Publicitātes foto
Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīti projekta pirmās kārtas ieviešanas prioritārie uzdevumi, kuru īstenošanai tiks izmantots jau nodrošinātais finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un Militārās mobilitātes finansēšanas programmas un citiem ES fondu līdzekļiem. Papildus valdība vienojās par turpmāku darbu un Satiksmes ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā” izskatīšanu nākošajā MK sēdē šī gada 10. decembrī.
“Satiksmes ministrija savu darbu ir izdarījusi. Mēs samazinājām pirmās kārtas izmaksas par vairāk nekā trīs miljardiem eiro un uz valdību atnesām reālistisku ieviešanas plānu, nebūvējot sapņu pilis. Valdības konceptuālais lēmums ir skaidrs signāls Eiropas Komisijai un projekta partneriem, kas to ir jau ilgi gaidījuši. Tas apliecina valdības gatavību uzņemties kopīgu atbildību par “Rail Baltica” projekta ieviešanu un vieš skaidrību par projekta tālākiem, konkrētiem soļiem. Vienlaikus tas nozīmē, ka Latvija varēs sevi pārliecinošāk pārstāvēt sarunās par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, kas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu turpmāko Eiropas finansiālo atbalstu projektam. Tajā pašā laikā turpināsim detalizēti un sadarbībā ar pārējo nozaru ministrijām skatīt ar pamattrases ieviešanu saistītos detalizētos jautājumus, par kuriem netika panākta vienošanās,” uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Lai nodrošinātu Latvijas nacionālo sociālekonomisko un drošības interešu ievērošanu, Latvijas starptautisko saistību izpildi un ņemot vērā ierobežoto finansējumu, ar mērķi iespējami ātri panākt Latvijas “Rail Baltica” posma funkcionalitāti vismaz minimālajā līmenī, valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus:
kā pamattrasi attīstīt 1435 mm dzelzceļa “Rail Baltica” pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus. Tāpat arī būvdarbu pabeigšanu “Rail Baltica” pasažieru stacijā Rīgas lidostā (RIX) un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (RCS) dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti, informē Satiksmes ministrija.
Papildus SM turpinās darbu pie “Rail Baltica” projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tai skaitā administratīvo, samazināšanas.
Tāpat valdība konceptuāli vienojās, ka SM papildinās sagatavoto informatīvo ziņojumu atbilstoši MK sēdes protokollēmumam un iesniegs to atkārtotai izskatīšanai līdz 2024. gada 10. decembrim, lai turpinātu vienoties par prioritāro uzdevumu īstenošanai nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem.
Arī AS “RB Rail” informē, ka otrdien, 26. novembrī, sasniegti divi nozīmīgi atskaites punkti. Eiropas Parlamentā (EP) notika pirmā neformālās “Rail Baltica” draugu grupas sanāksme jaunajā sasaukumā. Vienlaikus Latvijas valdība konceptuāli apstiprināja “Rail Baltica” pirmās kārtas prioritāros uzdevumus Latvijā.
Neformālā “Rail Baltica” draugu grupa (Friends of Rail Baltica) ir starpinstitucionāla darba grupa “Rail Baltica” projekta atbalstam, kuru 2016. gadā izveidoja un vada EP viceprezidents Roberts Zīle. Sanāksmes laikā, piedaloties pārstāvjiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas, EP deputātiem tika sniegta detalizēta informācija par “Rail Baltica” ieviešanas progresu. Diskusijās dalībnieki uzsvēra Eiropas partneru nepārtraukta atbalsta nozīmi “Rail Baltica” kā stratēģiskam infrastruktūras projektam.
“Šī bija pirmā sadarbības grupas tikšanās jaunajā EP sasaukumā. Prieks, ka grupai pievienojušies jauni deputāti, kas apzinās projekta nozīmīgumu ne tikai Baltijas reģiona, bet visas Eiropas drošības kontekstā. Šis formāts būs īpaši nozīmīgs projekta attīstībai, jo būs jāaizstāv projekta intereses, lemjot par nākamo ES daudzgadu budžetu,” pastāstīja Roberts Zīle.
Pēc “RB Rail” valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora v.i. Marko Kivilas teiktā, parlamentārieši atzina “Rail Baltica” nozīmīgumu un tā potenciālo ietekmi gan uz Baltijas reģionu, gan Eiropu kopumā. Savukārt Ziemeļjūras-Baltijas Eiropas transporta tīkla koordinatore Katrīna Trautmane pauda spēcīgu atbalstu projektam, un uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību starp ieinteresētajām pusēm. “Ir panākta kopīga izpratne, un darbs pie Eiropas Komisijas ieviešanas lēmuma virzās uz priekšu labi, ar cerību, ka tas tiks pieņemts līdz 2024. gada beigām. Šis laika plāns atspoguļo skaidru apņemšanos virzīt projektu un nodrošināt tā veiksmīgu īstenošanu nākotnē,” sacīja Kivila.
“Šobrīd ir stratēģiski svarīgi būtiski lēmumi, kas valdībai jāpieņem, lai varētu turpināt secīgu “Rail Baltica” darbu īstenošanu Latvijā – līdzīgi, kā tas ir darīts pārējās Baltijas valstīs, kas saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem. Šodien Ministru kabineta sēdē, kas norisinājās paralēli starptautiskajiem sadarbības formātiem un kurā tika skatīts jautājums par “Rail Baltica” projekta īstenošanu Latvijā, tika konceptuāli atbalstīti projekta pirmās kārtas ieviešanas prioritārie uzdevumi. Lai arī darbs pie turpmākas jautājumu detalizācijas un skatīšanas turpināsies, šis ir būtisks progress, jo parāda valdības apņemšanos atbalstīt darbu pie risinājumu rašanas, lai turpinātu “Rail Baltica” ieviešanu.
Turpināsies darbs pie projekta ieviešanas risinājumu pārskatīšanas, tai skaitā tehnisko un administratīvo resursu optimizācijas ar mērķi panākt visātrāko iespējamo veidu, kā nodrošināt funkcionējošu ātrgaitas dzelzceļa savienojumu,” saka “RB Rail” AS valdes locekle Kitija Gruškevica.
2024. gads “Rail Baltica”projektam ir bijis nozīmīga progresa un pielāgošanās gads. Visās trijās Baltijas valstīs projekts ir virzījies uz priekšu, būvējot pamatus modernam, ilgtspējīgam transporta tīklam, kas stiprinās Baltijas reģiona savienojumu ar Eiropu. 2024. gadā publicētā izmaksu un ieguvumu analīze iezīmē gan projekta būtiskos ilgtermiņa ekonomiskos un sociālos ieguvumus, gan arī pieaugušās projekta izmaksas. Šie izaicinājumi tiek risināti, piemērojot pakāpenisku projekta ieviešanas pieeju un vienlaikus uzsākot darbu pie alternatīvu finansējuma avotu nodrošināšanas, norāda uzņēmumā.
2025. gadā norisināsies pamattrases ar saistīto infrastruktūru būvniecība aptuveni 180 km garumā visās trijās Baltijas valstīs. Ir parakstīti nozīmīgi būvniecības līgumi par dzelzceļa uzbērumu izbūvi, un tuvojas noslēgumam galveno dzelzceļa apakšsistēmu iepirkumi. 2025. gadā paredzēts, ka būvniecība notiks 43% no “Rail Baltica”pamattrases, kas pirmajā kārtā aptvers kopumā 659 km. Projekta mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt vienu sliežu ceļu uz divu sliežu ceļu uzbēruma dažādos pamattrases posmos ar kopējām kapitālieguldījumu izmaksām, kas pirmajā kārtā tiek lēstas 14 miljardu eiro apmērā.
Lasiet arī: Trīs zodiaka zīmes, kam novembra beigās noslēgsies nozīmīgs dzīves posms
Lasiet arī: Lelde Ceriņa gadu pēc šķiršanās: Nodevība joprojām ļoti sāp
Lasiet arī: Izjukusi eksministres Danas Reiznieces – Ozolas laulība