Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar “Jaunās Vienotības” politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas “KPV LV” atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

“Jauno Vienotību” parlamentā pārstāv vien astoņi deputāti, un tā ir mazākā frakcija 13.Saeimā.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ šīs sarunas netika turpinātas.

Kariņš piedāvāja, ka “Jaunā Vienotība” jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Arvila Ašeradena kandidatūras.

“Attīstībai/Par!” lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu – Tāli Linkaitu.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo “KPV LV” iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk “KPV LV” šim amatam piedāvāja citu kandidatūru – Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam – parlamentāriete Ieva Krapāne.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”, kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.

Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām – viņa pārstāvētajai JKP, kā arī “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālajai apvienībai, kā arī “Jaunajai Vienotībai”. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas – Gobzema pārstāvētā “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un “Jaunā Vienotība”. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza apvienību “Attīstībai/Par!”, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā “sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.

JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja “plānu B” – atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”. Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru, kā arī atsāka konsultācijas ar partijām.

Atsākoties konsultācijām, “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums piedāvāts Kariņš, kam prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kariņš ir dzimis ASV, pārceļoties uz Latviju sākotnēji darbojies kā uzņēmējs – 1994.gadā viņš dibināja uzņēmumu “Lāču ledus” un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma “Formula” prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Kariņš iesaistījies politikā, kad bija viens no partijas “Jaunais laiks” dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no “Jaunā laika” saraksta kandidējis Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.

Pēc Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija “Jaunais laiks” ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā “Jaunais laiks” atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi Induli Emsi.

Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē “Jaunā laika” valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.

Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo “Jaunais laiks” aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja “Jaunā laika” Saeimas frakciju, strādājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009.gadā no “Jaunā laika” saraksta, bet 2014.gadā – no “Vienotības” saraksta. Abas reizes Kariņš ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Kariņš ir apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētājs.

Ziņas avots: LETA.