Foto: Pexels

Aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju sociālos tīklus lieto vairāk nekā divas stundas dienā, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktā aptauja. Pieņemot, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, viens Latvijas iedzīvotājs sociālajiem tīkliem veltīs aptuveni piecus gadus no savas dzīves.

Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, Latvijā sociālos tīklus lieto 88% iedzīvotāju. Interesanti, ka sociālie tīkli ir mazāk populāri vīriešu vidū, jo gandrīz piektdaļa vīriešu apgalvo, ka nelieto sociālos tīklus.

“Pieci gadi ir ilgs laiks cilvēka mūža kontekstā, tādēļ ir būtiski izvērtēt, cik daudz un kam mēs to veltām. Sociālajos tīklos laiku varam vienkārši “nosist”, bezjēdzīgi skrollējot ekrānu, bet varam arī atrast sev vērtīgu informāciju darbam un hobijiem, rast iedvesmu, sekot līdzi ziņām un jaunumiem, radīt interesantu saturu, iesaistīties vērtīgās diskusijās ar nozares profesionāļiem u.tml. Tādēļ mūsu aicinājums ir apzināties ieguvumus un zaudējumus, kā arī atrast balansu mūsdienu tehnoloģiju pasaulē,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Aplūkojot aptaujas datus detalizētāk, redzams, ka 36% Latvijas iedzīvotāju sociālajos tīklos pavada vienu stundu dienā, 34% – divas stundas, trīs stundas – 16%, bet četras un vairāk stundas – 14% iedzīvotāju.

Nav pārsteigums, ka tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir tā sabiedrības grupa, kas sociālajos tīklos pavada visvairāk laika. Piemēram, ceturtā daļa jauniešu sociālajos tīklos ik dienu pavada vairāk nekā četras stundas.

“Ulfs Daniels Ēlers savā pētījumā par nākotnē noderīgām kompetencēm, ko būtu nepieciešams mācīt universitātēs, īpaši akcentē prasmes, kuras saistās ar sevis menedžmentu un pašvaldīšanu, kas daļēji pārklājas ar to, ko filozofi sauc par pašrūpi. Proti, mūsdienu informācijas pārbagātības laikmetā mēs nevaram vienkārši ļauties informācijas plūsmai, mums jāmācās to kontrolēt un jēgpilni iekļaut savā dzīvē,” saka filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents Artis Svece.

Lasiet arī: Hermanis: MK krēslos atkal nonāks nespējnieki, kurus neviens nopietns uzņēmums nelaistu tuvumā