Šodien notiks valdību un sociālo partneru veidojošās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā puses turpinās risināt iepriekšējās domstarpības par 2020.gada budžetu.

NTSP sēde notiks plkst.10 Ministru kabinetā.

Sēdi vadīs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un dienaskārtībā ir viens jautājums – Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts budžetu 2020.gadam.

Iepriekšējā NTSP sēdē, kas notika 27.augustā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns pauda sarūgtinājumu, ka uz NTSP sēdi FM dokumenti par 2020.gada budžetu netika iesniegti savlaicīgi, tādējādi sēdes dalībnieki nevarēja pienācīgi sagatavoties diskusijai.

“Ir grūti gatavoties NTSP sēdei, ja ir pārkāpts NTSP nolikums, jo dokumentus saņēmām vakar vēlu vakarā, lai gan pēc nolikuma tos vajadzēja saņemt četras dienas iepriekš,” informēja sēdes vadītājs un piebilda, ka šā gada septembrī būtu sasaucama nākamā NTSP sēde, kurā puses varētu pilnvērtīgi diskutēt par nākamā gada budžetu.

“Man ir pārliecība, ka šodien pie kopsaucēja nenonāksim, tomēr sociālie partneri vēlas virzīt apstiprināšanai saskaņotu 2020.gada budžetu. Diskusijas vēl sekos,” teica Baldzēns.

Vienlaikus viņš pauda bažas par valdības iespējamu vēlmi veikt izmaiņas nodokļos, kā arī iesākto reformu apturēšanu. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šī valdība ir apņēmusies veikt visas pieteiktās reformas, bet par izmaiņām nodokļos tiks diskutēts vēlāk.

Pēc NTSP sēdes Baldzēns žurnālistiem pavēstīja, ka turpmākās diskusijas 2020.gada budžeta kontekstā būs par iepriekš apsolīto atalgojuma palielināšanu mediķiem un pedagogiem. Tāpat tiks uzturēta diskusija par izmaiņām, kas attiecas uz minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī atvieglojumiem.

Vakar Baldzēns aģentūrai LETA sacīja, ka LBAS valde nolēmusi neatbalstīt 2020.gada budžeta projektu un viņš aicina koalīciju “nedarīt muļķības”.

Kā iemeslu budžeta plāna neatbalstīšanai Baldzēns minēja to, ka valdība, sagatavojot šo projektu, neievēro sociālā dialoga pamatprincipus un sociālos partnerus iepazīstina ar jau pieņemtiem lēmumiem, kā arī tiek pārkāpti spēkā esoši likumi par izglītības un veselības nozares finansējumu.

Iepriekšējā NTSP sēdē piedalījās arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras pārstāve Sana Stūre aģentūrai LETA norādīja, ka konfederācija atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020.gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte.

LDDK pārstāve uzsvēra, ka nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicina ievērot 2017.gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020.gadam saglabāt minimālo mēneša darba algu 430 eiro apmērā un uzsver, ka visām sarunām par minimālās mēneša algas paaugstināšanu ir jānotiek NTSP.

Turpinot diskusijas par nodokļu politiku, darba devēji uzsvēra, ka diferencētā neapliekamā minimuma noteikšana iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir radījusi ļoti sarežģīti administrējamu sistēmu, kas nav mazinājusi sociālo nevienlīdzību, tāpēc šis sistēmas papildināšana, ieviešot 1,09 koeficientu prognozējamiem algas ienākumiem nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, nav atbalstāma.

Ziņas avots: LETA