Aldis Gobzems. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

“Latvija un ļoti daudzi ļaudis ir bijuši nelabi pret mani. Par to nevajag apvainoties. No tā vajag mācīties. Nebaidieties, es neatgriezīšos. Ja būs iespēja, palīdzēšu. Jums jau tā neiet un vēl ir auksts. Šeit ir virs 30 katru dienu jau tagad. Attālums visu padara skaidru un saliek pa plauktiem,” vietnē “Telegram”, sveicot savus sekotājus Lieldienās, ierakstījis bijušais politiķis Aldis Gobzems.

Savukārt savai bijušajai partijai Gobzems iesaka atlaist to sabiedrisko attiecību konsultantu, “kurš nespēj noorganizēt soctīklos pat partijas nosaukuma pareizrakstību. Nu paskatieties objektīvi, cik neveiksmīgi viņš ir konsultējis visus iepriekšējos. Tīri naudas izmešana PR konsultanta dzīves nodrošināšanai. Citas jēgas tam nav.”

Gobzems atzīt, ka “ir tikai viens produkts, ko, dzīvojot citā zemē, nav iespējams aizvietot. Manām garšas kārpiņām tā ir Ķelmēnu rupjmaize. Tas ir īsts Latvijas produkts. Latvija pasaulē būtu jāreklamē caur to. Viss pārējais ir aizvietojams. Pat parasta rupjmaize ir šeit pieejama, bet nekas nav līdzīgs Ķelmēnu maizes klaipiņam.”

Daloties pārdomās, viņš aicina savus sekotājus vairāk laika pavadīt  ar saviem bērniem: “Tas paiet ļoti ātri. Viņi pieaug ātri. Pienāks brīdis, kad viņi dosies savās dzīves gaitās. Viss pārējais ir putekļi. Atcerieties, audzināt bērnus (pabarot, nomazgāt, skolot utt.) nav varoņdarbs, tas ir pieauguša cilvēka pienākums. Likumā ierakstīts pienākums.”

“Neuztraucieties, ko padomās citi. Arī ko padomās tā saucamie draugi, radi vai pat mājnieki. Pirms kāda laika no šīs dzīves aizgāja diezgan atpazīstams jauns cilvēks. Pēc viņa nāves pilna prese bija ar atraitnes “ciešanu stāstiem”. Un tad… hop… nepaiet ne gads un lasu virsrakstu: “Nepilnu gadu pēc tā un tā nāves atraitne uzsāk kopdzīvi”. Mēs pārvērtējam savu nozīmi. Nevienam mēs neinteresējam, mūsu uzdevums nav kādam patikt vai izpatikt. Tas ir citur,” norāda Gobzems. Viņš piebilst, ka ir svarīgi “iemācīties būt priecīgiem un pateicīgiem par katru dienu. Skan banāli, bet tieši caur pateicību un prieku veidojas harmonija. Kur harmonija, tur nav piemineklim galvā jāliek miskastes maiss vai tas jāapķēpā.”

“Viss ir likumsakarīgi. Nejaušību nav. Tev sāp mugura, jo Tu nevingro. Tu esi stulbs, jo neizglītojies. Tu esi pārbarojies, jo esi negausīgs un slinks. Un tādā garā. Alkoholā nav laime. Laime ir bērnos. Tie dzīvei piešķir jēgu,” vietnē “Telegram” raksta bijušais politiķis.

Tāpat, viņaprāt, “nav liktenīgo sieviešu. Un arī liktenīgo vīriešu. Ir katra paša apzināti izdarītas izvēles. Proti, ir jāprot uzņemties atbildība par saviem dzīves lēmumiem. Ja esi ar kādu bijis kopā, acīmredzot, esi atradis ko skaistu. Pie šķiršanās izplati to skaisto, jo pretējā gadījumā ko tas liecina par Tevi?”

Lasiet arī: Pasauli šokē krievu karavīru zvērības – ukraiņu gūsteknim nogriezta galva

Pēc viņa domām arī draugu nav: “Nav tāda institūta. Pamēģiniet piepildīt ar saturu un atrast atšķirību starp “labs paziņa” un “draugs”. Sirdi var izkratīt pilnīgam svešiniekam, palīdzību sniegt arī var pilnīgs svešinieks. Negaidiet, kad atdarīs labu, ko esat pats darījis. Parasti labo atdara no citas puses, citas dzīves situācijas. Es palīdzu vieniem, man palīdz citi, tiem palīdz vēl citi. Draugu nav, ir intereses, kuras pārklājas. Kad intereses zūd, vietā nāk citi ļaudis. Katram ir savs uzdevums, kamdēļ viņš bijis mūsu dzīvē. Neapvainojaties, ja aiziet. Viņš savu uzdevumu ir izpildījis.”