Foto: Rīta kafija

Pirmo reizi par vispieprasītāko galamērķi starptautiskajam talantam ir kļuvusi Austrālija. 2021.gadā Austrālija bija trešais iecienītākais galamērķis, 2018.gadā – ceturtais, bet 2014.gadā – septītais. Tas secināts pētījumā “Decoding Global Talent 2024”, kurā piedalījās vairāk nekā 150 000 cilvēku no 188 valstīm un kurā noskaidroti sapņu galamērķi darba meklētājiem.

“Decoding Global Talent” ir starptautisks darba tirgus pētījums, ko reizi četros gados veic “Boston Consulting Group”, “The Stepstone Group” un “The Network”, kas apvieno pasaules vadošās darba vietnes, tostarp “CVMarket.lv”. Pētījuma mērķis ir izprast pieprasītākos darba meklētāju galamērķus un mobilitātes tendences. 2024.gadā pētījumā piedalījās 150 735 cilvēki no 188 valstīm.

Otrais pieprasītākais galamērķis ir ASV, kas arī 2021.gadā ieņēma otro vietu. Iepriekšējos pētījuma gados (2014. un 2018.gadā) ASV ieņēma pirmo vietu. Trešais pievilcīgākais galamērķis ir Kanāda, kas ierindojās pirmajā vietā 2021.gadā.

Arī Apvienotā Karaliste (4), Vācija (5), Japāna (6), Šveice (7), Singapūra (8), Francija (9) un Spānija (10) iekļuva iekārojamāko galamērķu desmitniekā.

Latvija ir 117. pieprasītākais galamērķis talantu vidū

Latvija ierindojās 117. vietā, piedzīvojot kritumu salīdzinājumā ar 96. vietu 2021.gadā un 72. vietu 2018.gadā.

“Ir ļoti svarīgi koncentrēties uz to, kā palielināt Latvijas pievilcību talantu vidū. Latvijā iedzīvotāju ir tik, cik ir, un neizbēgami talantu trūkums mums draud. Konkurence ir sīva, jo sacenšamies arī ar Ziemeļvalstīm – Somija ir 25. vietā, bet Zviedrija – 18. vietā. Igaunija šobrīd ir pieprasītākais galamērķis Baltijā, ierindojoties 73. vietā, bet Lietuva ir 112. vietā,” norāda Kristaps Kolosovs, “CVMarket.lv” biznesa attīstības vadītājs.

“Arī ārvalstu darba devēju konkurence par Latvijas talantu piesaisti arvien pieaug, jo, neskatoties uz to, ka vēlme strādāt ārzemēs gadu gaitā ir samazinājusies (2018.gadā – 78%, 2020.gadā – 66%, bet 2023.gadā – 63%), cilvēkiem vienkārši vairs nav nepieciešams pārcelties, lai strādātu pie pasaulē pievilcīgākajiem darba devējiem,” skaidro Kristaps Kolosovs, piebilstot, ka divas trešdaļas cilvēku apgalvo, ka ir gatavi virtuāli strādāt pie ārvalstu darba devēja bez fiziskas klātbūtnes viņu valstī.

Kopumā 23% darba ņēmēju aktīvi meklē darba iespējas ārzemēs.

Pētījums atklāj, ka darbiniekus doties uz ārzemēm galvenokārt mudina karjeras attīstības iespējas un labākas algas piedāvājumi. Galvenie iemesli, kas motivē pārcelties uz ārzemēm strādāt, ir finansiāli un ekonomiski apsvērumi (64%), karjeras izaugsme, piemēram, darba pieredzes iegūšana (56%), un dzīves kvalitātes uzlabošana (55%). Kā gaidīts, būtisks ietekmējošais faktors ir arī konkrēts darba piedāvājums (54%). Citi nozīmīgi apsvērumi ir iespēja dzīvot citā kultūras vidē (49%), izaicinošāks vai interesantāks darbs (48%), labākas izglītības un apmācības iespējas (37%) vai labākas sociālās un veselības aprūpes sistēmas (35%).

Piektdaļai darba ņēmēju ietekmējošs faktors ir arī galamērķa politiskā stabilitāte valstī (20%) vai vēlme dzīvot atvērtā un iekļaujošā sabiedrībā (19%).

Londona – populārākais galamērķis pilsētu vidū

Arī šoreiz pētījuma dalībnieki par pievilcīgāko pilsētu pasaulē atzina Londonu, kam seko Amsterdama un Dubaija. Kopš 2021.gada trīs pievilcīgāko pilsētu vidū nav notikušas nekādas izmaiņas.

Starp citām pilsētām, kas iekļuvušas pirmajā desmitniekā, ir arī Abū Dabī, Ņujorka, Berlīne, Singapūra, Barselona, Tokija un Sidneja. Tokija ir piedzīvojusi vislielāko kritumu  – salīdzinājumā ar 2021.gadu tā ir nokritusies par trim vietām.

No tuvākajiem galamērķiem Oslo ierindojās 33. vietā, Stokholma – 42. vietā, Helsinki – 59. vietā, Tallina  – 120. vietā, Viļņa – 134. vietā un Rīga – 135. vietā.

“ANO lēš, ka līdz gadsimta beigām Latvijā būs palicis aptuveni viens miljons iedzīvotāju. Ekonomikas ministrijas prognozes par darbaspēka pieejamību rāda, ka jau līdz 2040. gadam pieaugs pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka ar profesionālo un augstāko izglītību. Līdzīga aina paveras arī citās Eiropas valstīs, un ar tagadējo labklājības līmeni ir diezgan skaidrs, ka, piemēram, Skandināvijas valstis un Vācija turpinās “nocelt” mums darbaspēku,” komentē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

“Pasaules Talantu konkurētspējas indeksa 2023 kritērijā par to, kā dažādām valstīm izdodas piesaistīt un noturēt talantus, Latvija ieņem 99. vietu pasaulē. Darba ņēmēju skaita kritumu, samazinoties jauniešu skaitam, mīkstina t. s. “sudraba paaudze”, kura aizvien ilgāk uzkavējas darba tirgū. Tas ir zināms izaicinājums darba devējiem – gan meklējot jaunas metodes, kā strādāt, ņemot vērā novecošanās izraisītos dabiskos ierobežojumus, gan viena kolektīva ietvaros cenšoties apvienot vairāku paaudžu darbiniekus, kas ir svarīgi saliedētas komandas veidošanai. Taču mūsu nepietiek ne tikai skaitliski, mums arī trūkst instrumentu un pārdomātas politikas, kas izglītotus cilvēkus motivētu palikt, strādāt un maksāt nodokļus Latvijā,” uzskata  Gorkšs.

“Sporta terminoloģijā runājot, Latvijas darba tirgus šobrīd izskatās pēc sporta laukuma, kur notiek sīva sacensība par to, kurš piesaistīs labākos, radošākos, prasmīgākos un produktīvākos spēkus. Mēs dzīvojam interesantā laikā: Latvijā ir vēsturiski zemākais bezdarba līmenis, bet vienlaikus arī vairāk nekā 440 000 ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju. Darba devēji sūdzas, ka viņiem trūkst darbaroku, un ne tikai Latvijā: piemēram, Vācija paziņojusi, ka tai līdz 2035. gadam papildus vajadzēs septiņus miljonus darbinieku. Konkurence par darbaspēku tikai un vienīgi saasināsies. Tikmēr sabiedrība noveco, darbinieku skaits vecumā virs 50 gadiem līdz 2050. gadam sola sasniegt 45% no visiem nodarbinātajiem, un kopumā iedzīvotāju skaits Eiropā samazinās un jau tagad ir noslīdējis zem 10% no kopējās pasaules populācijas. Šīs drūmās statistikas ainiņas ir jāņem vērā un ar tām jārēķinās, bet tās arī paver iespējas šai problēmai pieiet radoši un paaugstināt Latvijas starptautisko konkurētspēju. Darbaspēka pieejamība ir būtisks konkurētspējas aspekts, un ir svarīgi balstīties uz datiem, bet tie nedrīkst būt tikai vēsturiski dati, jo tad arī dzīsimies pēc vēsturiskiem rezultātiem, un tas diez vai ir tas, ko gribam sasniegt,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors.

“Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarūk, un no darba tirgus pensijā aiziet vairāk cilvēku, nekā tajā ienāk. Vienlaikus pasaule attīstās ārkārtīgi strauji, nemitīgi parādās jaunas nozares un vajadzīgas jaunas prasmes, kas nozīmē, ka visiem būs jāmācās. Ne tikai darba devējiem ir jāmeklē darbinieku piesaistes un noturēšanas mehānismi – arī darba ņēmēju vidū ir jānotiek domāšanas un attieksmes maiņai, lai celtu savu individuālo konkurētspēju, it īpaši augstas pievienotās vērtības nozarēs. Labi strādājošs un starptautiski atzīts mehānisms, kas izbalansē darba devēju un darba ņēmēju savstarpējo prasību izpildi, ir koplīgumi. Ar to palīdzību var veidot dinamisku, motivējošu darba vidi un stiprināt darba devēju un darba ņēmēju uzticēšanos, paredzot mehānismus, kas liek darba devējiem piestrādāt pie vilinošu darba apstākļu radīšanas, bet darba ņēmējiem uzliek par pienākumu celt savu kvalifikāciju,” norāda Gorkšs. 

Pēc viņa teiktā, “pasaule attīstās mežonīgā ātrumā, un arī mūsu domāšanai un veidam, kā pieņemam lēmumus, ir jāmainās. Politikas veidotājiem jābūt pirmajiem, kas apgūst jaunas prasmes, izmēģina jaunas pieejas, mainās līdzi laikam un rāda piemēru visiem pārējiem, lai sabiedrības labklājība attīstītos roku rokā ar tehnoloģiju progresu. Šis ir darba devēju iespēju laiks, lai piebremzētu cīņā par dažiem komandas spēlētājiem, par kuriem cīnās visi, un tā vietā radītu vērtīgas ilgtermiņa pārmaiņas, paverot iespējas ikvienam un veidojot tādu darba vidi, lai mūsu spožākie prāti gribētu palikt Latvijā.”

Lasiet arī: Mūžībā devusies aktrise Baiba Indriksone

Lasiet arī: VIDEO | Musiqq radījis enerģisku vasaras hitu par meiteņu bantītēm