Krišjānis Kariņš. Foto: Valsts kanceleja/State Chancellery/Flickr

Atklātībā nākušie fakti par iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu Krišjānim Kariņam  kā premjeram, komandējumos lidojot ar privāto lidmašīnu, maksāja amatu. Kariņš politikā ir ilgspēlētājs un tādā vai citādā amatā bijis teju 22 gadus. Valsts kontrole, kas reisu stāstu preparēja, piesauc nihilismu un ekspremjera komandas atraušanos no Latvijas ekonomiskās realitātes. Arī Kariņa līdzgaitnieki no viņa viens pēc otra norobežojas. Ir beigusies Kariņa politiskā ēra Latvijā, taču viņa politiskajai karjerai pilnīgi noteikti punkts vēl  nav pieliekams, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Uz Eiropas fona esam nabadzīga valsts. Kurš gan vēlas dzīvot nabadzībā?” tā savā  pirms 10 gadiem izdotajā grāmatā “Latvijas intereses”  raksta politiķis Krišjānis Kariņš. Vēsturē gan ilgāk strādājošās valdības vadītājs neieies ar būtiskiem  soļiem  nabadzības mazināšanā, bet  ar nepamatoti dārgu speciālo avioreisu izmantošanu saviem komandējumiem.

ASV trimdas latviešu ģimenē dzimušais Krišjānis Kariņš skolojies kā Amerikā, tā Minsteres latviešu ģimnāzijā, kur viens no viņa pedagogiem bija arī vēlākais Latvijas prezidents Egils Levits. Pensilvānijas universitātē ieguvis zinātņu doktora grādu ar specializāciju lingvistikā. Iesaistījies ASV latviešu kopienas   sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, piemēram, 14. jūnija demonstrācijās pie padomju savienības vēstniecības Vašingtonā.

Uz dzīvi Latvijā Kariņš pārcēlās  90 gadu vidū. Šeit dibināja uzņēmumu “Lāču ledus’”. Sākotnējais biznesa plāns, ka varēs Latvijā tirgot ledu, izgāzās.

Lielākus ienākumus Kariņam  nodrošināja darbības ar nekustamo īpašumu. Vairākkārt ticis pētīts darījums ar kādreizējo kinoteātra ēku Rīgas centrā (Skolas iela 2), kas sākumā piederēja  Kariņam, bet tad ilgstoši to pārvaldīja viņa dzīvesbiedre. Īpašums  nonāca ģimenes ārstes Andas Kariņas jaunizveidota uzņēmuma pamatkapitālā un tika pārdots kopā ar to. Kaut Kariņa sievas kompānijai īsi pirms dibināšanas vairāku miljonu aizdevumus izsniedza divas ārzonas  firmas, Kariņš uzsvēra, ka visi nodokļi tikuši nomaksāti un sieva ofšorus darījumā nav izmantojusi. Vēlāk Anda Kariņa iegādājās piectāvu ēku Tērbatas ielā. (Tērbatas iela 13). Zemesgrāmatas dati liecina, ka darījuma summa bija 3,3 miljoni, pirkuma veikšanai nebija nepieciešams  kredīts.

Krišjāņa Kariņa politiskā karjera sākās līdz ar “Jauno laiku”. Viņš 2002.gadā pievienojās Einaram Repšem un bija viens no partijas dibinātājiem. Šis politiskais spēks ienāca ar zvērestu baznīcā un kara pieteikumu pie varas ilgstoši esošajām partijām. Kariņu ievēlēja Saeimā, viņš bija “Jaunā laika” frakcijas priekšsēdētājs. Kā ekonomikas ministrs Kariņš strādāja “Jaunā laika” niknākā konkurenta “Tautas partijas” vadītajā Aigara Kalvīša pirmajā valdībā.

“Es neatceros milzīgas problēmas, ko radītu Krišjāņa Kariņa kā ministra darbība. Tajā pašā laikā, cik es atceros, viņš bija diezgan spītīgs savos lēmumos un tajā pašā laikā diezgan konstruktīvs. Viņam bija tāda vēlme cīnīties ar visādiem neredzamiem ienaidniekiem,” komentē bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Šajā laikā Kariņš iesaistījās  konfliktā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu tā dēvētajā Grīnberga lietā.  2006. gadā kļuva arī  zināms, ka ekonomikas policija sākusi krimināprocesu par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas naudas  piešķiršanā. Ekonomikas ministrs Kariņš par poligrāfijas firmu S&G bija pieņēmis lēmumu, kas ļāva uzņēmumam saņemt vairāk nekā vienu miljonu latu, kaut Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bija komersanta pieteikumu noraidījusi.

“Jaunais laiks” tobrīd nostājās aiz Krišjāņa Kariņa kā mūris, aizejot no valdības. Un opozīcijā pavadīja trīs gadus. Krimināllieta izčākstēja. “Jaunajā laikā”  tikmēr izveidojās nesaskaņas un Krišjāni Kariņu ievēlēja par partijas vadītāju Repšes vietā. Taču tas partiju nepasargāja, atšķēlās politiķi, arī  Kariņa atbalstītāji. Kariņš vadības grožus atdeva Solvitai Āboltiņai, 2009. gadā  tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, un  vēlētāju atbalstu saņēma arī pēc pieciem gadiem kā “Jaunā laika” pēcteces “Vienotības” pārstāvis, vēsta raidījums.

Eiropā Kariņš kļuva par koordinatoru virknei svarīgu likumprojektu. Starptautiskā nevalstiskā organizācija “Vote Watch” Kariņu nosauca par vienu no ietekmīgākajiem eiroparlamentāriešiem. Pēc 10 Eiropā pavadītajiem gadiem viņu atpakaļ uz Latviju ataicināja partijas jaunais vadītājs Arvils Ašeradens. Pirms 13. Saeimas  vēlēšanām Kariņš kļuva par partiju apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētāju un Ministru prezidenta amata kandidātu.  

Krišjāni Kariņu par premjeru nosauca Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Un Saeima viņu apstiprināja amatā 2019. gada janvārī. Pēc ilgām mocībām,  izdevās izveidot koalīciju no piecām partijām, no kurām divas KPVLV un “Jaunā konservatīvā partija” bija neprognozējami, neviendabīgi spēki ar lielām ambīcijām.

“Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis… ļoti daudz naudas,” – šo Kariņa premjerēšanas sākumā pausto izteikumu viņam vēlāk bieži atgādinās. Viņa vadītās pirmās valdības laikā valsts ārējais parāds pieauga. Atpalicība  no abām Baltijas kaimiņvalstīm nesaruka. Kariņš kā iemeslus būtisko reformu atlikšanai piesauca  pēkšņās krīzes, ar kurām viņa valdībai bija jātiek galā. Cits viedoklis ir bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kura Kariņam pārmet stingras līderības  trūkumu.  Kariņam izveidojās konflikts ar  Viņkeli. Kādreizējo veselības ministri vēlāk apsūdzēja saistībā ar vakcīnu iepirkumu. Pirmā tiesu instance Viņķeli attaisnoja.

“Krīzes menedžeris nevar būt tāds, kurš hroniski pēc savas būtības no sīkumiem līdz lielām lietām neuzņemas atbildību. Tas izpaužas, piemēram, 14 stundu ilgā valdības sēdē Covid laikā, kad visiem, izņemot viņu [Kariņu] vienkārši zeme deg zem kājām, un tās 14 stundas ir nevis tāpēc, ka radām kaut ko inovatīvu un jaunu risinājumu Latvijai, bet tāpēc, ka sēdes vadītājs nav spējīgs pieņemt lēmumu,” komentē Viņķele.

Premjers Kariņš sāka arī izvairīties no tiem raidījumiem, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera atbildību par valdības lēmumiem, vai noskaidrot viedokli  par sabiedrībai būtiskiem notikumiem un pārmaiņām. Premjerministrs ilgstoši nenāca uz  diskusiju  raidījumu  “Kas notiek Latvijā”.

“Tās [atteikuma] reizes, apkopojot, ja ne ne tad, tad vēlāk, ir padsmitos, ja mēs runājam par tēmām,  kas bija dažādas, kas bija COVID, kas bija karš, kas bija valdības krīzes, bēgļi – dažādi lieli jautājumi. Daļā no šīm reizēm publicitāti ieguva (Kariņa ) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kaut gan uzaicinājums premjeram ir uzaicinājums premjeram, jo , piemēram, par to, kas ir runāts  Eiropas padomē var  atbildēt tikai premjers. Sabiedrības attieksme jau arī nav bijusi pietiekami kritiska un prasīga saistībā ar šo. Jā, vairāki kolēģi ir teikuši, ka šis nav normāli, kā viņš izpildījās. Ne jau  tikai pret mani, ir jau arī daudzi citi raidījumi gan LTV, gan citur. Zaudējām mēs visi kaut kādu demokrātiskās tradīcijas daļu. Mēs arī zaudējām kaut kādu politisko kultūru “Jaunajā vienotībā” kā partiju apvienībā,” atklāj žurnālists Jānis Domburs.

Kaut  pēdējās Saeimas vēlēšanas nesa ievērojami labākus rezultātus [“Jaunajai Vienotībai”] nekā  pirms četriem gadiem, un Kariņam  bija otrs lielākais plusiņu skaits starp visiem 14. Saeimas deputātiem,  otrajai Kariņai valdībai nebija ilgs mūžs. Politiskā taktika, kurā ilggadējais  “Vienotības”  biedrs Edgars Rinkēvičs kļuva par Valsts prezidentu, paģērēja jaunu koalīciju. Dzisa iepriekš novilktās sarkanās līnijas sadarbībai ar Lembergu saistīto ZZS un Kariņam bija jāsamierinās ar ārlietu ministra amatu Evikas Siliņas valdībā.

Politiskie novērotāji  gan uzskatīja, ka tas ir tikai pagaidām, jo Kariņa tālākie karjeras plāni  saistīti ar amatiem Eiropas struktūrās. Tā tas bija līdz pagājušā gada rudenim,  kad “Latvijas Avīze”  atklāja informāciju: ārvalstu komandējumos premjers Kariņš vairākumā gadījumu izmantojis  privātos  avioreisus.

Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar saviem revīzijas secinājumiem un tie bija iznīcinoši. Speciālie līgumreisi ar VIP centru, īpašo apkalpi,  ar  brokeru starpniecību izmaksājuši pat astoņas reizes vairāk nekā tad, ja premjera delegācija lidotu komercreisos biznesa klasē. Covid dēļ ieviestā ārkārtējā situācija valstī 2022. gadā beidzās, bet  čarterreisi turpinājās.

“Tas, ko mēs šeit redzējām, ir pazudis  tas samērīgums,  Kaut kādā brīdī rodas šis pieradums, tā sajūta, ka var. Ka pienākas. Un tas tā kā aiziet,” komentē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Piemēram, 2022. gada augustā šis luksus pakalpojums uz Kopenhāgenu un atpakaļ vienai personai izmaksājis 7480 eiro, kamēr komerclidojuma cena būtu 1150 eiro. Privātais lidojums uz Briseli pērn vasarā premjera  delegācijai izmaksājis  astoņas reizes dārgāk nekā regulārais reiss.

Līdzvērtīgus lidojumus premjera komanda nevērtēja, kaut regulārie reisi visbiežāk bijuši pieejami ar dažu stundu starpību. Trīs gados nepamatoti iztērēts pusmiljons eiro. Astoņos  komandējumos lēmums izmantot speciālos reisus bijis nelikumīgs. Ierosināts kriminālprocess,  pēc kura Kariņš atkāpās no ārlietu ministra amata.

“Mēs noteikti sagaidām objektīvu situācijas izvērtējumu. Lai nepaliek tā, ka īsti atbildīgs nav neviens. Ir prettiesiski izlietoti līdzekļi, skaidrs, ka kāds ar vārdu un uzvārdu šos lēmumus ir pieņēmis. Un tas ir tas, uz ko mēs ceram, skatoties uz darbu, ko veic ģenerālprokuratūra un KNAB,” teic Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

“Pagaidām man nesanāk saprast, kā varēja tā bezatbildīgi un prettiesiski rīkoties un neaizdomāties kaut kādā brīdī, vai tiešām tā var turpināt,” uzsver ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Čarterreisu  rēķinus apmaksājis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš no amata atstādināts. Viņš paguvis pateikt, ka lēmumus  par privātajiem lidojumiem nav pieņēmis viņš, bet  premjera birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem sazinājies tieši. Savukārt bijušais Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks jau izteicies, ka pēdējais vārds par reisu izvēli bijis  Kariņam.

Kariņš, taujāts, vai ir jebkas, ko viņš nožēlojot speciālo avioreisu lietas sakarā, norāda: “Es nožēloju, ka tas stāsts ir aizgājis absolūti ne par lietas būtību. Tu jau paļaujies uz struktūru. Tu paļaujies, ka katrs zina savu darbu un atbildību. Vai kāds tajā ķēdē nebūtu izdarījis kaut ko atbilstoši prasībām, to es nezinu, es pieļauju, ka tāda iespēja ir.”

Kaut šoreiz politiskā apvienība nestāv aiz Kariņa kā mūris, tā apzinās viņa popularitāti un Kariņš vēl arvien ir  “Jaunās vienotības” otrais numurs jūnijā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Un patlaban vēl pāragri izdarīt secinājumus, vai un kā privātie komandējuma lidojumi  paliks ierakstīti politiķa Kariņa biogrāfijā.

“Lidojumu sāga   atklāja noslēpumu, ko zināja visi Ministru kabineta ministri un Valsts kanceleja, kura ir viņa vadībā strādājuši. Par ko ir Kariņš. Kariņš ir par sevi,” raidījumam teic Viņķele.

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 12. – 18. aprīlis

Lasiet arī: Lelde Ceriņa un Kašers Āfrikā uzņem dokumentālu raidījumu

Lasiet arī: Sasniedzot 50 gadu slieksni, uzņēmēja Marika Ģederte nomaina uzvārdu

Lasiet arī: «Mēs turpinājām turpat, kur beidzām,» – Rūta Gorkša par Mārča sānsoļiem un līdzatkarību