Foto: Pexels

Senāta Krimināllietu departaments otrdien, 18.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam – bijušajam VAS “Latvijas Dzelzceļš” Rīgas ceļu distances galvenajam grāmatvedim  –  noteikto sodu. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam uzrādītajā apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā un piesavināšanos lielā apmērā, kā arī daļā, ar kuru no apsūdzētā cietušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” labā piedzīta tiesas noteiktā mantiskā kaitējuma kompensācija 331 022,11 eiro apmērā, spriedums stājies spēkā, informē  Augstākā tiesa.

Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš, būdams ilggadējs VAS “Latvijas Dzelzceļš” grāmatvedis, izmantojot viltotus parakstus, desmit gadu garumā izņēmis naudu no uzņēmuma kontiem, kā arī piesavinājies uzņēmuma naudu, apmaksājot savus rēķinus par tūrisma un atpūtas firmu pakalpojumiem, pirkumiem veikalos un automašīnu līzingu.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 11.maija spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem, piedzenot no apsūdzētā cietušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” labā kaitējuma kompensāciju. Ar Rīgas apgabaltiesas 2022.gada 10.maija spriedumu galīgais sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz vienu gadu 11 mēnešiem. Daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

Senāts atzina par pamatotiem Rīgas apgabaltiesas secinājumus par apsūdzētā vainīgumu, norādot, ka apelācijas instances tiesa lietā iegūtos pierādījumus šajā daļā ir izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā izvirzītajām prasībām un atzinusi tos par pieļaujamiem, attiecināmiem, ticamiem un pietiekamiem apsūdzētā vainīguma konstatēšanai.

Lasiet arī: Savākta teju puse vajadzīgo parakstu par ukraiņu dziesmas izpildīšanu Dziesmu svētkos

Vienlaikus Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo sodu, nav izvērtējusi ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, proti, ziņas par to, ka apsūdzētajam noteikta II grupas invaliditāte sakarā ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem un ir indicēti asistenta pakalpojumi. Senāts lēmumā analizējis Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumus un atzinis, ka apelācijas instances tiesa, neizvērtējot visus apsūdzētā veselības stāvokli raksturojošos apstākļus, izdarījusi priekšlaicīgu secinājumu par to, ka apsūdzētā ievietošana brīvības atņemšanas vietā neradīs cilvēktiesību pārkāpumu. Tāpēc lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai.