Kellija Kārtraita vienmēr ir bijusi ambicioza sportiste jau kopš bērnības. Taču nepārtrauktās sāpes celī, par kurām ārsti īsti nelikās ne zinis, pieauga un galu galā liedza piepildīt sapni spēlēt netbolu Austrālijas komandā.

15 gadu vecumā Kellijai amputēja kāju, lai glābtu pārējo ķermeni no saasinātas sinoviālās sarkomas, kas ir viena no retām vēža pazīmēm, kas attīstās mīkstajos audos.

Viņai bija pateikts: “Ja nenoņemsim kāju, tu zaudēsi dzīvību!”

“Būtībā amputācija bija mana vienīgā iespēja izdzīvot,” stāsta Kellija. Kaut arī vēlme uzveikt šo slimību bija neizmērojama, par to nebija pieejama īpaši plaša informācija. “Ar mammu un tēti ārstiem uzdevām neskaitāmus jautājumus, uz kuriem viņi nespēja sniegt mums atbildes, jo viņi nekad nebija ko tādu redzējuši,” atceras Kellija.

Neviens nevar garantēt to, kas notiks nākotnē – ne sportā, ne vispār.

“Priekšā bija daudz nezināmā. Vai vispār spēšu staigāt, kur nu vēl atgriezties sportā,” viņa stāsta. “Tas viss notika tik ātri, un mana dzīve pilnīgi izmainījās vien pāris sekunžu laikā.”

Četrus mēnešus pēc operācijas, Kellija atkal nostājās uz kājām, kaut arī viena no tām bija protezēta.

Pēcāk viņa kļuva par godalgotu paraolimpieti, pārstāvot Austrāliju Pekinas un Londonas paralimpiskajās spēlēs un mājās aiznesot zelta medaļu tāllēkšanas un sudraba medaļu 100 m.

Paraolimpiete par saviem panākumiem pateicas tiem cilvēkiem, kuri ziedoja naudu viņas pirmajai skriešanas protēzei un velta sevi “START” fondam. Šis fonds palīdz tiem ambiciozajiem atlētiem, kas nokļuvuši līdzīgās situācijās.

Tāpat viņa ir iesaistījusies “Rare Cancer Australia”, un kampaņas laikā vāc naudu, lai palīdzētu tiem, kas cīnās ar reta paveida vēzi, un divu gadu laikā savākti jau vairāk nekā divi miljoni dolāru pacientu ārstēšanai.

Viņa apgalvo, ka par iesaistīšanos nav ilgi domājusi: “Katrs vēža slimnieks ir pelnījis godīgu cīņu!”

Jāpiemin, ka viņa veiksmīgi piedalījās arī Austrālijas “Dejo ar zvaigzni”.