Foto: Unplash.com
Tuvojoties Lieldienām, aktuāls temats ir olas. Prognozes liecina, ka pasaulē olu patēriņš tuvākajos gados palielināsies, tikmēr Latvijā olas ēd mazāk nekā vidēji Eiropā vai ASV, informēja Latvijas Apvienotās putnkopības asociācija (LAPNA).
Piemēram, vidējais japānis gadā apēd 320 olas, amerikānis – 280, Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājs – 250, bet Latvijas iedzīvotājiem vēl ir kur tiekties – atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā vidēji viens cilvēks apēd ap 200 olām gadā, skaidro LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha.
Viņa arī piebilst: “‘Interesanti ir tas, ka Latvijā olu patēriņam ir tendence stagnēt.”
Olas ir viens no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem ar zemu kaloriju saturu, tās ir lielisks un pieejams proteīna avots, vienlaikus tas ir dzīvnieku izcelsmes proteīns, kas atstāj vismazāko ietekmi uz klimatu.
Faktiski Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ņem olas par pamatu, rekomendējot sabalansētus visu neaizvietojamo aminoskābju proporcijas.
“Iespējams, salīdzinoši zemo olu patēriņu Latvijā nosaka daži iesakņojušies uzskati par olām kā par produktu, kurus zinātne jau vairākus gadus ir apgāzusi, kā arī pārliecība, ka ola ir tikai brokastu ēdiens. Mēs apzināmies, ka ir vairāk jārunā un jāizglīto par olām kā par produktu un par jautājumiem, kas saistīti ar uzturu un veselību,” teica A. Ērliha.
Lasiet arī: Rīta kafija sarunājas | Modra olas – kā ar drosmi īstenojās sapnis par olu biznesu?
Piemēram, agrāk uzskatīja, ka olas paaugstina holesterīna līmeni asinīs, radot sirds slimību riskus, taču pēc vairāk nekā 20 gadu ilgas izpētes ir kļuvis skaidrs, ka olās esošais holesterīns nebūt nav īstais minēto slimību vaininieks. Gluži pretēji, olās ir polinepiesātināto taukskābju tauki – omega-3 un omega-6 -, kas samazina “sliktā holesterīna” koncentrāciju asinīs un arī samazina sirds slimību, insulta un otrā tipa cukura diabēta risku.
Dažādi pētījumi liecina, ka olu sastāvam, kas ir bagāts ar vitamīniem un bioaktīvajiem komponentiem ar labvēlīgu ietekmi uz veselību, var būt arī neiroprotektora potenciāls. Piemēram, viens no pētījumiem parādīja, ka olu patēriņš var sekmēt atmiņas uzlabošanu un demences profilaksi. Savukārt cits pētījums, kuru veica Katalonijas onkoloģijas institūts un Belvitges biomedicīnas pētījumu institūtu, parādīja, ka olu patēriņš ir saistīts ar zemāku demences attīstības risku.
Šie ir daži no faktiem, kas ir saistīts ar olām kā produktu uzturā un tā labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, uzsver A. Ērliha.
LAPNA ieskatā ir svarīgi runāt par olu uzturvērtību un ietekmi uz veselību, it sevišķi, kad pēc pandēmijas izgaismojusies profilakses nozīme. “Vienlaikus ir svarīgi izglītot patērētāju par olu kvalitāti un produktu drošumu,” pārliecināta ir LAPNA izpilddirektore.
“Eiropas Savienības olu ražotājiem ir izvirzījusi stingras prasības, tai skaitā arī vistu labturībā. Mūsuprāt, ir svarīgi, lai pircēji zina, ko izvēlas, kādas ir Eiropā ražoto produktu priekšrocības,” teica Ērliha.
Ne velti 2021.gads olu ražošanas vēsturē iegāja ar Eiropas Komisijas lēmumu izstrādāt regulējumu, kā līdz 2027.gadam pārtraukt vistu turēšanu sprostos ES, savukārt 2022.gadā – ES patērētāji arvien biežāk izvēlas iegādāties ārpus sprostiem dētas olas. Proti, 2022.gadā ES sprostos turēto visu olu patēriņš ir sarucis zem 50% no kopējā patēriņa. Atbilstoši tirgus pētījumu kompānijas “Nielsen” datiem arī Latvijā redzamas izmaiņas – pēdējā gadā sprostos turēto vistu olu patēriņa izmaiņas ir no 92% uz 86%.
LAPNA nākamos trīs gadus organizēs Eiropas Komisijas līdzfinansētu patērētāju izglītojošu kampaņu “Olas ir spēks”, lai izglītotu Latvijas patērētājus par olām kā par veselīgu uzturu, par daudzveidīgu olu izmantošanu ikdienā un par ES ražoto olu kvalitāti un atšķirībām starp trešo valstu olām.
