Egils Levits. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien, 16.martā, lēma, ka Saeimas sēde, kurā parlaments vēlēs Valsts prezidentu, notiks šā gada 31.maijā.

Saeimas deputātiem kandidatūras Latvijas Valsts prezidenta amatam jāizvirza no šā gada 9. līdz 13.maijam, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, savukārt Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

Jau vēstīts, ka pēc Saeimas deputāta Edmunda Zivtiņa teiktā trešdien, 15. martā, Saeimas ārkārtas sēdē par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei, noprotams, ka politiķe kuluāros tiek apspriesta kā nākamā Valsts prezidente.

“Man tiešām tīri cilvēcīgi ministres ir nu tā kā žēl. Tomēr viņa, sieviete, aktīvi sāka darboties, aktīvi sāka strādāt un uzkāpa uz iepriekšējās partijas atstātās bumbas, nu konkrēti uzsprāga. Jautājums ir – vai tas bija netīšām vai apzināti? Šeit klīst… un jūs man nedosiet samelot… ka Mūrnieces kundze, viens no uzvārdiem… par nākošo Valsts prezidenta amata kandidāti, visnotaļ cienījama kandidatūra. Bet šobrīd, es nezinu, kādas ir bijušas šīs zemūdens straumes, kas visu to ir pagriezušas ar kājām gaisā. Valsts aizsardzības dienests… Divas lielas lietas pagājušajā gadā pirms vēlēšanām,” ārkārtas sēdes debatēs izteicies Zivtiņš.

Tāpat ziņots, ka iespēju, ka Egils Levits atkārtoti tiks ievēlēts prezidenta amatā, bukmeikeri novērtējuši vien ar 40% iespējamību, savukārt cita kandidāta triumfs tiek vērtēs ar 60%, informē “Betsafe”.

Šovasar apritēs četri gadi kopš Latvijas prezidenta amatā atrodas Egils Levits. Šo gadu laikā Latvijā un pasaule ir piedzīvojusi Covid-19 pandēmiju un tai sekojošo krīzi, Krievijas karu Ukrainā, kas noteikti radījis izaicinājumus arī Latvijas valsts prezidentam.

Pirms četriem gadiem toreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis publiski pavēstīja, ka nepretendēs vēl uz vienu termiņu, un uz to brīdi vienīgais publiski zināmais kandidāts bija politiķis Egils Levits. Vēlāk Levitam konkurenci sastādīja vēl divi kandidāti – tiesībsargs Juris Jansons un politiķis Didzis Šmits, taču Levits visai pārliecinoši triumfēja, saņemot 61 balsi, kamēr par Šmitu nobalsoja 24 deputāti, bet par Jansonu – vien astoņi.

Pamatojoties uz SPKC datiem, Levita reitings bija augstākajā punktā šo četru gadu laikā, stājoties prezidenta amatā, taču ar laiku tas strauji kritās. Šobrīd prezidenta reitings ir vēsturiski zems – viņa vadību pozitīvi vērtē vien 20% sabiedrības.

Lasiet arī: VIDEO | Rostovā pie Donas milzu ugunsgrēks; iespējams, uzsprāgusi munīcijas noliktava

Tas lielā mērā saistīts ar pandēmiju, ierobežojumiem un prezidenta reto parādīšanos publiskajā telpā. Iespējams, negatīvais vērtējums ir saistīts arī ar Levita divdomīgajiem izteicieniem, kas folklorizējušies sabiedrībā un līdz pat šim brīdim ir redzami sociālajos tīklos. Populārākie no tiem – “ļoti labi jūtos – es neko nejūtu” un “tie cilvēki, kuri ir nomiruši no Covid, tiem, protams, šie Ziemassvētki nebūs”.