Gunārs Kūtris. Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

“Vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām,” tā Saeimas deputātiem adresētā vēstulē norāda biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore  Inese Tauriņa.

Intervijā “Latvijas Radio” raidījumam “Krustpunktā” 18.septembrī  Kūtris cita starpā pauda, ka turīgas personas, to skaitā tās, kas apsūdzētas vai notiesātas kriminālpārkāpumos, būtu sevišķi vēlams iesaistīt lēmumu pieņemšanās par ekonomiskiem jautājumiem.  Kūtris apgalvoja, ka neredz nekādas problēmas saistībā ar Aivara Lemberga ietekmi savā politiskajā spēkā un, ka viņš Lembergu ciena kā “veiksmīgu saimnieku”. “Delnas” ieskatā, Kūtra izteikumi ne vien liecina par viņa necieņu pret tiesiskumu, demokrātijas principiem un Latvijas sabiedrības vērtībām, bet arī norāda uz iepriekš izteiktajām “Delnas” aizdomām par iespējamo Lemberga ietekmi jaunizveidotajā valdībā.

Lemberga lietā, kurā viņam ir izvirzītas nopietnas apsūdzības naudas atmazgāšanā, kukuļņemšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, pirmā instance jau ir pieņēmusi spriedumu, atzīstot Lemberga vainu.

Kūtris intervijā apgalvoja, ka neredz nekādas problēmas saistībā ar Lemberga, kurš esot veiksmīgs saimnieks, ietekmi politiskajā spēkā un, ka viņš Lembergu cienot. “Delna” saprot, ka Kūtris kā jurists un bijušais tiesnesis ņem vērā nevainīguma prezumpciju – ka apsūdzētais nav vainīgs, kamēr viņa vaina nav pierādīta. Taču šobrīd Kūtris ir politiskā amatā un, iespējams, ieņems vienu no svarīgākajiem amatiem valstī, tādēļ esot šādos amatos ir jāņem vērā daudz stingrāki godprātības principi un cita starpā jāvērtē personas reputācija un sabiedrības viedoklis. Šobrīd redzam, ka Kūtris nav gatavs stingri iestāties par augstiem godprātības standartiem, tai skaitā vērtējot personu reputāciju, uzsver “Delna”.

Lasiet arī: Lukašenko pēc pārrunām ar Putinu: Ukraina ir ziediņi, odziņas vēl sekos

“Delnas” ieskatā šie izteikumi ir jāņem vērā, lai izslēgtu Gunāru Kūtri no to deputātu rindām, kas apsverami Satversmes priekšsēdētāja amatam. Gadījumā, ja Saeima tomēr atbalstītu šo kandidatūru, būtu acīmredzami skaidrs, ka runas par ieceri un iespējamību jaunās valdības darbu norobežot no oligarhu ietekmes, ir bijušas meli. Tāpat arī kandidatūras apstiprināšana būtu pretrunā solījumiem, ko devusi jaunā Saeimas koalīcija, kura ir solījusi nepieļaut oligarhu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu un veicināt valsts pārvaldes atklātību, atbildīgumu un principialitāti.

Saeimas priekšsēdētāja amats nav tikai simbolisks, bet tam piesaistītas arī reālas pilnvaras un iespējas ietekmēt politikas veidošanas dienaskārtību. Saeimas priekšsēdētājs: vada un uztur kārtību plenārsēdēs, kā arī nodrošina, lai sēdes notiktu saskaņā ar normatīvajiem aktiem; pārstāv Saeimu attiecībās ar citām valsts institūcijām, ārvalstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām, ir Nacionālās drošības padomes loceklis, kā uzdevums ir koordinēt un uzraudzīt valsts drošības politikas īstenošanu. Tāpat viņš piedalās Ministru kabineta sēdēs, kad tiek apspriesti ar Saeimu saistīti jautājumi un prezidenta prombūtnē paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus, kā arī pilda citus Valsts prezidenta pienākumus.

“Delna” aicina deputātus pārskatīt savu publiski izskanējušo ieceri un noraidīt Gunāra Kūtra kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam. “Deputātiem jārēķinās, ka pēc Kūtra kunga pēdējo dienu izteikumiem deputātu attaisnošanās ar neinformētību par kandidāta nepiemērotību vairs nav iespējama. Balsojums par labu šai kandidatūrai būs interpretējams tikai un vienīgi kā ļaunprātīga rīcība.

Uzskatām, ka Saeimas priekšsēdētāja amatam ir nepieciešama persona, kurai ir skaidra vīzija par parlamenta lomas un reputācijas stiprināšanu, kura atbalsta efektīvu pretkorupcijas pasākumu, piemēram, Interešu pārstāvības atklātības likuma jēgpilnu ieviešanu, un kura bauda sabiedrības uzticēšanos,” norāda biedrība.

“Delnas” ieskatā tikai daži no riskiem, kas saistās ar nepiemērota kandidāta iecelšanu šai amatā, ir:  ietekme uz tiesnešu, prokuroru un citu amatpersonu, kas ir atbildīgas par tiesiskuma un tiesiskuma nodrošināšanu, iecelšanu un atbrīvošanu no amata, kā arī pret citām sabiedrības grupām nevienlīdzīgas oligarhu un citu ietekmīgu šauras ekonomiskas intereses pārstāvošu personu īpašas piekļuves nodrošināšana attiecībā uz likumdošanas procesu.Tāpat arī valsts ekonomiskās un nacionālās drošības sabotāža, veicinot politiku un projektus, kas ir izdevīgi dažiem indivīdiem vai grupām uz sabiedrības interešu rēķina; apdraudējums attiecībām un sadarbībai ar Latvijas sabiedrotajiem un partneriem, jo īpaši Eiropas Savienībā un NATO; turpmāka sabiedrības uzticēšanās mazināšanās Saeimai un citām valsts institūcijām.

Saeima trešdien, 20.septembrī, ārkārtas sēdē lems par izmaiņām parlamenta sastāvā, kā arī plānotas jauna Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas. Sēde sasaukta pulksten 9.00.

Ārkārtas sēdes darba kārtībā ir lēmuma projekts par Edvarda Smiltēna atsaukšanu no 14.Saeimas priekšsēdētāja amata. Deputāti rīt arī lems par Jāņa Grasberga atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētāja biedra amata, par Antoņinas Ņenaševas atbrīvošanu no Saeimas sekretāra biedres amata, kā arī par Armanda Krauzes atbrīvošanu no Saeimas sekretāra amata.

Tādējādi parlamenta ārkārtas sēdes darba kārtībā ir jauna Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas priekšsēdētāja biedra, Saeimas sekretāra un viņa biedra vēlēšanas.

Lasiet arī: Jauno kultūras ministri iet politikā pamudinājusi VARAM ministra iebraukšana kristiešu pūlī

Tāpat deputāti rīt lems par Raimonda Čudara, Ilzes Indriksones, Māra Kučinska, Ināras Mūrnieces, Naura Puntuļa, Māra Sprindžuka, Didža Šmita un Jāņa Vitenberga 14.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu, kuri iepriekš ieņēma ministru amatus Krišjāņa Kariņa veidotajā valdībā, informē Saeimas Preses dienests.