Foto izgūts no Youtube @Vilis Daudziņš/Sava Saeima

“Es, piemēram, negribētu, lai Maskavas ielu kāds pārdēvē citādāk. Tāpēc, ka tas ir pieņemts stils, kā norādīt virzienus,” tā “TV24” raidījumā “Dienas personība” norādījis Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, izraisot pamatīgu sašutuma vētru sociālo tīklu lietotāju vidū.

Tad, kad ielas būvē, viņas ir kaut kādā virzienā. Tā ir runa par vēsturi, tiklīdz mēs pilnīgi visu dzēšam no vēstures, un nav šo pieminekļu – par pieminekļiem runājot visādos veidos – redzamā veidā kaut kur uz ielas, tad mums paliek vienīgi informācija par to, un tad ir tā, ka mēs nākamajām paaudzēm varam vien stāstīt, ka to kādreiz sauca tā un tā, te bija tas un tas. Bet materiālas, īstas sajūtas, ka tas ir tas, bērniem vairs nav,” raidījuma vadītājai Veltai Puriņai sacījis Daudziņš.

Aktiera uzskati izraisījuši pamatīgu sašutumu vietnē “Twitter”, daudziem interneta lietotājiem oponējot Daudziņam, ka patiesībā Maskavas iela nemaz neesot Krievijas galvaspilsētas virzienā.

“Ulmaņa gatve taču nav Jūrmalas gatve. Un Maskavas iela nebūt nav virzienā uz Maskavu. Deglava iela ir. Un tas ir mantojumā no impērijas laikiem. Var tik pat nosaukt par Salaspils ielu,” oponē “Twitter” lietotājs Jānis. Arī “Twitter” lietotājs Belgis norāda, ka “Maskavas iela iet Maskavas vizienā ļoti nosacīti. Iela “tēmē” krietni uz dienvidiem, gandrīz precīzi uz Daugavpili.” Pēc Elgara domām, “kopš Latvijas valsts dibināšanas attiecības ar šo valsti, kuras galvaspilsēta ir Maskava, nekad nav bijušas… tā vienmēr ir draudējusi, divreiz okupējusi mūsu valsti un okupācijas laikā veikusi genocīdu pret tās tautu. Kam par godu Maskavas iela Latvijas galvaspilsētā?!” Arī Kārlis retoriski jautā: “Kad mēs mainījām Ādolfa Hitlera ielu uz Brīvības ielu, mēs veicām kaut kādu naida noziegumu pret vesturi utt?”

Lietotājs Juris, komentējot Daudziņa teikto, ka tad, kad ielas būvē, viņas ir kaut kādā virzienā, pauž uzskatu, ka “Maskavas ielas nosaukumam jāiet krievu karakuģa virzienā.” Tikmēr Artūrs norāda: “Braucam tālāk un saucam par Sibīrijas ielu!”

Daži pat pamanījušies aktieri nosaukt par kolaborantu, kurš, cerams, “nenožēlo okupekļa nojaukšanu”: “Ai, ai, nabadziņš tagad nezina, kā turpmāk varēs svinēt savu 9.maiju, jo tas betona stabs ir nojaukts.” Arī “Twitter” lietotāja Brigita izteikusies līdzīgi: “Spēju iedomāties, kā viņš pārdzīvoja, kad okupekli nojauca. Trauma uz mūžu.”

Kā zināms, kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, Latvijā pārdēvētas vairākas ielas, kas iepriekš nesušas ar agresorvalsti saistītus nosaukumus, un plašas diskusijas norit arī par nepieciešamību pārdēvēt Maskavas ielu.

Lasiet arī; Zutis par Briedi: Sētas runcim nevajadzētu sevi saukt par tīģeri

Tā, piemēram, ar Rīgas domes lēmumu par vairāku ielu pārdēvēšanu ir veikta zemes vienību un ēku adrešu maiņa, piešķiršana un likvidēšana bijušajās Akadēmiķa Mstislava Keldiša, Detlava Brantkalna, Staraja Rusas ielās un Valentīna Pikuļa alejā.

Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas jaunais nosaukums ir Brāļu Kaudzīšu iela. PSRS padomju okupācijas spēku virsnieka Detlava Brantkalna vārdā nosauktā iela ir pārdēvēta par Annas Brigaderes un Vizmas Belševicas ielu. Ielu sarkanajām līnijām, kas līdz šim bija bez nosaukuma, bet kuru adreses bija piesaistītas Detlava Brantkalna ielai, tika piešķirts Zentas Mauriņas ielas nosaukums. Rakstnieka Valentīna Pikuļa aleja un taka tika pārdēvēta Birutas Baumanes vārdā. Ar Krievijas pilsoņu kara cīņām saistītā Staraja Rusas iela tika piedēvēta par Hugo Celmiņa ielu.

youtube icon
Abonēt youtube