Priekšlikumu par otrā līmeņa pensiju mantošanu nav iespējams īstenot, neizpostot sociālo budžetu, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” norāda labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Aizvadītajā ceturtdienā parlaments konceptuāli atbalstīja partijas “No sirds Latvijai” (NSL) deputātu iesniegtos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas cita starpā paredz noteikt uzkrātā fondētās pensijas kapitāla mantošanas iespēju, ja dalībnieks nomiris pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Šāda norma ļautu apzināties, ka dalībnieks tik tiešām ir sava uzkrājuma īpašnieks, kā arī paaugstinātu ieguldījumu kultūru, uzskata partija.

Kā skaidro Reirs, ja pensijas maksātu no valsts budžeta, šāda sistēma būtu iespējama, bet Latvijā uzkrājumu veido katrs pats no savām sociālajām iemaksām. “Ja pārejam uz otrā līmeņa pensijas mantošanu, tad pensiju izmaksas visiem drīkstēs būt tikai ekspluatāciju garumā – ja cilvēks aiziet pensijā 65 gados, tad viņam otro pensiju līmeni maksātu tikai 20 gadus, kamēr ir nauda, ko viņš uzkrājis. Bet, ja pensionārs nodzīvo ilgāk, tad viņam pensiju nemaksātu vispār, jo nebūtu no kā. Bet tagad daudzi cilvēki dzīvo ilgāk, un viņiem turpina maksāt to, ko viņi nav nopelnījuši. Un tad, ja iestājies mantošanas gadījums, to naudas daļu, kas paliek pāri, varētu mantot,” norāda ministrs.

Vaicāts, vai uzskata, ka mantot pensijas nav iespējams pat uz noteiktu laiku, piemēram, kamēr pēc otras puses zaudēšanas pārkārto dzīvi, Reirs uzsver, ka tas varētu notikt, ja valsts to garantētu un apmaksātu. Pretējā gadījumā nauda tiktu paņemta no visiem pārējiem. “Ir ļoti viegli pieņemt kaut ko populistisku pirms vēlēšanām,” izteicās ministrs.