “rotaļlieta”. Darījumi varēja notikt arī attālināti, ņemot vērā, ka saņēmēji atradās arī aiz Latvijas robežām.

“De facto” zināms, ka līdz šim notikumam Nodrošinājuma pavēlniecībā materiāli tehniskie līdzekļi uzskaitīti samērā haotiski, kas arī liedzis precīzi savilkt galus. Piemēram, specifiski zābaki ierakstīti vienkārši kā zābaki, bet “tēmēšanas komplekts” izticis bez citiem parametriem.

Lasiet arī: Žurnāliste Karīna Rubene zaudē samaņu LTV tiešajā ēterā

Auditā, kas tika veikts neilgi pēc nozieguma atklāšanas, tika saskaitīts, ka Nodrošinājuma pavēlniecības Apgādes un pakalpojumu centrā materiālā atbildībā nebija ņemtas preces vairāk nekā 21 miljona eiro apmērā.

Pēc NBS notikušās dienesta pārbaudes sodītas astoņas personas. Augstākā no tām – Nodrošinājuma pavēlniecības Apgādes un pakalpojumu centra vadītājs, kuram izteikts rājiens un pārcelts uz citu amatu.