Foto: Pixabay/ Erik_Karits

Pavasaris nāk ne vien ar siltu laiku un plaukstošiem pumpuriem, bet arī ar ērču aktivitātes pieaugumu un to pārnēsātajām slimībām. Ērces kļūst aktīvas jau +5 grādu temperatūrā un ir sastopamas ne tikai mežos, bet arī piemājas dārzos un parkos, tāpēc izšķirošs ir apzināts rīcības plāns: vakcinācija, piesardzības pasākumi un ātra reakcija, atgādina apdrošināšanas sabiedrība ERGO.  Vienaikus Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina par satraucošu tendenci – saslimstība ar Laimas slimību, pret kuru vakcīnas nav, pērn pieaugusi par 28%, atgādinot par nepieciešamību izsargāties no ērcēm.

ERGO veselības apdrošināšanas dati rāda, ka vakcinācija pret ērču encefalītu kļuvusi nedaudz populārāka – 2024. gadā šo iespēju izmantoja 10% apdrošināto, salīdzinot ar 6%-7% iepriekšējos gados. Iespējams, tieši vakcinācijas sniegtā aizsardzība ir viens no iemesliem, kādēļ pērn par trešdaļu samazinājusies saslimstība ar ērču encefalītu – no 262 gadījumiem 2023. gadā līdz 166 pagājušogad, liecina SPKC statistika. Turpretī Laimas slimība kļuvusi izplatītāka – 2024. gadā tā reģistrēta 359 cilvēkiem, saslimstībai pieaugot par 28%.

Pēc SPKC operatīvajiem datiem, šī gada janvārī konstatēti pirmie pieci saslimšanas gadījumi ar Laimas slimību, ko izraisījuši pērnā gada ērču kodumi, bet Latvijas Infektoloģijas centrā līdz martam izņemtas pirmās divas ērces.

“Cilvēki kļūst aktīvāki vakcinācijā pret ērču encefalītu, un tas, visticamāk, ietekmē arī saslimstības statistiku. Tieši pavasara periods jeb marts, aprīlis un maijs ir populārākais vakcinēšanās laiks – to redzam pieteiktajās veselības apdrošināšanas atlīdzībās. Vienlaikus novērojam būtisku izmaksu pieaugumu par analīzēm un medikamentiem, kas saistīti ar Laimas slimības ārstēšanu – 2024. gadā šīs izmaksas ir dubultojušās, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka visiem, tostarp cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret ērču encefalītu, jābūt ļoti piesardzīgiem, jo ērces kodums rada risku saslimt arī ar Laimas slimību, pret kuru vakcīnas nav,” atgādina ERGO Dzīvības un veselības apdrošināšanas atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītāja Baltijā Diāna Puķāne.

Viņa uzsver, ka ērču pārnēsāto saslimšanu risku ir iespējams iekļaut apdrošināšanas polisēs: “Izdevumus, kas saistīti ar ārstēšanos no ērču encefalīta un Laimas slimības, var kompensēt ne tikai veselības apdrošināšana. Šīs saslimšanas var iekļaut arī nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšanas polisēs, par ko ir vērts jautāt savam apdrošinātājam.”

SPKC pērn savākto ērču analīzes liecina, ka šo kukaiņu inficētība ar Laimas slimību izraisošām baktērijām svārstījās no 36% līdz 43%, bet ar ērlihijām, kas var izraisīt ērlihiozi jeb gripai līdzīgus simptomus, bija inficētas 11% ērču.

Vai no ērcēm jau pastiprināti jauzmanās?

Entomologs Jānis Dreimanis norāda, ka ērces Latvijā ir īpaši aktīvas no aprīļa līdz jūnijam un no septembra līdz oktobrim. “Ērces kļūst aktīvas jau pie +5 grādiem un visbiežāk sastopamas saulainās mežmalās, bet mitrā un siltā laikā – garākā zālē un krūmājos, kur gaida savu upuri. Karstā un sausā periodā tās atradīsies ēnainās vietās un būs mazāk aktīvas,” skaidro eksperts. ERGO atlīdzību dati saskan ar entomologu novērojumiem – visbiežāk saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti pavasarī un rudenī, kad ērču aktivitāte sasniedz pīķi.

Entomologs uzsver, ka ērču izdzīvošanu ietekmē ne tikai gaisa temperatūra, bet arī mitruma līmenis. “Ērces pārziemo lapu nobirās un augsnē ziemas periodā, bet, ja ziema ir silta ar biežiem atkušņiem, kā tas pēdējos gados ir bijis Latvijā, tās var pamosties agrāk un neizturēt nākamās salnas. Savukārt karstā un sausā laikā tām ir grūti izdzīvot atklātās vietās, tāpēc ērces pārvietojas uz ēnainām un mitrām teritorijām,” viņš papildina.

Bīstamais kukainis cilvēkiem visbiežāk pieķeras no augiem, kas ir 10 cm līdz vienu metru augsti. Visvairāk ērcēm pavasarī patīk meža saulainās vietas, bet vasarās – jauktu koku meži ar attīstītu pamežu, krūmāji, kā arī dažus gadus veci izcirtumi, kuros aug gan koki, gan zāle. Ērces ir sastopamas ne tikai mežos – tās bieži atrodamas arī piemāju dārzos un pilsētu parkos, kur veģetācija ir pietiekami blīva. Entomologs skaidro, ka to klātbūtni ietekmē apkārtējā vide – jo retāk tiek pļauta zāle un jo mazāk sakopta ir teritorija, jo lielāks ir ērču izplatības risks. “Ērces var viegli pielipt, ejot caur krūmiem vai garā zālē,” piebilst Dreimanis.

SPKC speciālisti papildina, ka Latvijas teritorijā sastopamas vairākas ērču sugas, kas var pārnēsāt dažādas slimības. Iksodu ērces (Ixodes ricinus), kas izplatītas mežos un krūmājos, ir aktīvas visu gadu, kad nokusis sniegs, sastopamas visā Latvijā, bet retāk valsts austrumdaļā. To aktivitāte sākas, kad temperatūra paceļas virs 3-5 grādiem, sākot no marta līdz oktobra beigām, ar diviem aktivitātes pacēlumiem – izteiktāko pavasarī un zemāko rudenī. Mežos un krūmājos valsts austrumdaļā izplatītas taigas ērces (Ixodes persulcatus) ar vienu pavasara aktivitātes pacēlumu. Jūnija beigās, jūlijā tās vairs nav sastopamas. Ornamentētās pļavu ērces (Dermacentor reticulatus), atrodamas aizaugušās pļavās un krūmājos pavasarī un rudenī, vairāk pazīstamas pēdējos desmit gados.

Kā izvairīties no ērču kodumiem

Lai mazinātu risku saskarties ar ērcēm un pasargātu sevi no to pārnēsātajām slimībām, ieteicams ievērot drošības pasākumus.

Izvēlēties piemērotu apģērbu – garas piedurknes, bikšu gali ielikti zeķēs, pieguļošs apģērbs, kas neļauj ērcēm viegli piekļūt ādai, kā arī gaišas drēbes, uz kurām ērces vieglāk pamanāmas.

Regulāri pārbaudīt apģērbu, ķermeni pēc pastaigas dabā – īpaši paduses, jostasvietu un muguru, kur ērces visbiežāk piesūcas. Jāpārbauda arī mājdzīvnieku – suņu un kaķu – kažoks, jo ērces var viegli pārrāpot pie cilvēka, kā arī būt bīstamas dzīvniekiem.

Lietot ērču atbaidīšanas līdzekļus – īpaši uz apģērba un apaviem, lai samazinātu iespēju, ka ērces pieķeras.

Sekot līdzi vakcinācijas grafikam – īpaši bērniem un cilvēkiem riska grupās, lai nodrošinātu aizsardzību pret ērču encefalītu.

Sakopt apkārtējo vidi – pļaut zāli, izvairīties no blīvi aizaugušām teritorijām un sakopt piemājas teritoriju, lai samazinātu ērču biotopu.

Lasiet arī:

«Piedod, ka neesmu miljonārs,» – Kaspars Kambala reaģē uz Olgas apsūdzībām mīlestības neizrādīšanā

Trīs reizes gadā dodas pie karaļa – kā aizrit ekspolitiķes Solvitas Āboltiņas ikdiena

Krištopans par Trampu: Kamēr opis nepaņem žagarus, tikmēr mazbērni neko nesāk darīt

Aptumsumu koridors un likteņa izaicinājumi – ko zodiaka zīmēm gaidīt no 14. līdz 29. martam

Nesīs veiksmi un palīdzēs pārvarēt šķēršļus – katras zodiaka zīmes laimīgākie skaitļi

Hormonālo izmaiņu varā – kā pareizi rūpēties par sejas ādu katrā no dzīves posmiem

Vietu skaits ierobežots – IKEA piedāvā iespēju pārnakšņot veikalā Rīgā