Foto: Ekrānšāviņš

Notikumi Gruzijā ir skatāmi vienīgi kontekstā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā un Kremļa inspirētajām aktivitātēm Moldovā – eiropeiski noskaņoto gruzīnu skaidri paustā griba izrauties no Krievijas ietekmes sfēras iet roku rokā ar Ukrainas varonīgo cīņu pret agresiju un Moldovas centieniem īstenot reformas, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.

Viņasprāt, Eiropā ilgtermiņa drošība nebūs iespējama, kamēr eksistēs šādas “pelēkās zonas”.

Kā zināms, tūkstošiem protestētāju izgāja Tbilisi ielās, lai izrādītu dusmas par parlamenta virzīto likumprojektu, kas tiek dēvēts par Krievijas likumdošanai līdzīgu. Likumprojekts paredzēja, ka jebkurai organizācijai, kas saņem vairāk nekā 20% sava finansējuma no ārvalstīm, būtu jāreģistrējas «ārvalstu aģentu» reģistrā. Pretējā gadījumā organizācija tiktu sodīta.

BREAKING:

Thousands of pro-EU protesters are back in front of the Georgian parliament in Tbilisi.

They are now playing the Ukrainian anthem.

🇬🇪🇺🇦 pic.twitter.com/udP9uH0pjG

— Visegrád 24 (@visegrad24) March 9, 2023

#Tbilisi right now.
Russian warship, go fuck yourself!#TbilisiProtests #NoToRussianLaw pic.twitter.com/etwAPOmd1B

— Mariam Geguchadze (@mariamgegu) March 9, 2023

Today, people gatherer once more near the parliament building in Tbilisi, Georgia.

Georgian Internal Affairs Ministry reported they released everyone detained during the protests.

The “foreign agents” law was taken off the parliament’s agenda. pic.twitter.com/optnU7pGa0

— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 9, 2023

Tbilisi pic.twitter.com/vmfA4WKIno

— Nepareizais (@realNepareizais) March 9, 2023

“Likums par “ārvalstu aģentiem” ir norakstīts no Kremļa rokasgrāmatas. Cauri Gruzijas parlamentam to stumj “Gruzijas sapņa” deputāti, taču tas nav gruzīnu jaunatnes, vidusšķiras un intelektuāļu sapnis. Viņi savu nākotni redz Eiropas Savienībā un demokrātiskā Gruzijā. Viņi ir gatavi cīnīties un nepieļaut, ka prokrieviskais oligarhs [Bidzina] Ivanišvilī īsteno viņu valstī Kremļa plānu ar šo likumu pārvilkt svītru Gruzijas Eiropas izvēlei,” Gruzijā notiekošo komentē Kalniete, kura EP pārstāv Tautas partijas grupu.

Eiropas Tautas partijas grupa Eiropas Parlamentā norāda, ka tā Gruzijas sabiedrības daļa, kas vēlas valsts nākotni Eiropā, savu viedokli ir paudusi skaļi un pārliecinoši, panākot, ka vara atkāpjas no mēģinājuma ieviest likumu par ārvalstu aģentiem. Eiropas Tautas partijas grupa aicina Gruzijas politiķus turpināt ieklausīties tautas gribā un neapdraudēt valsts nākotni drošā un demokrātiskā Eiropā.

Pēc Eiropas Tautas partijas grupas iniciatīvas jautājumu par ārvalstu aģentu likumu Gruzijā un izaicinājumus, ar ko saskaras Moldova, jaunnedēļ Eiropas Parlaments apspriedīs plenārsesijā Strasbūrā.

Jāpiebilst, ka pēc tam, kad valstī izcēlušies plaši protesti, Gruzijas valdošā partija paziņojusi, ka nevirzīs tālāk pretrunīgi vērtēto likumprojektu par «ārvalstu aģentiem», raksta britu raidorganizācija BBC.

Gruzijas valdošā partija paziņojusi, ka bez papildus nosacījumiem atsauks likumprojektu. Partija sevi raksturo kā atbildīgu par visām sabiedrības daļām un likumprojekta atsaukšana tiekot veikta, lai izvairītos no sabiedrības šķelšanas.

Gruzija pieteikusies Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusam un vēlas arī pievienoties NATO. ES amatpersonas nosodījušas likumprojektu kā nesavienojamu ar bloka vērtībām. ES delegācija Gruzijā paziņojumā norādījusi, ka atteikšanās no likumprojekta virzīšanas apstiprināšanai bija ļoti gaidīts lēmums, un iedrošināja Gruzijas valdību turpināt Eiropas virzienā vērstas reformas.

Valdība mainījusi nostāju pēc tam, kad valsts galvaspilsētā jau otro nakti notikuši mītiņi un sadursmes ar varas iestādēm. Demonstrantu izklīdināšanai tika izmantota asaru gāze un ūdensmetēji.

Oficiālajā paziņojumā Gruzijas valdošā partija informējusi, ka uzskata, ka likumprojekts ir netaisnīgi apzīmēts kā prokrievisks, un sacīja, ka tad, kad norims emocijas, tā skaidros šāda likuma nozīmi un finansējuma avotu caurskatāmības nepieciešamību. Tikmēr opozīcijas partijas paziņojušas, ka par spīti lēmumam atcelt likumprojektu, tās neplāno pārtraukt protestus. Tiek pieprasīti sīkāki paskaidrojumi, kā ir plānots atteikties no likumprojekta, un opozicionāri aicina atbrīvot visus aizturētos protestētājus.

Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili iepriekš nosodījis viļņošanos, kas izcēlusies ap likumu. Viņa partija uzstāj, ka likumprojekts veidots pēc ASV 1930.gadu likumu parauga, un tas ir arguments, ko, pieņemot līdzīgu likumu, 2012.gadā izmantoja Kremlis. Krievijā pieņemtais likums ir pakāpeniski palicis stingrāks, un apspiež rietumu finansētās nevalstiskās organizācijas (NVO), neatkarīgos medijus, žurnālistus un blogerus, kuriem pie sava satura jānorāda, ka tas ir «ārvalstu aģentu» veidots.

Lasiet arī: Saulkrastos nolaupa un, iecerētajam plānam izgāžoties, nogalina sievieti

“Transparency International” pārstāve Gruzijā Eka Gigauri BBC pastāstīja, ka NVO valstī jau ir pakļautas desmit dažādiem likumiem, un Finanšu ministrijai jau ir pilnīga pieeja to kontiem, finansējuma avotiem un citai informācijai.