Šajā nedēļā Veselības ministrija pārskatīja kārtību, kā ārsts lemj par Covid-19 slimnieka izolācijas pārtraukšanu, ja pacients jau ir vesels. Lēmums sabiedrībā raisījis jautājumus, jo personām, kuras atbrauc no ārvalstīm, kur ir augsta saslimšana, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Veselības ministrija skaidro, kāpēc uz šīm divām cilvēku grupām ir jāattiecina dažādi nosacījumi.

Būtiski ir uzsvērt, ka attiecībā uz personām, kurām ir jāievēro pašizolācija, jo būts citās valstīs ar augstu saslimšanas līmeni, situācija nav mainījusies – atgriežoties Latvijā ir jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Kāpēc pašizolācija ir tik svarīga?

Katrai infekcijas slimībai, arī Covid-19, ir inkubācijas periods – laiks no saskares ar infekcijas ierosinātāju līdz brīdim, kamēr pats cilvēks kļūst infekciozs citiem. Šajā laikā infekcijas ierosinātājs organismā vairojas un izraisa Covid-19 slimību.

Cilvēks, kurš ieradies no valsts ar augstu Covid-19 saslimstības rādītāju, ir bijis paaugstinātas inficēšanās apstākļos. Tādēļ vadoties no piesardzības principa tiek pieņemts, ka šis cilvēks atrodas Covid-19 inkubācijas periodā, kas ir no 2 – 14 dienām. Tā kā nav zināms, kad cilvēks varēja saskarties ar koronavīrusu, pastāv risks, ka cilvēks var kļūt infekciozs jebkurā brīdī divu nedēļu laikā.

Slimība var parādīties arī vēlāk, lai arī tests ir bijis negatīvs

Pat, ja cilvēks pirmajās dienās ir veicis Covid-19 testu un tas ir bijis negatīvs, slimība var parādīties vēlāk, piemēram, 8.dienā. Turklāt persona var kļūt infekcioza pat 2 dienas pirms simptomu parādīšanās vai arī saslimt tik vieglā formā, ka slimības pazīmes pat neievēro. Līdz ar to ir pēc iespējas jāsamazina risks, ka cilvēks pat neapzinoties var inficēt citus. 14 dienu pašizolācija pilda šo uzdevumu. Pēc tāda paša principa pašizolācija ir noteikta arī daudzās citās valstīs, norāda Veselības ministrijā.

Vai Covid-19 pacients pēc noteiktu dienu skaita vairs nevar inficēt citus?

Cilvēkam, kuram tests ir uzrādījis, ka viņš ir saslimis ar Covid-19, inkubācijas periods jau ir pagājis. Cilvēka organismā vīruss ir savairojies, organisms ir sācis izstrādāt antivielas un sākas atbrīvošanās no vīrusa. Palielinoties antivielu apjomam organismā un cilvēkam atveseļojoties, vīrusu apjoms organismā samazinās līdz Covid-19 pacients vairs nav infekciozs – tātad vairs nevar inficēt citus.

Pētījumi ir parādījuši – ja cilvēkam nav slimību pazīmju, šis process ilgst apmēram nedēļu un 7. dienā cilvēks vairs nav infekciozs, tādēļ pēc 7 dienām var pārtraukt stingro izolāciju ar ārsta lēmumu. Ja Covid-19 pacientam ir slimības pazīmes, lielākā daļa cilvēku vairs nav infekciozi pēc 2 nedēļām, kad ir izzudušas akūtās slimības pazīmes (drudzis, klepus utml.), tādēļ šie Covid-19 pacienti stingro izolāciju var pārtraukt 14 dienā, ja 3 dienas nav slimības pazīmju.

Kas šobrīd ir mainījies?

Attiecībā uz personām, kurām ir jāievēro 14 dienu pašizolācija, nekas mainījies nav. Savukārt attiecībā uz Covid-19 saslimušajiem būs ievērota iepriekš skaidrotā pieeja – ja Covid-19 pacientam jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt 7.dienā pēc slimības atklāšanas. Savukārt, ja Covid-19 pacientam būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt, sākot no 14.dienas, ja pēc simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz 3 dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt.

Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties saslimušās ārstniecības personas, sociālo aprūpes centru darbinieki, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kuri strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingro izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk.

Ja nav bijuši slimības simptomi, minētās personas darba pienākumu veikšanu varēs uzsākt – 14. dienā, savukārt, ja būs Covid-19 simptomi, tad pie darba pienākumu veikšanas varēs atgriezties ne ātrāk kā pēc 21 dienas, ja vismaz 3 dienas nebūs bijuši slimības simptomi. Līdz tam brīdim tiks saglabāta atvērta darbnespējas lapa, skaidro Veselības ministrijā.

Foto: Unplash.com