Vladimirs Putins.  Foto: Instagram @russian_kremlin

Tā saucamās prezidenta “vēlēšanas” Krievijā beigušās bez pārsteigumiem ar iepriekš paredzamiem rezultātiem – ar 87,2% balsu par prezidentu  pārvēlēts līdzšinējais diktators Vladimirs Putins. 

Putins, kuram ir 71 gads, sāks vēl vienu sešu gadu pilnvaru termiņu, tādējādi, ja viņš to pabeigs, kļūs par Krievijas visilgāk valdošo līderi pēdējo 200 gadu laikā, ziņo Reuters.

Saskaņā ar Sabiedriskās domas aptauju fonda (FOM) veikto aptauju rezultātiem Putins ieguva 87,8% balsu, kas ir augstākais rezultāts Krievijas pēcpadomju vēsturē. Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centra (VCIOM) dati liecina, ka Putins ieguva 87% balsu. Pirmie oficiālie rezultāti liecināja, ka aptaujas bijušas precīzas.

Komunistu kandidāts Nikolajs Haritonovs ierindojās otrajā vietā ar nedaudz mazāk nekā 4%, trešais bija jaunpienācējs Vladislavs Davankovs, bet ceturtais – ultranacionālists Leonīds Sluckis, liecināja daļējie rezultāti.

“Mums priekšā ir daudz uzdevumu. Bet, kad esam saliedēti – lai arī kas mūs gribētu iebiedēt, apspiest – nevienam vēsturē tas nav izdevies, nav izdevies tagad, un neizdosies arī nākotnē,” pēc uzvaras tika citēts Putins.

Putin attributed the high turnout at the election to the dramatic situation and the fact that Russia is defending its development with weapons in its hands. In Putin’s opinion, the Russian citizens have realized with their hearts that they are in demand, that the country needs… pic.twitter.com/p26rQg4tDb

— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 17, 2024

“Persona, kas atbildīga par vispostošākā kara uzsākšanu Eiropā pēc Otrā pasaules kara beigām, ir pārapstiprināta Krievijas prezidenta amatā. Šīs tā saucamās “vēlēšanas” nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas. Latvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta tā saucamajām “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes,” informē Ārlietu ministrija. 

Kopš 2000. gada Putins ir ieņēmis Krievijas prezidenta amatu jau četras reizes, viņa prezidentūrai kopumā ilgstot jau vairāk nekā 20 gadus. Iespēju piekto reizi kandidēt vēlēšanās pavēra 2020. gada Krievijas konstitūcijas grozījumi, ar kuriem tika anulēti viņa iepriekšējie prezidentūras termiņi.  Minētos konstitūcijas grozījumus kā neatbilstīgus pašai konstitūcijai un starptautisko tiesību principiem nopietni kritizējusi gan Eiropas Padomes Venēcijas komisija, gan neatkarīgi starptautiskie eksperti. 

2024. gada prezidenta “vēlēšanas” notikušas apstākļos, kad Krievijā tiek pilnībā apspiesta neatkarīgo mediju darbība, vēl vairāk nostiprinot propagandas ietekmi Krievijas informatīvajā telpā. Krievijas politiskā opozīcija lielākoties ir iznīcināta vai izspiesta no valsts. Dalībai “vēlēšanās” netika pielaists neviens kaut cik reāls politiskais kandidāts. Tā saucamās “vēlēšanas” tika aizvadītas bez neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtnes, jo Krievija, pretēji tās starptautiskajām saistībām, atteicās uz tām uzaicināt EDSO vēlēšanu novērošanas misiju.

“Latvija kategoriski neatzīst un nosoda nelikumīgās “vēlēšanas” un to rezultātus Krievijas uz laiku okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās, Gruzijas reģionos – Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas arī atrodas Krievijas pagaidu okupācijā, kā arī Moldovas Pārdņestras reģionā,” atkārtoti uzsver Ārlietu ministrija. 

Jāpiebilst, ka šā gada 16. martā  aprit desmit gadi kopš Krimā un Sevastopoles pilsētā nelikumīgi tika rīkoti tā dēvētie referendumi par pievienošanos Krievijas Federācijai. Neleģitīmie referendumi aizsāka neprovocētu un neattaisnojamu agresiju pret Ukrainu un tās teritoriālo vienotību, ko Krievija noziedzīgi turpināja 2022. gadā. Pēc pilna apjoma militārās agresijas uzsākšanas pret Ukrainu, Krievija ir nelikumīgi anektējusi uz laiku okupētos Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalus Ukrainā.

Latvija neatzīst ne šīs nelikumīgās norises, ne to rezultātus, un visstingrākajā veidā nosoda šo Krievijas prettiesisko rīcību, kas ir rupjš starptautisko tiesību un Ukrainas neatkarības un suverenitātes pārkāpums. Latvija neatzīst un neatzīs agresora īstenoto Ukrainas teritoriju nelikumīgo okupāciju un aneksiju.

Latvija turpina stingri atbalstīt Ukrainu un tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās. Krima, Hersona, Zaporižje, Doņecka un Luhanska ir Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas neatņemamas daļas. Krievija ir pilnībā atbildīga par tās agresiju pret Ukrainu. Visiem atbildīgajiem par pastrādāto agresijas noziegumu pret Ukrainu un Krievijas noziegumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem būs jānes pilna atbildība.

Lasiet arī: Purvciemā demontēs tirdzniecības centra Minska izkārtni

Lasiet arī: Rīgas apkaimēs strauji audzis Krievijas agresiju atbalstošu incidentu skaits

Lasiet arī: Latvijas veikalos sāk tirgot 3D drukātas «zivis» – ar ko tās atšķiras no nozvejotajām

Lasiet arī: Ekspremjera Repšes meita: Tēva uzvārds man ir traucējis visu mūžu

Lasiet arī:  Magone: Mans mērķis ir Dziesmusvētki – gribu, lai kori dzied manu dziesmu

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!