Foto: Unplash.com

“Ja vismaz vēl 20% Latvijas iedzīvotāju vakcinētos pret Covid-19 pirmo un otro reizi, mums būtu daudz vieglāk atgriezties pie dzīves bez ierobežojumiem; tas ir sabiedrības neizdarītais mājasdarbs – pirmreizējā vakcinācija,” uzsver profesors, infektologs un Imunizācijas valsts padomes (IVP) loceklis Uga Dumpis.

Imunizācijas valsts padome norāda, ka šobrīd cīņā ar Covid-19 vīrusa izplatību valstiski svarīgākais uzdevums ir veicināt pirmreizējās vakcinācijas pieaugumu, nevis steigties ar papildu devu ievadīšanu. “Tieši nevakcinētie cilvēki ir galvenie vīrusa transmisijas jeb izplatības veicinātāji un vieglprātīgi rada risku arī savai veselībai!” skaidro profesore, IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska.

Arī profesors, IVP loceklis Uga Dumpis akcentē, ka tieši vakcinācijas aptveres būtiska palielināšana ir galvenais veids, kā novērst īpaši lipīgā SARS Cov2 vīrusa Delta paveida izplatību.

“Šobrīd jau vairākas Eiropas valstis ir būtiski samazinājušas ierobežojumus, piemēram, Dānija un Īrija, un tas ir tāpēc, ka viņu pilnas vakcinācijas aptvere ir virs 70% no sabiedrības. Savukārt Latvijas pirmreizējās vakcinācijas rādītāji šobrīd nav spoži, un tas mums draud ar slimnīcu pārslodzi un sabiedrības normālas funkcionēšanas ierobežošanu. Visefektīgākais veids, kā šo mazināt, ir pēc iespējas ātrāk doties vakcinēties,” aicina profesors Uga Dumpis.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2021.gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, tātad līdz šim kopumā pret Covid-19 vakcinēti 47,02% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 42,28% iedzīvotāju.

IVP šobrīd katru dienu vērtē un diskutē, kā arī regulāri sazinās ar citu valstu imunizācijas padomēm par aktuālo pieejamo zinātnisko informāciju saistībā ar vakcīnu papildu devu nepieciešamību atsevišķām sabiedrības grupām. Padome uzsver, ka gan no zinātniskā, gan juridiskā aspekta lēmumu par to, vai un kurām sabiedrības grupām papildu devas būs nepieciešamas, var pieņemt tikai tad, kad būs pieejami atbilstoša pierādījumu līmeņa pētījumu dati un precīzi epidemioloģiskie dati, kā arī regulatora Eiropas Zāļu aģentūras atzinums, tostarp par trešās devas drošības aspektiem.

“Lēmumiem par atbalstu balstvakcinācijai ir jābūt pamatotiem ar ticamiem datiem, augsta pierādījumu līmeņa pētījumiem zinātnē, arī rūpīgi analizētiem un adekvāti zinātniski skatītiem klīniskajiem un/vai epidemioloģiskajiem datiem, kā arī – izvērtējot ieguvuma un riska attiecību gan katram indivīdam, gan sabiedrībai,” akcentē profesore, IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska.

Arī profesors Uga Dumpis uzsver, ka lēmumi par papildu vakcīnu devām nedrīkst būt sasteigti: “Arī Eiropa šobrīd domā un analizē pieejamos zinātniskos datus, vai un kurām grupām ir nepieciešama papildu vakcīnas deva pret Covid-19. Taču ar papildu vakcīnu saņemšanu nekas nav nokavēts. Atsevišķām grupām papildu deva patiesi varētu būt nepieciešama, taču, visticamāk, tuvākajos mēnešos ne visai sabiedrībai.”

Lasiet arī: LĀB: Šobrīd nav pieejami zinātnē balstīti pierādījumi par nepieciešamību veikt Covid-19 trešo poti