Foto: Unplash.com

Vasara ir svētku laiks. Šajā gadalaikā visvairāk tiek atzīmēti tādi svētki kā kristības, kāzas, dzimšanas dienas svinības un citi nozīmīgi dzīves notikumi. Šajā nedēļā Rīta kafija sarunājas ar Svētā Gregora izglītības centra direktoru un mācītāju Raimondu Mežiņu, lai uzzinātu kristību nozīmi, noskaidrotu, kāds ceļš ejam līdz kristību dienai, kā arī to, kā izvēlēties īstos krustvecākus.

Kristības nekādā gadījumā nav modes lieta, kas jādara visiem. Jautājot, kas būtu jāsaprot ar vārdu “kristības” katram no mums, mācītājs teic, ka patiesībā vārds “kristības” ir dziļš jautājums, taču, ja jāatbild pāris vārdos, viņš saka: “Ja mēs domājam bibliskā kontekstā jeb no Bībeles viedokļa, tad – mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir glābējs, un kristīt ir tas brīdis, kurā cilvēks apliecina savu ticību Dievam, apliecina, ka tic un vēlas nokļūt debesīs. Tā ir grēku nomazgāšana un debesu valstības iegūšana.”

Svarīgākais “jā” cilvēka dzīvē

Mācītājs uzsver, ka debesīs nonāk cilvēki, kuri tic, savukārt kristības ir fakts, kas to apliecina: “Tas ir svarīgākais “jā” kristīgajā pasaulē, ko mēs pasakām. Svarīgāku “jā” dzīvē nav, mēs pasakām “jā” Dievam, un atbildes fakts ir, ka cilvēks tiek kristīts Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.”

Turpinot viņš saka: “Kristībās cilvēks saņem Svēto Garu, Dieva klātbūtni, un viņš kļūst par Dieva bērnu, viņš iegūst šo īpašo iespēju kļūt par vienu no Dieva tautas jeb izredzētās tautas, un cilvēks kļūst par Dieva mantinieku. Tās ir lielākās un svarīgākās dzīves lietas, tāpēc kristības tiem, kuri tic Dievam, ir svarīgākais notikums, un luterāņu baznīcā mēs kristām bērnus vecāku ticības pamatā. Mēs bērnus nododam ticībai Debesu valstībā žēlastībai.”

Krustvecāki – kā izvēlēties?

Vecākus mēs neizvēlamies, bet krustvecākus gan. Kā izvēlēties īstos?

Mācītājs Mežiņš teic, ka krustvecāku galvenā būtība ietver divas galvenās lietas – lūgt par krustbērnu un praktiskā gādība vajadzības gadījumā. Krustvecāki ir garīgie un praktiskie aizgādņi, ja kaut kas notiek ar vecākiem, un notiek daudzējādā ziņā, piemēram, vecāki vairs netic Dievam, tad krustvecākiem ir jāturpina vest bērnu pa ticības ceļu, tāpat arī praktiskā nozīmē – ja ar vecākiem kaut kas notiek, tad krustvecāki var būt tie cilvēki, kuri parūpēsies par bērnu.

Tāpat dzirdams, ka bieži vien krustvecākus izvēlas pēc “maciņa biezuma”. Mācītājs Mežiņš gan teic, ka ar naudas balvām, lielām dāvanām gan ir mazs sakars, lai gan nekur nav teikts, ka to nevarētu darīt.

Ņemot vērā krustvecāku galveno lomu un šo godu, vecāki nereti vēlas par sava bērna krustvecākiem ņemt savus tuvākos, bet ko darīt, ja, piemēram, māsa vai brālis ir vēl tīņa gados? Vai tik jauni krustvecāki arī var būt?

“Protams, ka nozīmes tam nav, taču svarīgi ir, lai šie cilvēki spēj apzināties šī goda nopietnību. Taču, kā zināms, reizēm viens otrs pusaudzis ir vairāk nobriedis nekā cilvēks zināmā vecumā, bet es tiešām vēlētos uzsvērt šo garīgo nozīmi – cilvēki, kuri pazīst Dievu, regulāri iet uz baznīcu, cilvēki, kuriem ir cieša saikne ar Dievu un baznīcu,” paskaidro mācītājs.

Kāds ceļš ejams līdz kristību dienai ?

Lai nokļūtu līdz kristību dienai, ja vecāki, piemēram, ir kristīti, bet nav iesvētīti, ejams vairāku mēnešu ceļš līdz kristību dienai, jo vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve.

Luterāņu baznīcā ir iesvētes mācība jeb katehēze. Tas ir process, kuram pieaugušie iziet cauri, lai iepazītos vairāk ar Dievu, – tas nepieciešams arī tādā gadījumā, ja viņi bērnībā ir kristīti, taču nav iesvētīti. Šīs iesvētes mācības mērķis ir caur prātu apzināt, kas ir Dievs, un šo mācību laikā tiek piedzīvots Dievs, Dieva klātbūtne. “Mēs to saucam par kristīgo gara līmeni, ko mēs sajūtam un reāli piedzīvojam. Šo mācību laikā tu saproti, vai teiksi Dievam “jā”, un tieši tāpēc šis posms ir jāiziet.”

Jautājot, cik ilgi šīs mācības noris, mācītājs teic, ka no trīs līdz sešiem mēnešiem, atkarībā no draudzes. “Manuprāt, ideālā variantā būtu, ja cilvēks iziet mācību un pēc tam gadu nāk uz dievkalpojumiem, jo tad paliek tie, kuri patiešām to grib un kuri saprot, ka viņi seko Dievam.”

Vai vēlmei kristīties ir vecuma ierobežojums?

Mācītājs atbild: “Protams, ka nē. Kristīti tiek gan nedēļu veci zīdainīši, gan cilvēki neilgi pirms aiziešanas mūžībā. Jebkurā vecumā – kristība apliecina ticību, un tā (ticība) var nākt jebkurā mirklī.”

Cik izmaksā kristības?

Mācītājs teic, ka tāda kristību samaksa parasti nav, arī iesvētes mācības, ko organizē baznīca, kas ir divas vai trīs reizes gadā, ir bezmaksas, jo tā ietilpst mācītāja pienākumos, un mācītājam algu savukārt dod draudze, kas viņu uztur. Draudzes locekļi regulāri veic ziedojumus, un tādā veidā tiek uzturēta draudze kopumā, baznīca un arī mācītājs, paskaidro mācītājs Mežiņš.

Savukārt, ja kristības notiek ārpus dievkalpojuma, ārpus ierastajām aktivitātēm, tad, protams, tas ir papildu laiks mācītājam, iespējams, ērģelniekam vai floristam, tad par samaksu draudze var vienoties, “bet tas ir ne tik daudz par kristībām, bet par to laiku, ko cilvēki velta kādā sestdienā”.

Kāda nozīme ir krustiņam?

Viena no kristību tradīcijām ir krustiņš, ko pēcāk var nēsāt kā kaklarotu, bet kur labāk to iegādāties, kā izvēlēties, kam tas ir jāpērk – krustvecākiem vai vecākiem?

Uzreiz jāsaka, ka krustiņš ir cilvēku izvēle pie kristībām, taču tas nav obligāts. Var izvēlēties jebkādu krustu kā krustu – kā simbolu, bet netiek pieņemti laimes pakavi, citas latvju zīmes u.tml. Tas var būt arī vienkāršs un necils, bet galvenais jau ir tā jēga, kāda tajā ielikta, un ticība. To iegādāties var gan vecāki, gan krustvecāki – tas nav noteikts. Tā ir vienošanās.

“Savukārt, ja runājam par krusta būtību, tad tā slēpjas tajā, ka Jēzus Kristus tika piesists pie krusta un pēc tam augšāmcēlies, un kristība ir zināms akts, kad tu nomirsti, tu uzticies Dievam,” galveno krusta idejas domu paskaidro  mācītājs.

Parasti pirms kristību notikuma mācītājs aicina krustiņu iedot un tas tiek ielikts kristību ūdenī, ar kuru tiek lūgta Dieva svētība un pēc tam ar to pašu kristīgo ūdeni cilvēks tiek svētīts jeb kristīts. Tad šis krusts atgādina, ka Jēzus Kristus arī par tevi ir miris un augšāmcēlies. Tā ideja, ka, ja cilvēks nēsā šo krustiņu, viņš aplaista savu ticību caur šo simbolu, un viņš tic, ka Jēzus Kristus ir par viņu cietis, miris un augšāmcēlies – šādus vārdus mācītājs Mežiņš teic kristībās.

Ar ko sākt, ja radusies vēlme kristīt bērnu vai kristīties pašam?

Ja cilvēki ar kādu konkrētu draudzi ir bijuši saistīti, tad nereti cilvēki izvēlas to pašu draudzi, bet, ja nav iepriekš bijuši saistīti, tad cilvēki apzina draudzes savas dzīvesvietas tuvumā, luterāņu draudzes Latvijā ir daudz. Mācītājs iesaka sazināties ar vietējo mācītāju, noteikti arī globālajā tīmeklī kontaktus var atrast. Ja cilvēks nav iesvētīts, tad jānoskaidro, kad sākas iesvētes mācība. Parasti tā sākas ap oktobra mēnesi, bet otrā ap februāra, marta mēnesi. Ja svētki – kristības, laulības – plānotas vasarā, tad noteikti būtu jāizvēlas iesvētes mācības jau oktobrī, lai nesteidzīgi varētu šo posmu izdzīvot.

Pandēmijas laikā iezīmējas arī tendence šīs mācības iet attālināti, kas nozīmē, ka ir iespēja pievienoties no jebkuras vietas iesvētes mācībām.