Foto: Pexels

Eiropu ir skārusi jauna “epidēmija”, uzskata daudzi Eiropas pētnieki, un tā saucas “depresija”. Ieilgušās pandēmijas, kara Ukrainā un ekonomisko rādītāju pasliktināšanās dēļ arvien vairāk cilvēku cieš no trauksmes, izdegšanas sindroma un depresijas epizodēm. Kas īsti ir depresija, kāpēc tā rodas un kā no tās pasargāt Latvijas iedzīvotājus, stāstīja garīgās higiēnas eksperte, līderu koučs un sociālā uzņēmēja Ļubova Šafro.

Polijas Ekonomikas institūta (PIE) pētījums liecina, ka 62% respondentu savas garīgās veselības problēmas saista ar koronavīrusa pandēmiju un situāciju Ukrainā. Tā rezultātā daudzi cilvēki, kuriem diagnosticēta depresija, uz laiku zaudē spēju strādāt un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, kas nopietni ietekmē ES valstu budžetu. Pēc PIE aplēsēm, 27 ES valstu un Apvienotās Karalistes kopējie zaudējumi iedzīvotāju garīgās veselības problēmu dēļ jau pārsnieguši 4,2% no IKP, tas ir, vairāk nekā 600 miljardus eiro.

Situācija Latvijā ir katastrofāla

Kā liecina Rīgas Stradiņa Universitātes pētījums (RSU), publicēts šā gada oktobrī, 6,4% Latvijas iedzīvotāju jeb aptuveni 120 tūkstošiem cilvēku valstī bija atzīmēti klīniski nozīmīgi depresijas simptomi. Domas par pašnāvību un pašnāvnieciskas uzvedības izplatība bija 10,6% iedzīvotāju.

“Latvijas iedzīvotāji ir maz informēti par to, kur var diagnosticēt depresiju, kur vērsties pēc palīdzības un kā rīkoties, ja ir aizdomas par depresiju viņu tuviniekiem. Cilvēki joprojām neuzticas psihiatriem un psihoterapeitiem, baidoties dzirdēt nopietnu diagnozi vai saņemt zāles, kuras it kā var izraisīt atkarību uz visiem laikiem. Šī iemesla dēļ daudzi ļauj lietām ritēt savu gaitu, vēl vairāk pasliktinot stāvokli, savukārt daži cilvēki “ārstējās” ar alkoholu vai psihoaktīvām vielām, kas beidzas slikti. Turklāt, kvalificētu speciālistu pakalpojumi ir dārgi, ko ne visi Latvijas iedzīvotāji var atļauties, un palīdzību no valsts gaidīt arī nevar,” skaidro garīgās higiēnas eksperte Ļubova Šafro.

Depresija vai rudens apātija?

Rudenī ķermenis pārkārtojas jaunam režīmam, kad arvien mazāk saules gaismas un spilgtas krāsas, un arvien vairāk pelēcības, tumsas un nokrišņu. Šādas izmaiņas negatīvi ietekmē psiholoģisko stāvokli, izraisot trauksmi un apātiju, saasinot bailes un pārdzīvojumus. Šī parādība ir pārejoša un izzūd pati no sevis, atšķirībā no depresijas, kas ilgst no divām nedēļām un ilgāk, kā arī skar visas dzīves jomas un to var diagnosticēt tikai psihiatrs vai psihoterapeits.

Depresija ir garīgs traucējums vai garīgās veselības stāvoklis, ko raksturo pastāvīgas un intensīvas skumjas, apātijas un bezcerības sajūta. Depresija pasliktina cilvēka ikdienas funkcionēšanu un var izraisīt fiziskus simptomus, piemēram, miega traucējumus, svara svārstības, sāpes, nogurumu un psihomotoriskus traucējumus.

Eksperti joprojām nav panākuši vienprātību par precīziem depresijas cēloņiem, taču ir trīs galvenie riska faktori, kas var veicināt šī stāvokļa attīstību: ģenētika, nelabvēlīga vide un personības iezīmes.

Atsevišķi ir jāsaka par pēcdzemdību depresiju, ko provocē bioloģisku, iedzimtu un psiholoģisku faktoru kombinācija, lai gan joprojām nav precīzi zināms, kas varētu būt tās rašanās izraisītājs. Jaunās māmiņas tuvinieki bieži nepievērš uzmanību viņas stāvoklim un nesniedz pienācīgu palīdzību, lai gan aprūpe viņai ir ne mazāk svarīga kā mazulim, jo bērnam tuvumā ir vajadzīgs atjautīgs pieaugušais, kurš ir gatavs reaģēt uz viņa vajadzībām. Ja nesen dzemdējusī sieviete nesaņem atbalstu no vīra un citiem tuviniekiem, gan morālo, gan sadzīvisko, tas būtiski paaugstina pēcdzemdību depresijas attīstības risku.

Saskaņā ar psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatu (DSM-V), ko amerikāņu ārsti izmanto, lai diagnosticētu garīgos traucējumus, cilvēkām divu nedēļu laikā katru dienu ir jāpiedzīvo vismaz 5 no 10 depresijas simptomiem, lai to diagnosticētu. Viens no obligātajiem simptomiem ir nomākts, depresīvs garastāvoklis jeb anhedonija, tas ir, intereses vai prieka zudums par darbībām, kuras cilvēkam iepriekš patīka.

Citi depresijas simptomi ir sekojoši: ievērojamas svara un/vai apetītes svārstības, miega traucējumi (bezmiegs vai pārmērīga miegainība), nogurums vai enerģijas zudums, bezjēdzības vai nevērtīguma sajūta, ievērojama psihomotoriska letarģija vai uzbudinājums, grūtības ar koncentrēšanu vai lēmumu peņemšanu, uzmācīgas domas par nāvi un/vai pašnāvību.

Pēcdzemdību depresijas simptomi ir identiski vispārējā depresijas spektra simptomiem. Parasti simptomi attīstās pakāpeniski, sākot ar otro nedēļu pēc bērna piedzimšanas un nākamo trīs mēnešu laikā, taču tie var sākties pēkšņi. Agrīna pēcdzemdību depresijas diagnostika un ārstēšana būtiski uzlabo sievietes un bērna dzīves kvalitāti.

Ja tiek konstatēti vairāki depresijas simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, lai veiktu profesionālu diagnostiku un saņemtu palīdzību, kā arī izslēgtu citas veselības problēmas, jo, piemēram, vairogdziedzera slimībai vai vitamīnu trūkumam var būt līdzīgi depresijai simptomi.

Lasiet arī: Astroloģe nosauc gadu, kad Ukrainai beigsies grūtākais periods

“Viens no variantiem situācijas uzlabošanai Latvijā ir valsts un pašvaldību finansiāls atbalsts sociālajiem projektiem, kas vērsti uz garīgās veselības profilaksi, mobilo konsultāciju un diagnostikas centru izveidi, kā arī kvalificētas palīdzības sniegšanu jaunajām māmiņām ar pēcdzemdību depresiju visos līmeņos. Turklāt nepieciešams pārskatīt pieeju Latvijas iedzīvotāju garīgajai veselībai. Lai situācija valstī nenonāktu līdz kritiskam punktam, šobrīd var sākt ar centralizētas tiešsaistes platformas izstrādi, kurā iedzīvotāji varēs patstāvīgi un savlaicīgi uzzināt par depresijas un citu garīgo saslimšanu diagnostikas iespējām, iepazīties ar institūciju sarakstu, kur var vērsties pēc palīdzības, kā arī apvienoties kopienās, kur saņems atbalstu ceļā uz atveseļošanos. Šādas iniciatīvas ieguvēji būs visi – gan iedzīvotāji, gan demogrāfiskie rādītāji, gan Latvijas ekonomika kopumā,” secināja eksperte.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!