Autors: BNN

Saslimstības rādītāji šobrīd ir daudz augstāki nekā pavasarī, taču valdība par ārkārtas situācijas izsludināšanu runā kā par galējo variantu. Kāpēc tā? Kas mainījies? Skaidro Veselības ministrija.

“Pavasarī, sākoties COVID-19 pandēmijai, ne sabiedrība, ne pati veselības aprūpes sistēma nebija pilnībā gatava. Līdz ar to bija nepieciešami stingrāki ierobežojumi. Šobrīd pieeja ir mainīta, dažādās jomās izstrādātas vadlīnijas, atbilstoši normatīvie akti,” iesāk ministrijā.

VM norāda, ka nozīmīgi ir arī tas, ka sabiedrība ir daudz informētāka par pasākumiem, kas jāievēro ikdienā, piemēram, 2 metru distance, regulāra roku mazgāšana, masku lietošana u.c.

“Arī veselības aprūpes sistēma ir krietni gatavāka.”

Tādēļ, kā skaidro VM, šobrīd ir iespējami maigāki ierobežojumi, tostarp, skolās norit klātienes mācību process.

Ministrija arī norāda, ka, pieaugot saslimstībai Latvijā, tiek rūpīgi analizēti dati, kas ļauj atsevišķus ierobežojumus ieviest uz laiku konkrētās pilsētās (kā tas šobrīd ir Kuldīgā un Daugavpilī), nevis visā valstī kopumā.

Veselības ministrija kopā ar epidemiologiem rūpīgi analīzē situāciju – šobrīd vīrusa izplatība Latvijā ir kontrolēta, pauž ministrijā.

“Tas nozīmē, ka ir zināms, kur cilvēki ir inficējušies.” Uz jautājumu, kādi būtu nosacījumi tam, lai Latvijā izsludinātu ārkārtas situāciju, ministrija atbild: “Brīdī, kad, izvērtējot riskus, nonāksim pie secinājuma, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt esošajās prasībās, iniciēsim šīs izmaiņas valdībā.”

Ministrijā arī atgādina, ka “šis ir brīdis, kad īpaši svarīgi ir atcerēties par piesardzības pasākumiem, lai saslimstība ar COVID-19 strauji nepieaugtu.” VM aicina darba devējus iespēju robežās atgriezties pie attālinātā darba. Tāpat darbavietās jādomā par citiem piesardzības pasākumiem, piemēram, darbiniekiem lieki nepulcēties koplietošanas telpās, darba sanāksmes organizēt attālināti utt.

Ar pilnu raksta materiālu var iepazīties ŠEIT.

Foto: Unplash.com