Dzīvība uz Zemes pastāv, pateicoties tikai trauslam un patiesi neticamam balansam. Mūsu atmosfēra, Saules tuvums un neskaitāmās citas sakritības ļauj ne tikai dzīvot un augt dažādām būtnēm, bet arī zelt. Tomēr visas labās lietas reiz beidzas.

Lai gan dzīve uz Zemes var pastāvēt vēl miljardiem gadu (Hokingsa pēdējais pareģojums Zemei gan nedeva vairāk par 1000 gadiem), skatoties uz to, kas notiek uz mūsu planētas, pasaules gals var notikt burtiski jebkurā brīdī.

Šajā rakstā būs iespējams iepazīties ar vairākām zinātnieku teorijām, kuras paredz vairāka veida pasaules gala scenārijus.

1. Karstā Zemes kodola iespējamā atdzišana

Zemi ieskauj aizsargs – magnētiskais vairogs, ko sauc par magnetosfēru. Šis vairogs ir izveidojies, pateicoties Zemes rotācijai. Magnētiskais lauks rada strāvu, kas tiek ģenerēts zemeslodes kodola šķidrajā materiālā. Bet, ja šis kodols atdziest, tad pazūd magnetosfēra – mūsu aizsardzība pret Saules vēju, kas pakāpeniski kliedētu Zemes atmosfēru visā kosmosā.

2. Saule var sākt mirt

Saules un Zemes savstarpējā distance, iespējams, ir viens no svarīgākajiem visu dzīvo būtņu saglabāšanas kritērijiem. Taču Saule – tā ir zvaigzne. Un visas zvaigznes mirst.

Zinātnieki uzskata, ka Saule jau ir nodzīvojusi pusi mūža. Kad viss ūdeņradis Saules iekšpusē pārvēršas par hēliju, sākas kosmiskās nāves process organismā. Tieši pēc aktīvām reakcijām, kas notiek uz Saules, Zemi vai nu pievilks Saulei, kas veicinās Zemes sadegšanu, vai arī Saules paplašināšanās liks Zemei iziet no orbītas un klejot pa kosmosu, kas bez Saules gaismas planētai liktu sasalt.

3. Zeme var noiet no savas orbītas

Par iemeslu varētu kļūt planēta – ieceļotāja, kas “drifto” orbītā. Ja šāda planēta “klīst” mūsu Saules sistēmā un tuvojas zemei, tad tas var traucēt Zemes orbītai. Maiņa orbītā var izraisīt to, ka apstākļi uz mūsu planētas kļūst ekstremāli vai pat nāvējoši. Izvirzoties no savas orbītas, Zeme var saskarties ar citām Saules sistēmas planētām, piemēram, Venēru vai Merkuru.

4. Sadursme ar citu planētu

Planēta – ceļotāja Zemi var ne vien novirzīt no orbītas, bet arī saskarties ar to. Pirms apmēram 4,5 miljardiem gadu maza planēta ieskrēja lielākā planētā, kā rezultātā arī izveidojās Zeme un Mēness. Jauna sadursme var izraisīt Zemes izkušanu. Jaunizveidotā planēta laika gaitā atdzistu, bet, vai tā paliktu dzīvošanai derīga, nav zināms.

5. Asteroīdi var “uzlaist gaisā” mūsu planētu

Šiem kosmosa gabaliem ir ļoti destruktīvs spēks. Saskaņā ar vienu teoriju, tieši asteroīdi bija dinozauru izmiršanas iemesls. Bet, lai iznīcinātu visu planētu, ir nepieciešams reāls asteroīdu lietus.

Zemes vēsturē jau bija periods, kad asteroīdu krišana ir tik intensīva, ka okeāni bija verdoši cauru gadu. Tad izdzīvot varēja tikai siltuma tolerantie vienšūnu mikrobi. Šāda temperatūra pavisam noteikti nav domāta augstākām dzīvības šūnām.

6. Zemi var absorbēt melnais caurums

Mēs zinām par melnajiem caurumiem tikai pavisam nedaudz, taču mēs zinām, ka tie ir tik blīvi, ka nekāda gaisma tiem nevar tikt cauri. Zinātnieki uzskata, ka tikai vienā Piena ceļa galaktikā pastāv jau desmit miljoni melno caurumu. Gluži kā zvaigznes, tie rotē lēnām un var kustēties pa visu kosmosu. Līdz ar to viens no šiem melnajiem caurumiem var nokļūt mūsu planētas orbītā un paraut to līdzi nebūtībā – kopā ar visiem mums.

7. Zemes atmosfēra var tikt iznīcināta gammas staru uzliesmojumu dēļ

Šie uzliesmojumi notiek zvaigžņu eksplozijas gadījumā, kad tās mirst. Tās atbrīvo tādu enerģijas daudzumu, ar ko pietiktu, lai iznīcinātu Zemes ozona slāni.

8. Visums pēc “lielā sprādziena” sasprāgst gabalos

Saskaņā ar šo teoriju, spēks, sasaucoties ar tumšo enerģiju, grūsta visuma daļiņas prom vienu no otras aizvien ātrāk. Ja paātrinājums turpinās, spēks, kas pastāv 22 miljonus gadu un saglabā atomus to ierastajās vietās, pazūd, un viss materiāls sāk izšķīst.

Tomēr, ja “lielais sprādziens” ir neizbēgams, neviens nezina, kādas sekas tas sev līdzi atnesīs.