Foto: Pexels/Kitsune99

Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 872 000 iedzīvotāju – par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990. gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju – vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Dzimušo skaits turpina samazināties

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni – par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022. gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021. gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Pērn nomira 28 031 cilvēks – par 2 700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstību 2021. gadā – 34 600 – par 19,0% mazāk. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos gados ir nedaudz samazinājies (no 17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz 13,5 tūkstošiem pērn).

Otro gadu pēc kārtas iebraucēju vairāk nekā aizbraucēju

2023. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 2 415 cilvēkiem, starp kuriem 2 051 ir Ukrainas kara bēglis. Iebraucēju skaits valstī saruka uz pusi – 18,7 tūkstoši (t.sk. 4 353 Ukrainas kara bēgļi) – salīdzinājumā ar rekordaugsto skaitu 2022. gadā – 38,7 tūkst., kad pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 23,5 tūkstoši kara bēgļu. Aizbraucēju skaits no Latvijas arī samazinājās, un 2023. gadā tie bija 16,3 tūkstoši (t.sk. 2 302 bēgļi) jeb par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Eiropas Savienības Latvijā iebrauca 3,9 tūkstoši jeb 21,0% no visiem iebraucējiem. No Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 5,1 tūkst. jeb 27,4% (par 79,7% mazāk nekā 2022. gadā), no tiem 4,7 tūkstoši bija no Ukrainas. No Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm – 3,7 tūkst. jeb 19,6% (par 11,6% mazāk nekā 2022. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 1,7 tūkst. jeb 9,1% no kopējā iebraucēju skaita. No Apvienotās Karalistes ieradās 2,7 tūkst. jeb 14,6%. No citām valstīm ieradās 3,3 tūkst. jeb 17,4%.

2023. gadā 8,2 tūkst. jeb 43,7% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2022. gadu remigrantu skaits ir samazinājies – par 1,1 tūkst., bet īpatsvars no kopējā imigrantu skaita pieaudzis par 19,7 procentpunktiem.

No 16,3 tūkstošiem aizbraucēju uz Eiropas Savienības valstīm 2023. gadā devās 9,6 tūkst. jeb 59,0%, kas bija par 17,0% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājusies emigrācija arī uz atsevišķām valstīm – uz Vāciju emigrēja 2,3 tūkst. (2022. gadā – 2,9 tūkst.),uz Apvienoto Karalisti 2,2 tūkst. (2022. gadā – 2,6 tūkst.). Savukārt 2023. gadā nedaudz palielinājās emigrantu skaits uz NVS valstīm – par 34 cilvēkiem jeb 11,6%.

Turpinās sabiedrības novecošanās

Arvien straujāk sarūkot dzimstībai, 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās par 7 661, un viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 15,6%. Par 8 004 mazāks kļuva arī iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadiem, un viņu īpatsvars bija 61,6%. Savukārt senioru skaits vecumā no 64 gadiem pieauga par 4 539, sasniedzot 22,8% no iedzīvotāju skaita. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,1 gadi. Reģionos tas ir robežās no 42,3 gadiem Rīgā līdz 45,5 gadiem Latgalē.

Ukraiņu skaits pieaudzis

2023. gadā samazinājās Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,3%, poļi – par 1,9%, krievi – par 1,8%, bet ukraiņu skaits pieauga – par 5,2%.

Latviešu skaits samazinājās par 0,4%, bet īpatsvars 2024. gada sākumā pieauga līdz 62,6% (2023. gada sākumā – 62,4%) no visiem iedzīvotājiem.

No visiem valsts iedzīvotājiem 87,3% ir dzimuši Latvijā un 12,7% – ārvalstīs. 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,2% – Krievijā, 2,8% – Ukrainā, 1,9% – Baltkrievijā.

94,7% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 7 278 jeb 2,0% bērnu dzimuši Ukrainā, 1,3% – Apvienotajā Karalistē, 0,3% – Īrijā un Krievijā.

Pēc valstiskās piederības 86,2 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,1%), 9,0% Latvijas nepilsoņi (attiecīgi – 9,3%), 1,9% – Krievijas pilsoņi (2,0%), 2,8% – citu valstu pilsoņi (no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi). 50,6% visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,2% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 76,6% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. No visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 46,8%, un tikai 38,2% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Gandrīz puse vīriešu precējušies

2024. gada sākumā 49,0% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,3% vīriešu un 24,8% sieviešu bija neprecēti, bet 3,3% vīriešu un 15,7% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 68,7% vīriešu un 62,8% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Jūrmalā un astoņos novados iedzīvotāju skaita pieaugums

Pērn valstī dzīvoja 1 milj. 307 tūkst. jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 565 tūkst. jeb 30,2% lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvo gandrīz puse (45,9%) valsts iedzīvotāju.

2023. gadā iedzīvotāju skaits saruka visos reģionos – visvairāk Latgalē – par 1,6% jeb gandrīz 4 tūkst., Vidzemē – par 0,9% jeb 2,6 tūkst., Kurzemē – par 0,9% jeb 2,4 tūkst., Zemgalē – par 0,9% jeb 2 tūkst. un vismazāk Rīgas reģionā – par 107 cilvēkiem.

Rīgā dzīvo 605 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,3% no pilsētu iedzīvotājiem.

Starp valstspilsētām pērn iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Jūrmalā – par 1,9% jeb 996 cilvēkiem. Pārējās valstspilsētās tas saruka: Daugavpilī – par 1,3% jeb 1 tūkstoti, Jēkabpilī – par 1,3% (286), Ventspilī – par 1,0% (314), Rēzeknē – par 0,9% (247), Valmierā – par 0,9% (209), Rīgā – par 0,7% jeb 4,2 tūkst., Liepājā – par 0,6% (408), Ogrē – par 0,5% (117) un Jelgavā – par 0,2% (135). Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija piecās valstspilsētās – Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Liepājā.

2023. gadā iedzīvotāju skaits pieauga septiņos Rīgas reģiona novados – Mārupes, Ropažu, Ādažu, Salaspils, Siguldas, Ķekavas, Olaines, un vienā Vidzemes reģiona novadā – Saulkrastu. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā par 2,7% jeb 959 cilvēkiem.Visos šajos novados bija pozitīva migrācijas starpība, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ādažu novados. Pozitīva migrācijas starpība vēl bija arī Talsu, Ogres un Valkas novadā.

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres – 57,7 tūkst. un Valmieras – 50,3 tūkst. novadi. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā (43,6 tūkst.) un Cēsu un Bauskas novadā (katrā 40,9 tūkst.). Vismazākie pēc iedzīvotāju skaita – Varakļānu novads ar 2,9 tūkst. iedzīvotāju un Valkas novads ar 7,5 tūkst. iedzīvotāju.

Lielākais bērnu īpatsvars Rīgas reģionā

Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars bija Rīgas reģionā – 16,2% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bet to skaits 2023. gadā samazinājās par 2,4% jeb 3,4 tūkstošiem.Vidzemē un Kurzemē bērnu īpatsvars bija 15,7% no visiem iedzīvotājiem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,3%, kur to skaits arī visairāk saruka – par 3,7% jeb 1 236 bērniem.Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,8% Jelgavā līdz 14,2% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 25,9% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 10,6% un 11,4%.

Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15–63 gadi) svārstās no 60,7% Kurzemes līdz 62,2% Rīgas reģionā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Rīgas reģionā – par 1,1 tūkst., bet visvairāk samazinājās Latgalē – par 3,5 tūkst. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,2% Rīgā līdz 59,4% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā ir Valkas novadā (57,0%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (64,3%).

Visos reģionos, izņemot Rīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju ir virs 64 gadiem (visvairāk Latgalē – 25,4%, vismazāk Rīgā – 21,6%). Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars ir Daugavpilī un Ventspilī (25,8% katrā), bet vismazākais – Jelgavā (21,3%). Visvairāk senioru ir Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi – 28,3% un 28,0% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 11,3%.

Arī kaimiņvalstīs vairāk cilvēku ieradās nekā devās prom

Gan Igaunijā, gan Lietuvā pērn joprojām pieauga iedzīvotāju skaits gan Ukrainas kara bēgļu, gan arī no citām valstīm iebraukušo dēļ. Igaunijā 2024. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,375 milj. un valstī iebrauca 26 399 personas, bet emigrēja 12 543 personas. 2023. gadā arī Igaunijā novērots rekordzems dzimušo skaits – nedaudz mazāk nekā 11 tūkstoši jaundzimušo.

Savukārt Lietuvā 2024. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,886 milj. , kas ir par 29 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Iebraucēju skaits valstī pārsniedza aizbraucēju skaitu par 44,9 tūkstošiem. Jaundzimušo skaits Lietuvā 2023. gadā bija 20,6 tūkstoši – par 1,4 tūkstošiem jeb 6,5 % mazāks nekā 2022. gadā.

Lasiet arī:  Austrumu slimnīcā nonācis pirmais pacients pēc odzes koduma