Foto: Pixabay/stokpic

Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) jaunāko ziņojumu, pastāv 80% iespējamība, ka gada vidējā globālā temperatūra vismaz vienā no nākamajiem pieciem gadiem pārsniegs pirmsindustriālā perioda temperatūru par 1,5 grādiem. Šis ir skaidrs brīdinājums, ka mēs arvien vairāk pietuvojamies Parīzes nolīguma mērķiem klimata pārmaiņu jomā, kuros noteiktais slieksnis ir ilgtermiņa, nevis tikai atsevišķu gadu vidējā temperatūra, informē  Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

PMO ziņojumā teikts, ka globālā vidējā piezemes gaisa temperatūra katru gadu no 2024. līdz 2028. gadam, salīdzinot ar 1850.–1900. gada līmeni varētu būt par 1,1 līdz 1,9 grādam augstāka. Tajā norādīts, ka ir ļoti iespējams (86%), ka vismaz viens no šiem gadiem uzstādīs jaunu temperatūras rekordu, pārspējot 2023. gadu, kas pašlaik ir vissiltākais gads novērojumu vēsturē.

Pastāv 47% iespējamība, ka globālā temperatūra, aprēķinot vidējo vērtību visam piecu gadu periodam no 2024. līdz 2028. gadam, pārsniegs pirmsindustriālā perioda temperatūru par vairāk nekā 1,5 grādiem, teikts PVO ziņojumā. Salīdzinājumam – iepriekšējā gada ziņojumā tika paredzēta 32% iespējamība, ka 2023. līdz 2027. gada periods pārsniegs šo 1,5 grādu slieksni.

Iespējamība, ka vismaz vienā no nākamajiem pieciem gadiem temperatūra pārsniegs 1,5 grādu slieksni, ir nemitīgi pieaugusi kopš 2015. gada, kad šāda iespējamība bija tuvu nullei. Laikā no 2017. līdz 2021. gadam šī iespējamība bija 20%, un tā palielinājās līdz 66% laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam.

Ziņojums sasaucas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutereša runu, kurā viņš aicināja uz daudz ambiciozāku rīcību klimata jomā pirms G-7 samita Itālijā no 13. līdz 15. jūnijam.

“Mēs spēlējam krievu ruleti ar mūsu planētu,” sacīja Guterešs. “Mums ir nepieciešama nobrauktuve no ceļa uz klimata elli. Un labā ziņa ir tā, ka mūsu rokās ir stūre, ar ko to kontrolēt. Cīņa par temperatūras pieauguma ierobežošanu līdz 1,5 grādiem tiks uzvarēta vai zaudēta šajā desmitgadē – mūsdienu līderu uzraudzībā.”

Guterešs arī atsaucās uz pierādījumiem no Eiropas Savienības finansētā “Copernicus” klimata pārmaiņu dienesta, kuru īsteno Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs. Tas parādīja, ka katrs no pēdējiem 12 mēnešiem uzstādīja jaunu globālās temperatūras rekordu attiecīgajā gada laikā.

Ņemot vērā šos 12 mēnešu rekordus, globālā vidējā temperatūra pēdējos 12 mēnešos (no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada maijam) ir arī visaugstākā reģistrētā, par 1,63 grādiem pārsniedzot 1850.–1900. gada vidējo līmeni.

“Aiz šiem statistikas datiem slēpjas skarbā realitāte, ka mēs krietni atpaliekam no Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanas,” sacīja PMO ģenerālsekretāra vietniece Ko Bareta. “Mums steidzami ir jādara vairāk, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pretējā gadījumā mēs maksāsim arvien augstāku cenu: triljoniem dolāru ekonomisko zaudējumu, miljoniem cilvēku dzīvju, ko ietekmē arvien ekstrēmāki laikapstākļi, plašs kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai.”

“PMO ceļ trauksmi, ka arvien biežāk būs gadi, kad pārsniegsim 1,5 grādu slieksni. Mēs jau esam īslaicīgi pārsnieguši šo līmeni atsevišķos mēnešos un pat pēdējo 12 mēnešu periodā. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka īslaicīgas pārsniegšanas nenozīmē, ka 1,5 grādu mērķis ir neatgriezeniski zaudēts, jo tas attiecas uz ilgtermiņa sasilšanu,” sacīja Ko Bareta.

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu valstis vienojās saglabāt ilgtermiņa globālo vidējo piezemes gaisa temperatūru ievērojami zem 2 grādu sliekšņa un ierobežot to līdz 1,5 grādiem līdz šī gadsimta beigām. Zinātnieki atkārtoti brīdinājusi, ka sasilšana par vairāk nekā 1,5 grādiem rada risku izraisīt daudz smagākas klimata pārmaiņu sekas un ekstrēmus laikapstākļus, un katrs niecīgs temperatūras pieaugums ir būtisks.

Jau pašreizējos globālās sasilšanas apstākļos klimata ietekme ir postu nesoša. Tā ietver ekstrēmākus karstuma viļņus, ekstrēmus nokrišņus un sausumu, ledāju un jūras ledus samazināšanos, arvien straujāku jūras līmeņa celšanos un okeānu sasilšanu.

“Mēs dzīvojam nepieredzētos laikos, bet mums ir arī nebijušas prasmes klimata monitorēšanā, un tas var palīdzēt mums rīkoties. Pēdējie karstākie mēneši var palikt atmiņā kā “vēsi” salīdzinājumā ar nākotnes klimatu, bet, ja mēs tuvākajā nākotnē spēsim stabilizēt siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā, mēs, iespējams, varēsim atgriezties pie šīm “vēsajām” temperatūrām līdz gadsimta beigām,” sacīja “Copernicus” klimata pārmaiņu dienesta direktors Karlo Buontempo.

Pagājušā gada globālo temperatūru paaugstināja spēcīgs “El Niño”. Jaunākās PMO prognozes paredz “La Niña” attīstību un drīzu atgriešanos pie vēsākiem apstākļiem Klusajā okeānā tropu zonā, taču augstākas globālās temperatūras nākamajos piecos gados atspoguļo nepārtraukto sasilšanu siltumnīcefekta gāzu ietekmē.

Lasiet arī: Atkal Jānis! Agrita Bindre saņēmusi bildinājumu

Lasiet arī:  No sešiem rītā līdz diviem dienā – Grevcova sākusi veikt sabiedriskos darbus