Vai atceries, ka esi kādreiz izmantojis kādu necenzētu vārdu vien tādēļ, ka kāds no taviem draugiem tā izdarījis? Uzmini nu, izrādās, šis cilvēks var būt daudz labāks draugs, nekā tie, kuri savā leksikā neizmanto necenzētus vārdus jeb nelamājas. Ja netici mums, tad tici zinātnei…

Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, kas veikti Māstrihtas Universitātē Nīderlandē, Honkongas Zinātnes un Tehnoloģiju Universitātē, kā arī Stenfordas un Kembridžas Universitātēs, atklāts, ka cilvēkiem, kas ikdienā biežāk lamājas, mēdz būt zemāks maldināšanas līmenis un augstāka integritāte kā personīgajā, tā arī sabiedriskajā līmenī.

Pētījumi apliecina, ka šie cilvēki, kuriem ir tieksme izmantot necenzētus vārdus, šādā veidā “nolaiž tvaiku”, līdz ar to ir mazāka iespējamība, ka viņi sabruks zem spiediena vai stresa situācijās nodarīs sliktu apkārtējiem vai sev. Viņi lamājas, lai atbrīvotu savas emocijas, līdz ar to šie cilvēki ir godīgāki un uzticamāki, nekā tie, kas savas emocijas patur sevī. Tā kā lamāšanās ir godīga emociju izpausme, var uzskatīt, ka šie cilvēki būs godīgi, līdz ar to arī labāki draugi.

Tātad tas, ko vairums sabiedrības uzskata par nepiedienīgu, patiesībā mums palīdz, jo mazina stresu un padara mūs godīgus. Tādēļ visiem, kuriem tas nepatīk, ziepes, ar kurām izmazgāt muti, vajadzēs nolikt malā. Pētījumi pierādījuši, ka lamāšanās mazina arī sāpes.  Nu re!

Tomēr paturi prātā, ka necenzētu vārdu attiecināšana uz citiem cilvēkiem, var tos sāpināt un aizskart to jūtas, un atceries, ka lamāšanās nav atļauta vien tādēļ, ka to atļauj zinātne. Šie zinātnes fakti vairāk attiecināmi uz tiem, kuru vārdu krājums ir īpaši bagāts un kuri zina, kurās situācijās lamāšanās ir pieļaujama, nevis vienkārši tādēļ, ka tā gribas! Šādi cilvēki šādus vārdus izmanto biežāk, nekā vairums.