Publicitātes foto

Modes nama “Chanel” nosaukums pēdējās desmitgadēs asociējas ne tikai ar tā radītāju Koko Šaneli (1883–1971), bet arī ar tā ilggadējo radošo direktoru Karlu Lāgerfeldu (1933–2019), kurš pārņēma vadību 1983. gadā, kad zīmols piedzīvoja lejupslīdi, un padarīja to par plaukstošu, miljardus vērtu uzņēmumu.

Tomēr Lāgerfelds bija kas vairāk nekā vienkārši “Chanel” nama vadītājs – arī viņa vizuālais tēls un asā mēle daudziem lika runāt un rakstīt par izcilo modes meistaru. Jaunās tūkstošgades sākumā dizainers piedzīvoja dramatiskas pārvērtības un 13 mēnešos  atbrīvojās no 42 kilogramiem. Viņš stāstīja, ka kādu dienu pamodies un vairs nav bijis apmierināts ar savu fizisko izskatu, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Slaidumu, kā zināms, viņš saglabāja līdz pat nāvei, un tas, savienojumā ar zirgasti, tumšu uzvalku un lielām saulesbrillēm, kļuva par viņa vizītkarti. Viņš arī atļāvās publiski kritizēt tos, kuriem, viņaprāt, bija liekais svars.

Mūža nogalē viņš arī nekautrējās teikt, ka vēlētos apprecēt savu mīluli Šupeti, ja vien tas būtu atļauts. Birmas šķirnes kaķeni Karls paturēja sev pēc tam, kad tuvs draugs palūdza dzīvnieku dažas dienas pieskatīt. Lieki piebilst, ka kaķene tika lutināta un joprojām dzīvo greznu dzīvi ar personīgo auklīti un citu apkalpojošo personālu.

Nav brīnums, ka arī pēc Lāgerfelda nāves viņa personība turpina fascinēt gan rakstniekus, gan filmu un seriālu veidotājus. Piemēram, Karlu gatavojās attēlot “Oskara” balvas laureāts Džareds Leto, kurš pat bija saņēmis Karla svētību, tomēr šis projekts pagaidām ir iepauzēts.

Toties uz ekrāniem jau pavisam drīz nonāks seriāls “Becoming Karl Lagerfeld”. Tā būs dižpārdokļa “Kaiser Karl” (“Ķeizars Karls”) ekranizācija un ļaus skatītājiem paviesoties 1972. gada Parīzē. Lāgerfeldam tolaik bija 38 gadi, un viņš bija plašākai sabiedrībai nezināms dizainers. Pēc tam, kad viņš iemīlējās izskatīgajā Žakā Debašerā (1951–1989), Lāgerfelds uzdrošinājās stāties pretī savam niknākajam sāncensim – Īvam Senlorānam (1936–2008), kuru savukārt atbalstīja viņa dzīvesbiedrs, uzņēmējs Pjērs Beržē (1930–2017).

Kļūstot par Karlu Lāgerfeldu

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka topošais dizainers dzimis 1935. gadā, tiesa, dažos informācijas avotos tika minēts arī 1938. gads. Vēlāk tapa zināma patiesība, proti, Karls Oto Lāgerfelds bija dzimis 1933. gada 10. septembrī Hamburgā, Vācijā. Lāgerfelda ģimene bija turīga, vēl pirms skolas gaitu sākšanas mazais Karls apguva angļu un franču valodu. Viņa aizraušanās ar franču kultūru kopumā sākās jau bērnībā.

1953. gadā viņš kopā ar māti pārcēlās uz Parīzi, kur sāka studēt Augstās modes sindikātā. Tur viņš sadraudzējās ar vēl vienu modes leģendu – Īvu Senlorānu, kurš vēlāk kļuva par viņa sāncensi. Jāpiebilst, ka abi piedalījās Starptautiskās vilnas tekstilizstrādājumu organizācijas rīkotajā konkursā. Lāgerfelds tajā uzvarēja ar oriģinālu mēteļa dizainu, bet Senlorāns palika vien trešajā vietā.

Karla talantu augstu novērtēja slavenais kuturjē Pjērs Balmēns un uzaicināja jauno talantu uz praksi savā modes namā. Tur Lāgerfelds pavadīja nākamos četrus gadus. Pēc tam viņš ieņēma modes zīmola “Jean Patou” radošā direktora amatu. Jāatzīmē, ka viņš tolaik sevi sauca par Rolandu Karlu.

Divdesmitā gadsimta sešdesmitie gadi bija nozīmīgi modes pasaulei un, protams, arī Karlam. Viņš sāka sadarbību ar tādiem zīmoliem kā “Chloe”, “Krizia”, “Charles Jourdan”. Paralēli viņš pievienojās arī modes namam “Fendi”, ar kuru strādāja līdz pat savai nāvei un kuram radīja slaveno logotipu ar diviem F burtiem.

Lai gan Lāgerfelds vienlaikus strādāja ar pieciem dažādiem zīmoliem, viņa pieeja katram bija atšķirīga, tāpēc arī kolekcijas bija pilnīgi dažādas. Viņš ļoti prasmīgi apvienoja greznību ar praktiskumu. Viņš arī bija pirmais, kurš savās kolekcijās izmantoja kažokādas. Līdz Karlam neviens cits augstās modes dizainers neuzdrošinājās izvēlēties šo materiālu.

“Chanel” kā personīgais izaicinājums

1983. gadā, pēc 18 gadu darba, Karls Lāgerfelds pameta “Chloe” un kļuva par modes nama “Chanel” radošo direktoru. Tiesa, tolaik zīmols nebija veiksmīgs un plaukstošs, kādu to pazīstam šodien – gluži pretēji –, bet Karls to uztvēra kā personisku izaicinājumu.

Modes cienītāji ar sajūsmu sagaidīja viņa pirmo kolekciju kā “Chanel” dizaineram. Tajā bija tvīda žaketes, ādas šorti un minisvārki, divu toņu kurpes un “Chanel 2.55” somas – visas šīs lietas drīz vien kļuva par klasiku, lielā mēra pateicoties Karla mārketinga talantam.

Lai arī “Chanel” darba netrūka, darbaholiķis Karls 1984. gadā izveidoja arī pats savu personīgo zīmolu – “Karl Lagerfeld”. Sākumā uzņēmums piedāvāja tikai vīriešu apģērbu, bet 1990. gados dizainers izstrādāja arī sieviešu līniju “Lagerfeld Gallery”. 2005. gadā Lāgerfelds pārdeva zīmolu “Tommy Hilfiger”, vienlaikus saglabājot radošā direktora amatu un pilnīgu kontroli pār dizainiem.

Savā karjerā talantīgais dizainers ir arī palīdzējis pasaulei atklāt ne vienu vien topošo topmodeli. Viņa mūzas un zīmola sejas dažādos laikos bija Keita Mosa, Klaudija Šīfere un Kara Delavinja. Arī aktrises Vanesa Paradī, Bleika Laivlija un Kristena Stjuarte baudīja viņa mūzas statusu. Dizainers arī radīja smaržas un pats fotografēja “Chanel” reklāmas kampaņas.

Mūža mīlestība

Karlam patika stāstīt par sevi, tostarp arī izdomātus faktus. Piemēram, karjeras sākumā viņš teica, ka esot no Zviedrijas, nevis no Vācijas. Taču savu privāto dzīvi viņš mācēja paturēt noslēpumā. Lāgerfelds nekad nebija precējies un viņam nebija bērnu.

Ir zināms, ka no 1970. gadu sākuma līdz 1980. gadu beigām viņam bija 18 gadus ilgas attiecības ar franču aristokrātu Žaku Debašeru. Tiesa gan, Lāgerfelds teica, ka attiecības nekad nav bijušas seksuālas un bija balstītas “absolūtā mīlestībā”.

Žaks bija ekstravagants vīrietis, kurš ģērbās kā 1930. gadu kinozvaigznes un glabāja savas zīda kaklasaites lādē, kas reiz piederēja Marijai Antuanetei, bet kokaīnu – apzeltītā “Cartier” kastītē. Ar Karlu viņš iepazinās naktsklubā un norunāja līdz pieciem no rīta. Karlam bija 38, bet Žakam – 20 gadi.

“Viņš bija tas, kurš mani uzjautrināja vairāk nekā jebkurš cits,” vēlāk sacīja Lāgerfelds. “Viņš bija arī neiespējams, viņš bija nicināms – viņš bija ideāls.”

Žakam bija 38 gadi, kad viņš 1989. gadā nomira no AIDS. Savu īso mūžu viņš nodzīvoja spilgti – viņš rīkoja skaļākās ballītes, draudzējās ar slavenībām un bija attiecībās ar abu dzimumu pārstāvjiem. Žaks reiz pat pavedināja Karla sāncensi Īvu Senlorānu, izraisot vienu no lielākajiem skandāliem augstās modes vēsturē.

Lasiet arī: Karstasinīga, netradicionāla, dīvaina – kāda mamma esi tu

Lasiet arī:  No sešiem rītā līdz diviem dienā – Grevcova sākusi veikt sabiedriskos darbus