Kad dzirdu vārdu ‘ķirši’, tad atnāk vesels ķiršu jēdziena informatīvais lauks. Jo ķirši nekad nav tikai ķirši. Tā ir vesela asociāciju virkne. Sākot ar A. Čehova lugu “Ķiršu dārzu” un beidzot ar Noras Bumbieres izjusto “Ķiršu lietu”. Ķiršu ziedēšanas laiks ir unikāla iespēja satikt aizgājušos – tos, kas citos ceļos vai citā saulē. Tāpēc parfimērijas uzņēmumi tik ļoti ir iecienījuši ķiršu aromātu ķermeņa kopjošajā konmētikā. Un mīlētāji steidzas uz ķiršu dārziem taisīt šobrīd tik populāros selfijus! Jo, kad tad mīlēsi, ja ne ķiršu ziedu laikā, vai ne?! Un jāatzīmē, ka ķiršu parfīms savu uzvaras gājienu svin aromātiskajās svecēs. Tumši sārtais tonis dod spēku melanholiskajiem, ķiršu sula palīdz pret anēmiju.

Ir dienas kā kosmoss. Ir dienas – tukšums un tuksnesis … Un nav mūsu spēkos ietekmēt galaktikas, bet mēs varam pacensties būt labsirdīgi, labestīgi pret suņiem, atbalstoši kaķiem un visai dzīvajai radībai, varam būt laipni ar tuviniekiem. Tas taču nav miljons, tas ir tikai viens smaids un kāds labsirdīgs joks.

Un tad tu pēkšņi saproti, ka esi latvietis. Un ka būt latvietim – tas ir nāvīgi izdevīgi … Jo Tev tiek gan ceriņi, gan ķiršu ziedi, gan Baltijas jūra, gan dzintars – pat ja fosforizēts. Ja esi latvietis – tu esi izredzēts … Tev ir Dziesmu un Deju Svētki, Tev ir Vērmaņdārzs, Tev – vēl esi tu pats sev … Kur vēl uz pasaules – būs tā?

Tā – kā Latvijā …

foto: Elīna Kuple