Foto: Pexels

Saistībā ar sausuma radītajiem riskiem lauksaimniecībai, ko pastiprina prognozētais karstums, Zemkopības ministrija (ZM) šonedēļ sasaukusi starpinstitūciju koordinācijas grupu. Ar iesaistītajām institūcijām apspriesta pašreizējā situācija, meteoroloģiskās prognozes un laikapstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi.

Starpinstitūciju koordinācijas grupa katastrofas koordinācijai vienojās, ka ZM aicinās pašvaldības ierīkot noteiktas publiskas ūdens ņemšanas vietas, lai lauksaimnieki varētu iegūt nepieciešamo ūdeni dārzu laistīšanai un lauksaimniecības dzīvnieku dzirdināšanai, informē ministrija.

Lauksaimniekiem rekomendējams stādījumus laistīt iespējami tuvu sakņu sistēmai, tostarp vēlās vakara vai agrās rīta stundās, vai vēl labāk – naktī, jo diennakts vēsākajā laikā samazinās ūdens iztvaice un vairāk ūdens paliek augiem. Domājot par pārtikas nodrošinājumu, ZM aicina arī izvērtēt prioritārās kultūras, kuras nepieciešams apūdeņot, mazāk uzmanības pievēršot daudzgadīgiem augiem.

Jau šobrīd ilgstošais sals pavasarī un ieilgušais sausums ir nelabvēlīgi ietekmējis, piemēram, graudaugu sējumus. Saskaņā ar pašreizējo prognozi graudaugu raža varētu būt par 30 līdz 50% mazāka par prognozēto. Tāpat sausums nelabvēlīgi ietekmē lopkopības nozari, kur sausuma dēļ pļavās neaug zāle (vai aug ļoti lēni), tādēļ lopkopjiem ir būtiski apgrūtināta lopbarības sagatavošana rudenim, ziemai un nākamajam pavasarim. Vienlaikus karstais un sausais laiks labvēlīgi ietekmē dažādu lauksaimniecības un meža kaitēkļu izplatību, kas apdraud jau tā prognozētās zemās graudaugu, dārzeņu un augļu/ogu ražas. Arī mežos situācija saglabājas sarežģīta – ekstremāli augsta ugunsbīstamība (šogad dzēsti jau teju 400 meža ugunsgrēki). Karstais un sausais laiks veicina astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas var masveidā iznīcināt egļu audzes. Jau tagad upēs un citās ūdenstilpnēs ir mazs ūdens daudzums, vietām izsīkst arī pazemes ūdens krājumi, kas daļai saimniecību var radīt grūtības ar dārzāju laistīšanu un lopu dzirdināšanu.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju, no maija sākuma līdz jūnija pirmās dekādes beigām nokrišņu daudzums ir bijis mazākais novērojumu veikšanas laikā – jau tagad daudzos Latvijas novados ir ekstremāls sausums. Saskaņā ar pašreizējām meteoprognozēm situācija tuvākajā laikā nemainīsies (izņemot atsevišķas lokālas īslaicīgas lietusgāzes). Arī ilgtermiņa prognozes uzrāda lauksaimniecībai un meža ugunsbīstamībai negatīvas tendences – pastāv augsta varbūtība, ka visu vasaru saglabāsies augsta gaisa temperatūra ar ļoti mazu nokrišņu apjomu, kā rezultātā sausums varētu saglabāties visu vasaru, norāda Zemkopības ministrijā.

Turpinoties sausiem laikapstākļiem, ievērojami palielinās ugunsbīstamība mežos, tādēļ Valsts meža dienests aicina pilnībā izvairīties no uguns izmantošanas mežā.

Ar 1.maiju Valsts meža dienests ir noteicis meža ugunsnedrošo laikposmu visā valsts teritorijā, kura laikā iedzīvotājiem, atrodoties mežā, ir jāievēro noteikti aizliegumi un ierobežojumi. To paredz MK noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, par kuru neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība.

Meža ugunsnedrošajā laikposmā iedzīvotājiem ir aizliegts nomest mežā degošus priekšmetus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem, kurt ugunskurus neatļautās vietās, kā arī veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Taču, ņemot vērā īpaši augsto ugunsbīstamību, dienests aicina pilnībā izvairīties no uguns izmantošanas mežā, tādējādi pasargājot gan mežaudzes, gan tur mītošos dzīvniekus un citas dzīvās radības.

“Mežs ir sauss kā pulveris, un katra mazākā dzirkstelīte var izraisīt lielus meža ugunsgrēkus. Mēs ļoti aicinām iedzīvotājus, ejot atpūsties uz mežu, sērkociņus un šķiltavas atstāt mājās. Tāpat nekādā gadījumā nenobraukt no meža ceļiem, jo uz transportlīdzekļu kolektoriem (izpūtējiem) sakrājas augsnes putekļi, kas lielā karstumā var uzliesmot. Aicinām arī neizmest degošos priekšmetus, piemēram, izsmēķus pa braucoša auto logu un neatstāt dabā atkritumus, kas saulē var uzkarst un pašaizdegties,” uzsver Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļa vadītāja vietnieks meža ugunsapsardzības jautājumos Zigmunds Jaunķiķis.

No gada sākuma ir reģistrēti un dzēsti jau 393 meža ugunsgrēki. Kopējā izdegusī meža zemes platība ir 513 ha, no tiem 59 ha jaunaudzes un 355 ha īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Lai arī pagaidām situācija mežos tiek kontrolēta, Valsts meža dienests aicina katru iedzīvotāju uz atbildīgu rīcību. “Diemžēl šī vasara laikapstākļu ziņā ļoti līdzinās 2018.gadam, kad kopumā 974 ugunsgrēkos uzdega 2 851 ha meža zemes un meža ugunsdzēsēji 30 dienas strādāja nepārtrauktā režīmā,” informē Jaunķiķis, uzsverot, ka joprojām visbiežākais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku apzināta, neapzināta vai neuzmanīga rīcība ar uguni.

Lasiet arī: Rīgas dome Uzvaras parka atjaunošanai aizņemsies sešus miljonus eiro

Valsts meža dienests nodrošina ugunsapsardzību visos Latvijas mežos. Dienesta rīcībā ir 40 jaudīgas specializētas meža ugunsdzēsības autocisternas, kas izvietotas meža ugunsdzēsības stacijās visā Latvijā. Dzēšanas darbus veic kvalificēti dienesta darbinieki, izmantojot arī īpaši aprīkotus apvidus auto ar dzēšanas iekārtām, kvadriciklus, dronus. Lai operatīvi atklātu meža ugunsgrēkus, no ugunsdzēsības torņiem tiek veikta uzraudzība, ko nodrošina gan torņu dežuranti, gan video novērošanas kameras.

Meža ugunsdzēšanas darbi notiek ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, tādēļ, pamanot meža ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana 112.