Foto: Pixabay/Marcos-Photographer

Rīgenes salu Vācijas ziemeļos ar tās baltajām krīta klintīm, gleznainajām kūrortpilsētiņām un vāciešiem tik raksturīgo, sakopto vidi mēdz dēvēt par Baltijas jūras pērli. Šeit cieši kopā savijušās arī leģendas par leģendāro pirātu Klausu Štertebekeru, kurš 14.gadsimtā siroja Baltijas jūrā, un meiteni, kura jau vairāk kā sešsimt gadus parādās uz netālu no salas esošā akmens. Viņa bijusi bagāta Rīgas pilsoņa meita, ko slavenais pirāts reiz nolaupījis.  

Rīgenas salas ziemeļaustrumu piekrastē blakus slavenajām krīta klintīm jūrā atrodas neparastas formas akmens, kas tautā iesaukts par “Mazgāšanas akmeni”.  Reizi gadā,  naktī pirms 7.jūlija, uz akmens parādoties skaista meitene un skalo jūrā asiņainu lakatu. Leģenda vēsta, ka senatnē šī jaunava bijusi ievērojama Rīgas pilsoņa meita, un 1400. gada pavasarī viņa gatavojusies kāzām ar jaunekli, kuru mīlējusi kopš bērnības. Taču kāzu dienā Rīgai uzbrukusi slavenā  pirāta Klausa Štēterbekera banda, un līgava nolaupīta tieši pie altāra. Pirāts meiteni aizvedis uz  Rīgenas salu, kur piekrastes alā pie krīta klintīm  glabājis salaupīto. Šajā alā viņš ieslodzījis arī nolaupīto līgavu un tūlīt pat devies jaunā sirojumā. Tikai šoreiz nesekmīgā, jo pirātu kuģi sakāva Hamburgas flote, Klausu saņēma gūstā un visai drīz sodīja nocērtot viņam galvu.

Pirātu dārgumi joprojām nav atrasti

Ieeju savā dārgumi krātuvē pirāti noslēguši, aizveļot tai priekšā milzīgu akmeni, un alā ieslodzītā nelaimīgā līgava nomirusi no bada un slāpēm.  No tā laika viņa arī sākusi skalot jūrā savu asiņaino lakatu, sējot šausmas apkārtējo ciematiņu iedzīvotājos. Visai drīz šajā apvidū dzima vēl cita leģenda. Proti, ja cilvēks naktī pie jūras satiks šo skaistuli un pateiks “Lai Dievs palīdz”, viņa tam uzdāvinās neizmērojamās pirātu bagātības. Satikto cilvēku jaunava aicinot sev līdz uz noslēpumaino alu, kur laimīgais varot savākt tik daudz zelta, cik spēj panest. Tikai visa bēda tā, ka arī sodītais pirāts Klauss Štertebekers, nesot nocirsto galvu padusē, mēdzot ierasties alā un revidēt salaupītās bagātības. Cilvēki pastaigājoties jūras krastā netālu no “Mazgāšanas akmens” ne reizi vien esot dzirdējuši birstošu monētu skaņas. Tomēr valda uzskats, ka šos dārgumus labāk necensties meklēt, jo Štertebekera rēgs tos nevienam neļaus iznest no alas.

Leģenda par nāvessodu

Klauss Štertebekers vēstures annālēs palicis kā stipri pretrunīga personība – viņš tiek vērtēts gan kā Ziemeļvācijas Robins Huds, gan arī kā cietsirdīgs un asinskārs pirāts.  Par viņa izcelsmi īstas skaidrības nav. Pēc vienas versijas viņš nācis no Rotenburgas apkaimes, pēc citas – no Vismāras.  Ir rakstveida liecības, ka 1380.gadā divi Vismāras iedzīvotāji izraidīti no pilsētas pēc pamatīga kautiņa sarīkošanas. Viens no viņiem bijis kāds Nikolass Štortebekers un ir versija, ka tieši viņš vēlāk vēsturē iegājis kā Klauss Štertebekers. Ir arī stāsts, ka par Štertebekeru (no lejasvācu valodas “Stürz den Becher”) pirātu kapteinis iesaukts  pateicoties savai spējai vienā rāvienā izdzert 4 litru tilpuma vīna vai alus kausu.

Veiksme bija Klausa Štertebekera pavadone līdz pat 1400.gadam, kad viņa kuģis pie Helgolandes tika sakauts, bet pats Klauss kopā ar komandu nogādāts Hamburgā. 1400. gada 21. oktobrī Klausam Štortebekeram un 72 viņa pavadoņiem tika izpildīts nāvessods. Arī par to ir savas leģendas. Viena vēsta, ka pēc sprieduma paziņošanas esot piedāvājis pilsētas tēviem zelta ķēdi, kas stieptos ap visu pilsētu, bet piedāvājums noraidīts. Saprotams, ka Štertebekera kuģi ķēdes meklējumos vēlāk pamatīgi pārmeklēja, bet velti. Tad kuģis esot pārdots kādam kuģu būvētājam, kurš ķēries pie tā pārbūves. Kad sākuši zāģēt mastus, izrādījies, ka katrs no tiem pildīts ar savu serdeni – zelta, sudraba un vara. Stāsta, ka zeltu kuģu būvētājs atdevis  Hamburgas Svētās Katrīnas baznīcai.

Kādā citā leģendā teikts, ka Klauss lūdzis viņu sodīt pirmo un atbrīvot tos viņa biedrus, kuriem viņa ķermenis spēs noiet garām pēc galvas nociršanas. Hamburgas mērs to viņam arī apsolījis. Pirms nokrist, Klauss nogājis garām vienpadsmit saviem biedriem, taču tad bende viņa ķermenim aizlicis kāju priekšā. Tomēr pilsētnieki no šī skata īpaši neiespaidojās un ar nāvi tikuši sodīti visi pirāti bez izņēmuma.

Vai stāsts tiešām ir patiess?

Stāstā par pirātu Klausu Štertebrekeru un viņa komandu ir daudz neskaidrību un nesakritību, kas liek apšaubīt tā patiesumu. Pirmkārt, nevienā ticamā avotā nav aprakstīta jūras kauja pie Helgolandes, otrkārt, Hamburgas reģistros saglabājies ar 1400.gadu datēts  rēķins par kapu rakšanu 30 notiesātajiem, no kā izriet, ka stāsts par Štertebrekera sodīšanu ar nāvi līdz ar 70 citiem viņa komandas biedriem ir maldinošs. Nav arī izdevies ticamos avotos atrast apstiprinājumu Štertebrekera pirātu uzbrukumam Rīgai un līgavas nolaupīšanai. Tiesa, nevar arī apgalvot, ka pirms vairāk kā sešsimt gadiem šāds notikums nav bijis.

Tomēr stāsts par Klausu Štertebrekeru atstājis savu nospiedumu arī mūsdienu Rīgenes salas dzīvā. Proti, tas kalpo par sava veida magnētu tūristu piesaistei. Par godu slavenajam pirātam katru gadu vasarā Rīgenas salas pilsētiņā Ralsvīkā tiek rīkoti krāšņi brīvdabas uzvedumi. Ej nu sazini, vai ala ar pirātu dārgumiem patiesi eksistē, taču tūristu pienesums Rīgenas salai ir patiesi iespaidīgs.

Lasiet arī: 

«Galvenais – nebaidies!» – trīs zodiaka zīmes, kuru dzīvē šomēnes atvērsies jauna lappuse

Ukrainā karojošs latviešu ekspolitiķis: Kara sākumā karavīrs bija varonis, bet tagad…

Latvijas arodbiedrības mudina politiķus pēc iespējas ātrāk samazināt darba stundu skaitu nedēļā

Luka Banki izraudzījies spēlētājus basketbola spēlēm ar Spāniju un Slovākiju

Advokāte: Jāņa Timmas rīcībā bija kompromitējoši materiāli par Annu Sedokovu

Par katriem ieguldītajiem 150 000 eiro nodokļos atgriežas 203 000, apgalvo Rail Baltica ieviesējs

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem