Foto: Pexels/binary Ego

EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits – no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

“Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti – lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija – sestā un Lietuva – vienpadsmitā Eiropā,” saka Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

“Domāju, ka jaunākie investīciju dati ir jātulko nevis kā izteikti pesimistisks vērtējums, bet gan kā brīdinājuma signāls, ka mums ir steidzami jārīkojas, lai pievilinātu ārvalstu investorus arī laikā, kad visā Eiropā valda zema ekonomikas izaugsme un noris pilna mēroga karš tepat aiz mūsu robežām,” turpina Krols.

EY pētījums atklāj, ka ārvalstu investori ir samērā optimistiski par Baltijas un Latvijas investīciju pievilcību nākotnē – proti, 42% investoru sagaida, ka Latvijas investīciju klimats kļūs pievilcīgāks ieguldījumiem tuvāko trīs gadu laikā (Baltijā kopumā – 56%) un tikai 20% sagaida, ka tas pasliktināsies (Baltijā kopumā – 17%).

Latvijas lielākais risks – iekšpolitika, nevis ģeopolitika

Pētījums parāda, ka, runājot par Latviju, investori norāda, ka lielākais risks investīciju piesaistei tuvāko trīs gadu laikā Latvijā tiek minēta iekšpolitiskā nestabilitāte – to kā vienu no trim galvenajiem riskiem piemin 48% ārvalstu investoru. Ar iekšpolitisko nestabilitāti tiek saprastas dažādas politiskas pārmaiņas, likumdošanas izmaiņas un paredzamības trūkums iekšpolitiskos procesos. Šim riskam seko augstas finansēšanas izmaksas (augstas procentu likmes) un finanšu tirgus nosacījumi – to piemin 30% investoru. Trešais augstākais risks investīcijām Latvijā tiek minēts augstais valsts parāds un tā ietekme uz nodokļu politiku – to piemin arī 30% investoru.

Latvijas priekšrocība – cilvēku prasmes, inovācijas un infrastruktūra

Būtiskākie faktori, kas investoriem ļauj ieguldījumiem izvēlēties tieši Latviju ir darbaspēka prasmes un pieejamība, ko par būtiskāko faktoru Latvijas gadījumā min 22% investoru, kam seko 18% investoru, kas atzīmē izpētes un inovāciju attīstības iespējas Latvijā, bet vēl 12% atzīmē Latvijas infrastruktūras pieejamību. Vēl 8% atzīmē izdevīgās enerģijas izmaksas. Jāatzīmē, ka tikai 6% investoru atzīmē nodokļu politiku kā faktoru, kas ļauj izvēlēties Latviju kā investīciju valsti un tikai 2% atzīmē vietējā tirgus lielumu un tikpat – tikai 2% piemin politisko stabilitāti.

Baltijas priekšrocība investīciju piesaistē ir darbaspēka pieejamība ar tehnoloģiju prasmēm – to par labāku Baltijā nekā citos reģionos uzskata 55% ārvalstu investoru, kam seko privātā kapitāla pieejamība un dažādu finansēšanas iespēju pieejamība – to kā labāku Baltijā min 49% investoru.

Šīs priekšrocības ir īpaši spilgti redzamas arī Latvijas gadījumā – 62% investoru uzskata, ka Latvijā ir labāk pieejams darbaspēks ar tehnoloģiju prasmēm, bet vēl 52% uzskata, ka Latvijā ir labāk attīstīts tehnoloģiju jaunuzņēmumu un attīstības iestāžu tīklojums. 50% investoru domā, ka Latvijā ir labāks valsts iestāžu atbalsts digitālās dienaskārtības virzīšanai nekā tas ir citviet Eiropā. Tomēr jāsaka, ka tikai 28% no investoriem uzskata, ka Latvijā būtu augstāks inovāciju līmenis nekā citviet Eiropā un 30% domā, ka pie mums ir labāka vide mākslīgā intelekta investīciju attīstībai.

No investoriem, kuru uzņēmumiem ir ieceres paplašināt darbību Latvijā, visvairāk jeb 56% plāno to darīt uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu jomā (zvanu centri, datu centri utml.), bet 33% iecerējuši Latvijā veidot R&D jeb izpētes un attīstības centrus. Vēl 30% domā par pārdošanas un mārketinga centru izveidi un tikpat arī par loģistikas un piegāžu ķēdes projektu attīstību Latvijā un 26% plāno treniņu un apmācību centru izveidi. 22% savukārt plāno ražošanas izveidi Latvijā (procentuāli summai nav jābūt 100%, jo investori var plānot dažādu funkciju investīcijas).

Interesanti, ka Lietuva atšķiras ar to, ka šeit visvairāk investoru plāno pārdošanas un mārketinga centru izveidi – 54%, bet Igaunijā visvairāk investoru domā par ražošanas paplašināšanu – to iecerējuši 33% investoru.

Mērens ārvalstu investīciju kritums arī Eiropā kopumā

Arī Eiropā kopumā pagājušajā gadā bija novērojums jaunu ārvalstu investīciju pieplūduma kritums – 2023.gadā bija par 4% mazāk jaunu investīciju projektu nekā gadu iepriekš (5694 pret 5962) un svarīgi, ka tika radīts par 7% mazāk jaunu darba vietu nekā gadu iepriekš (319 923 darba vietas pretēji 343 634 gadu iepriekš). Eiropā investīciju piesaistē dominē lielās ekonomikas – visvairāk jaunu investīciju projektu pērn bijis Francijā (1194, – 5% gads pret gadu), Lielbritānijā (985, +6%) un Vācijā (733, -12%). Interesanti, ka sestā ir Polija ar 229 jauniem investīciju projektiem (-3%).

Lasiet arī: Ķer iedvesmu! Paraolimpietes Diānas Krūmiņas pieci labsajūtas avoti

Lasiet arī:  Baldones sanatorijas teritorijā nejauši uziet vairāk nekā desmit sīriešu un afgāņu bēgļus