Foto: Pexels

Interneta vidē un sociālajos tīklos izplatās baumas par krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nenokārtotu valsts valodas eksāmenu dēļ izvēlas dzīvi beigt pašnāvībā.

Tā, piemēram, viens no tekstiem, kas cirkulē internetā, vēsta: “Tikko atgriezos no Latgales, no mazas pilsētas, kur katrs zin par katru – divi vīrieši nenokārtoja valodas eksāmenu un pakārās, viena sieviete nenokārtoja un pārdozēja zāles. Ņirgāšanās par veciem cilvēkiem, kas neko neatrisina, tikai parāda ļoti neglītu seju šādu likumu ražotājiem. Kauns!”

Ar to sociālajā vietnē “Twitter” padalījusies publiciste Liāna Linga, komentējot: “Viens no klasiskiem krievijas infokara paņēmieniem – izplatīt šādas ziņas soctīklos. Kampaņa pret valsts valodas eksāmenu nenoliedzami tiek koordinēta, aģenti – sīki un lieli – iedarbināti.”

Ierakstu komentējis reklāmists Ēriks Stendzenieks, norādot: “Ne nu par ko ne. Tas tikai nozīmē: krievs labāk pakaras, nekā dodas uz krieviju.” Arī “Twitter” lietotājs Guntis Tālers iesmej: “Skat, skat! Drīz jau lasīsim par masu pašnāvībām pierobežas ciematos.” Vēl kāda “Twitter” lietotāja komentējusi, ka varbūt jāpieņem likums, pēc kura latviešu valodas eksāmenu jāpārkārto visiem dzīvojošajiem Latvijā – “1/3 krievu pakārsies un noindēsies”.

Vēl kāds interneta lietotājs raksta, ka tos, kuri pakaras vai pārdozē zāles, reģistrē Valsts policija, kas noteikti zinās, vai kādā mazā Latgales pilsētā kas tāds ir noticis. Arī Andrejs Volmārs vērš uzmanību uz to, ka izplatītās baumas ir burtiski tulkotas no krievu valodas.

Viens no klasiskiem krievijas infokara paņēmieniem – izplatīt šādas ziņas soctīklos. Kampaņa pret valsts valodas eksāmenu nenoliedzami tiek koordinēta, aģenti – sīki un lieli – iedarbināti. pic.twitter.com/NgKYAECDD0

— Liāna Langa 🇱🇻 🇺🇦 (@liana_langa) July 25, 2023

Jau vēstīts, ka laika posmā no 11.aprīļa līdz 7.maijam valsts valodas prasmes pārbaudi kārtojuši 4 995 Krievijas Federācijas (KF) pilsoņi. No visiem pretendentiem valsts valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi izdevies nokārtot vidēji 49% kārtotāju, savkārt 51% personu pārbaude jākārto atkārtoti, jo nav izdevies iegūt nepieciešamo punktu skaitu kādā no pārbaudījuma daļām, informē Valsts izglītības satura centrs..

Rīgā pārbaudījumu līdz šim kārtojuši 4 139 pretendenti, Daugavpilī 257, Liepājā 599.

Daugavpilī valsts valodas prasmes pārbaudi A2 līmenī ar pirmo reizi nokārtojušas 128 personas, Liepājā 306, savukārt Rīgā pārbaudījumu nokārtojuši 2 006 KF pilsoņi.

Visiem kārtotājiem labākie rezultāti ir lasīšanas daļā, kur vidējais vērtējums ir 73%, klausīšanās daļā – 71% un runāšanas daļā 67%. KF pilsoņiem lielākās grūtības sagādājusi valsts valodas prasmes pārbaudes rakstīšanas daļa, kur vidējais iegūtais vērtējums ir 36% (tiem kārtotājiem, kuriem neizdevās pārbaudījumu nokārtot ar pirmo reizi). Kopējais vidējais vērtējums rakstīšanas daļā visiem kārtotājiem ir 56%.

Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē (klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē) nav mazāks par 60 procentiem no maksimālā punktu skaita.

Katrā no daļām minimālais punktu skaits ir 9, maksimālais – 15.

Pamata līmeņa 2. pakāpe paredz, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un savu nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus (piemēram, veidlapas, rēķinus, kvītis), prot uzrakstīt personiska satura īsus tekstus, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri runātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus.

Lasiet arī: Vāc parakstus, lai bijušie prezidenti vairs netiktu uzturēti par valsts naudu