Foto: Rīta kafija

Satiksmes ministrija (SM) otrdien, 23. jūlijā, iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar informatīvo ziņojumu (IZ) par “Rail Baltica” starptautisko staciju būvdarbu izmaksu kompensāciju ar mērķi rast papildu finansējumu, lai izpildītu saistības pret abu starptautisko staciju – Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla (RCS) un RIX Rīgas lidostas (RIX) – būvniekiem un sasniegtu noslēgto finansēšanas līgumu mērķus. Valdība atbalstīja papildu 9,6 miljonu eiro piešķīrumu uzņemto saistību daļējai izpildei.

MK atbalstīja finanšu līdzekļu pārdali un abu starptautisko staciju finansēšanas līgumos rasto ietaupījumu 5,8 miljonu eiro apmērā novirzīšanu iesniegto rēķinu apmaksai par jau veiktajiem darbiem, lai samazinātu kopējo līgumu saistību apmēru. Tāpat uzņemto saistību izpildei MK piešķīra papildu 3,85 miljonus eiro no programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”, informē Satiksmes ministrija.

Attiecīgi MK pieņēma zināšanai, ka visu uzņemto saistību izpildei “Rail Baltica” projekta īstenošanai RCS un RIX papildus vēl nepieciešams finansējums 41,7 miljonu eiro apmērā (t.sk PNA).

Saskaņā ar valdības lemto, SM uzdod SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” vienoties ar pilnsabiedrībām “BERERIX” un “B.S.L. Infra” par būvdarbu līguma grozījumiem, paredzot līgumu nosacījumu pārskatīšanu, par pamākto vienošanos informējot valdību līdz šā gada  30.augustam. Tāpat valdība uzdeva SM līdz  30. novembrim iesniegt MK informāciju par iespējamiem finanšu avotiem uzņemto saistību izpildei.

Lai neradītu  negatīvu ietekmi uz valsts budžetu turpmākajiem gadiem, par valsts dalību finansējuma nodrošināšanā “Rail Baltica” projekta īstenošanai RCS un RIX būvdarbu līgumu ietvaros, turpmāk tiks pieņemts atsevišķs MK lēmums.

Globālo ģeopolitisko notikumu rezultātā laika periodā no 2014. gada, kad tika gatavots pieteikums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI/CEF) pirmajam projektu uzsaukumam, līdz 2023. gadam, ir bijis būvniecības izmaksu būtisks pieaugums. Līdz ar to sākotnēji pieprasītais un piešķirtais “Rail Baltica” projekta finansējums abu starptautisko staciju aktivitātēm nebija ieplānots pietiekošā apmērā, lai nosegtu faktisko būvniecības izmaksu indeksāciju (BII) atbilstoši līgumiem. BII tiek aprēķināts ceturkšņa griezumā, vadoties pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētiem cenu izmaiņu indeksiem, skaidro ministrijā.

Vienlaikus ievērojamas daļas no izmaksu pieauguma (līdz pat 25%, ieskaitot BII), iemesls ir sarežģīta un lēna nepieciešamā finansējuma piesaiste, kas paildzina būvdarbu izpildes termiņu. Būvdarbu plānošanas un dalīšanas posmos pamata kritērijs ir bijis CEF uzsaukumu laika ietvars un piesaistītais CEF finansējums, kura laicīga nesaņemšana kavē uzsākt nākamās darba kārtas atbilstoši būvdarbu loģikai, uzsver SM.

Papildu grūtības radīja Eiropas Inovāciju un tīklu izpildaģentūras (CINEA) mainītā pieeja izdevumu attiecināmībai. izslēdzot iespēju saņemt finansējumu staciju ēku izbūvei. Sākot ar otro finanšu plānošanas periodu (EISI/CEF II), turpmāko uzsaukumu noteikumos staciju komercplatību izbūve nekvalificējas EISI/CEF finansējuma saņemšanai un ir uzskatāmas par neattiecināmām izmaksām.

Tāpat MK lēma par dokumentu un citas ar “Rail Baltica” projekta ieviešanu un uzraudzību būtiskas informācijas iesniegšanu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai iesaistīto pušu atbildības izvērtēšanai.

Būvdarbi abu starptautisko staciju posmos notiek kopš 2020. un 2021. gada, un tajos ir panākts būtisks progress būvdarbu un finanšu resursu izlietojuma ziņā.

EISI/CEF1 un EISI/CEF6 finansēšanas līgumos abu starptautisko staciju un saistītās infrastruktūras būvniecībai kopumā no Eiropas Savienības fondiem piesaistīti līdzekļi 225,5 miljonu eiro apmērā. EISI/CEF finansējuma saņemšanas nosacījumi paredz noteiktu termiņu, kurā darbi jāpaveic un abiem šiem līgumiem darbu izpildei jābūt līdz šī gada beigām.

Rīgas Centrālajā dzelzceļa mezglā un “Rail Baltica” stacijai un saistītajai infrastruktūrai pie RIX Rīgas lidostas šī atbalsta ietvaros pabeigti pamatu konstrukciju būvdarbi un būvdarbu pirmie posmi.