Ramona Petraviča. Foto: Instagram @ramonapetravica

Politiķi Ramonu Petraviču šokējusi Latvijā nesen izdotā, Noa Lovisa Peifera sarakstītā grāmatiņa bērniem “Tur, lejā”, kas līdzās pareizai terminoloģijai iedrošina bērnus būt radošākiem un bez kauna, rotalīgi un patstāvīgi, ar prieku izzināt savu ķermeni.

“Īstenībā pornogrāmatiņa bērniem,” demonstrējot grāmatu saviem sekotājiem soctīklos, saka Petraviča un piebilst, ka tā domāta trīsgadniekiem un četrgadniekiem.

“Vispirms tētis stāsta, kā viņa lejiņu sauc. Tas esot tāds maziņš jocīgs ziloņa snuķītis, savukārt mammma saka, ka viņai tur, lejiņā, ir gliemezītis ziedu pļavā. Tālāk ir vesela lapa, kur piedāvāti varianti trīs četrus gadus veciem bērniem, kā to vietiņu sauc. Vāverīte, pērlīte, čūskiņa, slieka, čoža, cincītis, bibītis, krāniņš un kas tik vēl ne. Tas noteikti ir jāzina trīsgadīgajiem bērniem!” ironiski saka Petraviča.

“Tālāk ir pamācība, ka, pieskaroties klitoram, tas kļūst resns un apaļš, un tas liekas ļoti patīkami. Tā mammai būtu jāskaidro bērnam. Un glaudot peni, notiek līdzīgi, un paskaidrots, ka penim visjūtīgākā ir galviņa,” grāmatā lasa politiķe, atkārtoti uzsverot, ka tā paredzēta četrgadīgiem bērniem.

“Šķiram tālāk! Šeit ir attēls, kā notiek bērna ieņemšana, principā, dzimumakts. Mazam bērnam tas ir noteikti jāparāda, jāizstāsta, kā penis ienāk vagīnas tunelī,” šausminās politiķe.

“Tālāk seko šāds teikums, par ko es teikšu, ka tā ir Stambulas konvencijas iestumšana pa sētas durvīm: “Dažkārt ir tādas turlejas un iekšiņas, kas nepieder nevienai kategorijai, un tad īsti nevar pateikt, vai tā ir vulvīna vai penis. Tas nozīmē – pa vidu,” lasa Petraviča. “Es teikšu, ka, bērnam piedzimstot, pavisam droši var zināt – tas ir puisītis vai meitenīte. Tur nav nekāds pa vidu, ko grib iestāstīt trīgadīgam bērnam.”

Vietnē “Goodreads” un Latvijas grāmatnīcu portālos pieejamā grāmatas anotācija vēsta: “Jūs noteikti labi zināt, ka reizēm bērnu jautājumi nāk kā zibens no skaidrām debesīm! Bet labā ziņa – arī pieaugušajiem nav jāzina viss. Un ir pieņemami, dzirdot dažus jautājumus arī nosarkt. Svarīgi saprast, ka bērni uz dzimumorgāniem raugās citādi nekā pieaugušie. Bērniem ķermenis ir kā instruments, ar kuru piedzīvot pasauli un sevi pašu. Un dzimumorgāni ar saviem daudzajiem nervu galiem un interesanto izskatu sagādā daudz aizraujošu iespaidu. Tāpēc nav pārsteigums, ka intīmā zona daudziem bērniem šķiet visinteresantākā ķermeņa daļa, kuru viņi – vai nu vienatnē, vai kopā ar citiem bērniem – vēlas izzināt.

Bērni iemācās, kādos vārdos saukt savas ķermeņa daļas. Bez vēdera, elkoņiem un kājām viņiem pienāktos uzzināt arī apzīmējumus intīmajai zonai. Jo tieši tāpat kā bērniem nepieciešami vārdi, lai pateiktu, ka sāp kāja, vajadzīgi arī vārdi, lai pateiktu, ka, piemēram, spēlējoties viņi atsituši savu intīmo zonu. Un tāpat kā bērniem vajadzīgs vārds “roka”, lai pateiktu, ka kāds cits bērns viņus skarbāk aizticis, vārdi, kas nosauc intīmo zonu, palīdz atvairīt uzbrukumus vai ļauj pēc seksuālas vardarbības vērsties pēc palīdzības. Līdzās pareizai terminoloģijai mums šajā grāmatā ir svarīgi iedrošināt bērnus pašiem kļūt radošiem un bez kauna, rotaļīgi un patstāvīgi, ar prieku izzināt savu ķermeni.”

Grāmata tulkota no vācu valodas.

Lasiet ari: Vāc parakstus aizliegumam izmantot viedierīces sākumskolās un pamatskolās

Vietnē “Goodreads” latviešu lasītāji tai piešķīruši četras zvaigznes no piecām, bet vācu lasītāju sniegtais vērtējums ir vēl augstāks – 4,67 zvaigznes.