Foto: Pixabay

Aizvadītā mēnesī Starptautiskā astronomu Savienība apstiprinājusi 2009.gadā Baldones Astrofizikas observatorijā atklāto asteroīdu, kas nosaukts par godu Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieku grupas vadītājam, ukraiņu zinātniekam Jurijam Artjuham.

Asteroīds (598895) Artjuhs = 2009 HW19 tika atklāts 2009.gada 16.aprīļa naktī Baldones astrofizikas observatorijā.  Asteroīda novērojumus veicis Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošais pētnieks DrPh. Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus Viļņas Universitātes teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks, ilgstošais Baldones Astrofizikas observatorijas sadarbības partneris DrPh. Kazimieras Černis.

Atklātā asteroīda uzkrāto pozīciju mērījumu apjoms un precizitāte ir pietiekama, lai šo vienu kilometru lielo Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas mazo objektu numurētu un pēc atklājēja priekšlikuma tam dotu vārdu,kuru šī gada jūlijā apstiprināja Starptautiskās astronomu Savienības (SASExecutive Committee WG Small Bodies Nomenclature) komiteja.

Nosaukuma apraksts publicēts SAS izdevumā WG Small Bodies Nomenclature biļetena 3. sējuma 11. numurā  2023. gada 24. jūlijā.

“Viens no svarīgiem elementiem astronomiskajos novērojumos ir laiks. Ļoti vienkāršs mērījums, ja runa par minūtēm, sekundēm vai to daļām. Taču, ja vajadzīgā precizitāte ir nano vai piko sekundes, tā pārvēršas jau par pamatīgu problēmu. Te vairs neder mums tik ierastie laika mērītāji,” skaidro Eglītis.

Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieku grupa  Artjuha vadībā ir darbojusies ātru signālu apstrādes sistēmu izstrādē un ieviešanā jau no 1970. gada. Risinot augstas precizitātes laika skaitīšanas problēmas,

1990. gadā tika izstrādāts pirmais notikumu taimeris – ierīce, kas nodrošināja ienākošo notikumu epohu reģistrāciju un bija pilnīgi jauns tehnoloģisks risinājums laika intervāla mērīšanai.

Šāds notikumu taimeris (Event Timer) bija nepieciešams satelītu lāzerlokāciju (SLR) stacijām. Uz Digitālās signālu apstrādes balstītā pieeja, kas izstrādāta Jurija Artjuha vadībā, nodrošina ne tikai izcilus Event Timer (ET) veiktspējas parametrus, bet arī ļauj samazināt aparatūras izmaksas, jo spēj aizstāt vairākus elektroniskos blokus.

“Pievilcīgā cenas un veiktspējas attiecība padarīja šos instrumentu konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem instrumentiem, kas ir līdzīgi pēc funkcionalitātes un kvalitātes,” norāda Eglītis.

Pēdējais un vismodernākais A033-ET modelis zemes lietojumiem nodrošina submilimetru precizitāti, savukārt kosmosā milimetru precizitāti attālumu mērījumos līdz vairākiem tūkstošiem kilometru un mērījumu biežumu līdz pat 20 miljoniem notikumu sekundē. ET ļauj veikt notikumu virknes mērījumus ar precizitāti līdz pikosekundei.

Jaunākās paaudzes ET izstrādne pašlaik tiek testēta LU Astronomijas institūta satelītu lāzerstacijā Rīga kas izvietota LU Botāniskajā dārzā Kandavas ielā 2.

Eiropas Kosmosa Aģentūra atzinīgi novērtējusi ET un ierosinājusi to pielietot vairākās kosmosa misijās. Šobrīd ir plānots uzstādīt ET mērierīci uz kosmosa kuģa Hera, kurš dosies  misijā uz dubult-astroīda sistēmu Dimorphos.

Kosmosa kuģa palaišana plānota 2024. gada oktobrī un asteroīdu sistēmu tam plānots sasniegt 2026. gada decembrī.

Lasiet arī: Zināms, cik izmaksājusi seriāla Pūķa nams filmēšana